OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ
   LAIKAZĪMES
   Ieskats tautas vērojumos un ticējumos
   RĪGA
   «LIESMA»
   1986
   STĀSTI PAR DABU
 
 
   Recenzenti:
   filoloģijas zinātņu kandidāte Maija Ligere
   LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds Pastors
   LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Peters
   veterinārijas zinātņu kandidāts Leo Vaiders
   Mākslinieks Jāzeps Pigoznis
   Izdevniecība «Liesma», 1986
 
 

   Aleksandrs Puškins
   LAIKAZĪMES
   Draugs, pūlies vērā likt, ko laikazīmes rāda!
   Tā gans vai arājs īsts, kam gaitu daudz un gāda,
   Kad, saulei rietot, sāk tie blāzmu novērot,
   Kāds laiks ir paredzams, jau skaidri pateikt prot:
   Vai auglīgs lietus līs, kas druvas spirgtas dara,
   Vai salnām agrajām būs dārzus postīt vara.
   Ja rāmā vakarā kāds krastam tuvāk iet,
   Kur gulbji mazgājas, un sāk tie projām skriet
   Vai saule mākoņos ja pēkšņi paslēpj vaigu,
   Tad zini: negaiss nest var drīz jau brīdi baigu
   Un logos krusu bērt, — un čaklais laucinieks,
   Kam pirmo spaili pļaut jau būtu bijis prieks,
   Nu, vētru gaidīdams, vairs nedomā par sienu,
   Bet laiskā snaudā grimst un gu] vai visu dienu.
   Atdzejojis Kārlis Ķrūza
 
   Imants Ziedonis
   «Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs»
   (Tautas ticējums)
   Drīz upēm skaidru ledu acis liks.
   Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs.
   Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs
   bez gulbjiem un bez sniega debesīs.
 

   MŪŽĪGI JAUNAS VECĀS PATIESĪBAS
   Kas tagad vairs pateiks, kurā brīdī «Dabas un vēstures kalendāra» redakcijas kolēģijā nobrieda doma publicēt tautas ticējumus laika paredzēšanai. Pēc tam līdzīgi iero­sinājumi sāka nākt arī .no lasītājiem. Un saistošākais šķita tas, ka sabiedrības augošo interesi par senajām tau­tas gudrībām bija izraisījusi tieši pašas meteoroloģijas straujā attīstība. Katrs taču uzmanīgi noklausās laika prognozi pa radio, bet ne vienmēr tai pilnīgi notic un grib vēl papildu informāciju, jo gaidāmie laika apstākļi jāzina ne tikai, lai izvēlētos, ko ģērbt, izejot no mājas. Vai mazums stundu nosēdēts lidostā, gaidot, kad atsāksies lido­jumi. Kad vētrainā jūrā līdz desmit metru augsti viļņi mētā kuģi, daudzi tā pasažieri labprāt gribētu būt krastā, atlikt ceļojumu līdz mierīgākam laikam. Un cik neapskau­žami jūtamies tālsatiksmes vilcienā, kurš lēnām kustas pa aizputināto ceļu… Taču vēl smagāk no nelabvēlīgiem laika apstākļiem cieš zemes kopēji. Pārmērīgā sausumā labība nokalst jau pirms graudu izveidošanās. Lietavas ražu sapūdē vai traucē novākšanu. Plūdi un viesuļvētras noposta veselus ciematus. Pēc starptautiskās organizāci­jas — Liverpūles apdrošināšanas aģentu asociācijas da­tiem, vētrainajā 1964. gadā Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūrā un Ziemeļjūrā bojā gājuši vairāk nekā divi simti kuģu un vairāki tūkstoši cilvēku. Laika apstākļi ietekmē mūsu dzīvi, visas tautsaimniecības nozares.
   Sistemātiski meteoroloģiskie novērojumi pasaulē tiek veikti jau vairāk nekā trīs gadsimtus, taču sevišķi strauji šī zinātne attīstās pēdējās trīs četrās, desmitgadēs. Ievē­rojami paplašinājies laika novērojumu tīkls. Meteorolo­ģisko staciju skaits uz zemes vien sniedzas pāri piecpa­dsmit tūkstošiem. Meteorologu rīcībā ir moderna apa­ratūra, elektroniskie skaitļotāji. Jūras vago speciālie hidrometeoroloģiskā dienesta kuģi, atmosfēras augstāko slāņu pētīšanai izmanto raķetes, mākslīgos Zemes pava­doņus un kosmiskās stacijas, tāpēc laika prognozes neno­liedzami kļuvušas precīzākas.
   Tomēr pēdējā laikā sabiedrības interese par «tautas me­teoroloģiju», par senajiem vērojumiem un ticējumiem krasi pieaugusi. Sai parādībai ir vairāki cēloņi. Zinātniskā me­teoroloģija ir ievērojami progresējusi īslaicīgo (1— 3 dienu) prognožu jomā. Tomēr gadās ari neveiksmes, kuras parasti ievērojam, jo pareizās prognozes pieņemam kā pašu par sevi saprotamu meteorologu sniegumu. Zvied­rijas mākslas akadēmija 1975. gadā gadskārtējo prēmiju dzejā un fantastikā piešķīra Stokholmas meteoroloģisko prognožu institūtam. Žūrijas komisija savu lēmumu pa­matoja ar to, ka Zviedrijas meteorologu prognozes šajā gadā izcēlušās ar sevišķi dzejisku fantāziju. Pēc trim ga­diem zviedru meteorologi atkal «izcēlās». 1978. gada 25. janvāra laikraksti ziņoja, ka Viduszviedriju un Dien- vidzviedriju pēkšņi piemeklējusi stihiska nelaime — vienā diennaktī sasnidzis tik daudz sniega, ka paralizēta satik­sme ne tikai starp apdzīvotajām vietām, bet arī pilsētās. Sevišķi smagi cietusi Norčēpinga (apmēram 160 kilomet­rus uz dienvidiem no Stokholmas). Un tieši šajā pilsētā ai rodas Zviedrijas meteodienests, kura darbinieki katru vakaru televīzijā sniedz gaidāmā laika prognozi. Vakarā pirms katastrofālās snieggāzes meteodienesta pārstāvis solījis zviedriem saulainu laiku, bez nokrišņiem.,,
   Bet atsevišķas kļūmes dēļ jau nevaram atteikties no me­teorologu prognozēm vispār. «Varu iedomāties,» šajā sa­karībā sacīja pazīstamais hidrometeorologs Arvīds Pas- tors, «kas-notiktu, ja Zviedrijas laika dienests kādu dienu pārtrauktu sastādīt prognozes: kādas tad telegrammas tas saņemtu no tirdzniecības un zvejas flotes, diezin vai gaisā paceltos satiksmes lidmašīnas, būtu paralizēta daudzu tau­tas saimniecības nozaru darbība …»
   Padomju zinātnieki B. Multanovskis, G. Vangenheims, H. Pogosjans u. c. izstrādājuši ilgtermiņa laika progno­zēšanas metodes. Taču, kā raksta meteorologs V. Samoi- ļenko, atmosfēras procesus ietekmē ļoti daudz dažādu fizi­kālo un ģeogrāfisko faktoru, kuru kombināciju skaits jau tuvāko 10—15 diennakšu periodā kļūst fantastisks. Pat visātrākie elektroniskie skaitļotāji nespēj savlaikus izana­lizēt faktoru iespējamo kombināciju milzīgo daudzumu. Vislielākās grūtības sagādā faktoru mijiedarbības efekta paredzēšana.
   Jo vairāk zinām, jo plašāks neatrisināto problēmu loks atklājas, jo neatlaidīgāk meklējam jaunas pieejas, jaunu skatījumu uz it kā sen zināmām parādībām. Tā arī mēs izpratām lasītāju interesi par tautas ticējumiem laika pa­redzēšanai. Tikai vārds «ticējumi» attiecībā uz šo tautas garamantas veidu šķita nepiemērots. Mūsuprāt, piemēro­tāks ir dzejnieka Kārļa Krūzas lietotais apzīmējums — lai­kazīmes. Daudz laikazīmju atradām P. Smita «Latviešu tautas ticējumos» un citos izdevumos un ne mazumu at­sūtīja «Dabas un vēstures kalendāra» lasītāji. Izrādījās, ka laikazīmju klāsts gan mūsu, gan citās tautās ir pār­steidzoši liels. Tas liecina, ka mūsu senčiem bijusi var­būtiska izpratne par dabas procesiem un parādībām. Pa­tiesi — ja iedomāsimies, ka ikvienam cēlonim var būt tikai vienas noteiktas sekas, tad jebkuras laika parādības pare­dzēšanai pietiktu ar vienu pazīmi, vienu laikazīmi. Tomēr tā nav. Par katru parādību tauta uzkrājusi daudzas pazī­mes, kas lietotas kompleksi. Atcerēsimies, kā Viktora Igo romānā «Jūras ļaudis» vecais jūrnieks Zerfrē brīdina kap­teini Klibēnu: «Ja es būtu jūsu vietā, es gan nebrauktu. Kapteini Klibēn,. suņu āda smird pēc slapjas vilnas. Jūras putni jau divas naktis lido ap bākas uguni. Slikta zīme. Mans barometrs dzen jokus. Mēs esam mēness astotajā daļā; tā ir mitruma augstākā pakāpe. Es nupat redzēju, ka zilgalvīte sakļāva lapas un āboliņš laukā iztaisnoja stiebrus. Sliekas lien ārā, mušas kož, bites izvairās lidot, zvirbuļi it kā apspriežas savā starpā. Zvanu skaņas dzird tālu. Šovakar dzirdēju Senlinēras baznīcas zvanīšanu. Turklāt saule norietēja netīri. Rīt būs stipra migla. Es jums neieteiktu braukt. Manuprāt, migla ir bīstamāka nekā vētra …» Kā uzzinām no turpmākajām romāna lappusēm, vecā jūrasvilka paredzējums piepildās nākamās dienas pēcpusdienā.
   Laikazīmes izteiktas lakoniskā formā: «Ja ir tas — būs tā», taču šis formulējums jāsaprot kā varbūtiska norāde: «Ja ir tas — visticamāk, ka būs tā.»
   Tautas laikazīmes nav izmantojamas primitīvi vienpu­sīgi un pārsteidzīgi. Te nepieciešama rūpīga iedziļināša­nās, ilgstošajos novērojumos gūtā dabas izjūta.
 

   TAUTAS METEOROLOĢISKĀS GUDRĪBAS
   Daudzas laikazīmes viegli izskaidrojamas, pamatojoties uz zinātniskās meteoroloģijas atziņām, piemēram, ticē­jums par vēju: «Ja vējš griežas pret sauli — būs lie­tus, ja pa saulei — būs labs laiks.» Pirmajā gadījumā veidojas ciklons, kas atnes lietu, bet otrajā — anticiklons. Kā zināms no meteoroloģijas, ciklons saistīts ar gaisa zema spiediena apgabalu, kur vēji pūš uz centru. Zemes griešanās ietekmē gaisa plūsmas ziemeļu puslodē novirzās pa labi. Tāpēc «vējš griežas pret sauli» (respektīvi, pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam). Turpretim anticiklona apgabalā gaisa spiediens ir relatīvi augsts un tā­pēc vēji pūš no centra uz perifēriju — «griežas pa saulei».
   Tādējādi ar zināšanām, kas izklāstītas A. Zirnīša «Me­teoroloģijā» (izdota 1968. gadā), pilnīgi pietiek, lai iz­skaidrotu daudzas laikazīmes, arī tās, kas attiecas uz vēju.

Par vēju

   Ja ilgi ir mierīgs laiks un tad sāk pūst vējš — būs lietus
   Ja vētra iesākas dienā — tā ir stiprāka par vētru, kas iesākas naktī
   Ja lietus nāk ar aukstu vēju — līs visu dienu
   Ja pēc maza lietus saceļas stiprs vējš — būs slikts laiks
   Ja ir viesulis — trešajā dienā būs lietus
   Ja ziemā pūš liels ziemeļu vējš — nākamajā dienā līs
   Ja pēkšņi liels vējš apstājas — būs lietus
   Ja vakarā vējš nostājas — būs salna; ja vējš pieņemas — salnas nebūs
   Ja, saulei noejot, ceļas vējš — būs slikts laiks
   Ja vējš ceļas pēc saules — pirms saules tas stājas
   Ja vējš pēc saules lēkta pieņemas spēkā, stipri pūš dienā un vakarā pierimst — otrā dienā būs labs laiks
   Ja kalnos dienā vējš pūš no ielejas uz kalniem, bet naktī no kalniem uz ieleju —- saglabāsies labs laiks
   Ja jūras vai liela ezera krastā dienā vējš pūš no ūdens uz sauszemi, bet naktī no sauszemes uz ūdeni — saglabāsies labs laiks
   Ja pūš mitrs vējš — būs lietus
   Ja pūš mitrs vējš — snigs
   Ja stipri vēji nepūš taisni, bet dauzās gar pak­šiem — drīz būs siltuma un aukstuma maiņa
   Ja vējš lauž rudzus — pēc trim dienām būs krusa un stiprs lietus
   Ja vējš smiltis putina — būs lietus Ja viesulis sagriež smiltis, lapas vai putekļus — būs lietus
   Ja vējš svilpj — būs lietus Ja vējš ļoti smagi pūš — būs lietus
   Ja vējš gaudo — būs liels lietus Ja vējš gaudo ziemā — būs mīksts laiks

Gandrīz tikpat viegli zinātniski izskaidrot ticējumus par mākoņu izskatu un kustību.

   Ja, saulei lecot, vakaru pusē ir mākoņi — tajā dienā līs
   Ja karstā laikā drīz pēc saules lēkta parādās augsti, roboli mākoņi, kas aug uz augšu, pēc tam mākoņu virsotne izplūst, kļūst līdzīga laktai un no tās apakšas uz visām pusēm izklīst sīki spalvu mākoņi — būs pērkona lietus
   Ja no rīta gubu mākoņi sāk izklīst un debesis virs tiem pārvelkas ar blāvu augsto mākoņu plīvuru — būs stipras lietusgāzes
   Ja nāk melni un balti mākoņi — būs stiprs pērkona ne­gaiss
   Ja mākoņi ātri skrien gar debesīm — līs
   Ja mākoņi peld saulei pretī — otrā dienā līs
   Ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem — būs lietus
   Ja visi mākoņi iet vienā virzienā — būs jauks laiks
   Ja ziemu mākoņi zemu peld — būs sals
   Ja mākoņi nāk no jūras — sals atlaidīsies
   Ja uz jūras noguļas zils mākoņu mūris — gaidāms sniegs
   Ja pamalē guļ iesārti mākoņi, kas atgādina ozolus vai kalnus, — būs pērkons
   Ja vairākas dienas pēc kārtas redzami balti mākoņi — būs silts laiks
   Ja tievi gari mākoņi, t. s. gaisa laivas ar galu stāv pret jūru — būs lietus; ja šķērsām — sauss laiks
   Ja debesu malās mākoņi nostājas laivveidīgi — rīt līs
   Ja pēc lietus paliek ribaini mākoņi — vairs nelīs; ja blāķaini — vēl līs
   Ja caur mākoņiem spīd staru švīkas — drīz būs slikts laiks
   Ja, saulei rietot, parādās viļņaini mākoņi — būs vēji
   Ja saule noriet blīvos spalvu mākoņos — būs slikts laiks
   Ja mākoņi izkārtojas kā zivs un apņem rietošo sauli — būs labs laiks
   Ja vakarā ziemeļu un dienvidu debesu pusē ir mā­koņi — otrā dienā līs
   Ja ziemeļu debesmalā ir tumši mākoņi — nāks sniegs
   Ja ziemeļi noskaidrojušies — būs saulains laiks
   Ja tievie, garie mākoņi, tā sauktās gaisa laivas iet no vakariem uz rītiem — būs lietus; ja no ziemeļiem uz dienvidiem — būs sauss laiks
   Ja spalvu mākoņi kā āķi vai «kaķastes» ātri virzās no rietumiem un debess pārklājas ar caurspīdīgiem kārtainiem spalvu mākoņiem, kas kļūst aizvien blīvāki, — būs slikts laiks
   Ja vasarā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus;
   ja otrādi — būs karsts, jauks laiks Ja ziemā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem — būs auksts; ja otrādi — būs atkusnis
   Ja debess apmākusies un pie tās parādās viegli mā­koņi — būs jauks laiks
   Ja no rīta ap pulksten 10 parādās gubu mākoņi un līdz pulksten 15—16 to skaits pieaug un vakarpusē pazūd — būs labs laiks
   Ja mākoņi aug ozolu izskatā — būs liels vējš un pēr­kons
   Ja veidojas spalvu mākoņi — otrā vai trešajā dienā būs lietus
   Ja mākoņi saiet ap sauli — būs liela vētra
   Ja mākoņu gali pagriežas pret austrumiem — būs skaid­ras un aukstas dienas; ja pret dienvidiem — būs siltas un jaukas dienas; ja pret ziemeļiem — būs aukstas un apmākušās dienas; ja mākoņi dēd — būs saulains; ja tie aug — būs lietus
   Kā zināms, mākoņi ļoti aktīvi ietekmē atmosfēras pro­cesus. Taču, lai novērotu mākoņus un šos novērojumus izmantotu gaidāmā laika noteikšanai, jāprot izšķirt dažā­dus mākoņu veidus. To ir ļoti daudz. Meteorologi visus mākoņus iedala šādās četrās lielās grupās: augstie (sākas 6—10 kilometru augstumā), vidējie (mākoņu apakša 2— 6 kilometru augstumā), zemie (mākoņu apakša zemāk par 2 kilometriem) un vertikālie mākoņi (apakša 0,4—2 kilo­metru augstumā, bet virsotne var pacelties pat virs 10 ki­lometriem). Augsto mākoņu grupa savukārt tiek iedalīta spalvu, spalvu-gubu un spalvu-slāņu mākoņos; vidējie mā­koņi — augstajos gubu un augstajos slāņu mākoņos; ze­mie mākoņi — slāņu-gubu, slāņu un slāņu-lietus mākoņos; vertikālie mākoņi — gubu un gubu-lietus mākoņos. Visus minētos mākoņu veidus un to kombinācijas savukārt iedala vēl sīkāk,
   Arī tautas laikazīmes izšķir dažādus mākoņu veidus, it neviAķi mākoņu kustības intensitāti un virzienus. Piemēra ļicc apskatīsim šādu ticējumu: «Ja mākoņi ātri skrien r. ir debesīm — līs.» Mākoņu ātra kustība norāda uz attie­cīgo atmosfēras slāņu nemierīgo stāvokli, uz būtiskām pārmaiņām tajos. Sausā laikā šādas pārmaiņas var būt uz lietu. Noteicoša nozīme ir augstāko mākoņu pārvieto­šanās virzienam, sevišķi attiecībā pret vēja virzienu zemā­kajos atmosfēras slāņos, kā to norāda jau minētā laika- zīme: ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem — būs lietus. Sāda mākoņu dažādvirziena kustība zemākajos un augstākajos atmosfēras slāņos norāda uz tās sevišķi ne­mierīgu stāvokli.
   Ne mazāk nozīmīga ir mākoņu veidu secība. No meteo­roloģijas zināms, ka par siltās gaisa frontes tuvošanos ziņo mākoņu gaita šādā secībā: spalvu, spalvu-slāņu, aug­stie slāņu, slāņu-lietus un slāņu mākoņi. Novērotājs ierauga spalvu un slāņu mākoņus, kuri peld 7—8 kilo­metru augstumā, pārsimt kilometru attālumā no novēro­šanas vietas. Tā kā siltās gaisa frontes virzīšanās ātrums ir ap 50 kilometru stundā un nokrišņi seko 700—800 kilo­metru aiz mākoņu priekšējās malas, tos var gaidīt apmē­ram pēc diennakts. Ar silto gaisa fronti parasti saistās ciklona sākums. Ciklonu noslēdz aukstā gaisa fronte, ne­reti tās ir vairākas. Par auksto gaisa fronti signalizē tādi paši mākoņu veidi kā par silto fronti, tikai pretējā secībā: slāņu-lietus, tad augstie slāņu un, beidzot, spalvu-slāņu mākoņi.
   Ļoti daudzās laikazīmēs izmantotas tādas pazīmes kā debess nokrāsa, rīta un vakara blāzma. Tas arī saprotams, jo debess nokrāsa atkarīga no atmosfēras daļiņu lieluma. Jo sīkākas daļiņas, jo atstarotā (izkliedētā) gaisma tuvāk spektra zilajai un violetajai malai. Sarkana nokrāsa lie­cina par gaisa mitruma palielināšanos. Kad ūdens tvaiki pāriet pilienos, debesis iegūst «pienainu» nokrāsu, jo ļoti lielas daļiņas sāk atstarot visus gaismas starus, tikai sa­mazinādamas tās intensitāti. Ja izdotos izfiltrēt atmosfēru caur supersmalku filtru, tad debess būtu violeta. Pēc lie­tus, «izmazgāta» no putekļiem, debess ir zila. Vakaros un rītos, kad saule atrodas tuvu apvārsnim, tās stariem jā­laužas cauri zemākajiem atmosfēras slāņiem, kuros daudz dažāda lieluma ūdens un putekļu daļiņu. Tāpēc blāzmai bieži vien ir spilgti sarkana, zeltaina vai citāda nokrāsa. Tātad pēc debess un mākoņu nokrāsas var objektīvi spriest par atmosfēras sastāvu, par gaisa mitruma palielināšanos vai samazināšanos un līdz ar to arī par gaidāmajām laika maiņām.
   Zinātniski vienkārši izskaidrojama šāda laikazīme: «Ja vakarā sārtas debesis — būs sauss laiks.» Ņemot vērā iztvaikošanu dienā, vakarā varam sagaidīt miglas un mā­koņu veidošanos. Taču debess sārtā nokrāsa liecina, ka ūdens pilieni gaisā neveidojas, jo tad debess būtu bālgana. Tātad, siltajam virszemes gaisam paceļoties un atdzies­tot, ūdens pilieni nerodas, jo gaiss ir pārāk sauss. Rīt lie­tus noteikti nav gaidāms. Turpretim no rīta tādai pašai debess nokrāsai jau ir cita nozīme. No rīta pēc spēcīgas atdzišanas naktī gaisā esošajiem ūdens tvaikiem jākon­densējas miglā. Taču debess sarkanā nokrāsa liecina, ka šāda kondensācija nav notikusi. Acīmredzot siltuma izsta­rošanu no zemes virsmas traucējis «ekrāns» — ar mit­rumu bagātie augstākie atmosfēras slāņi. Sāda mitruma bagātība atmosfērā liecina par gaidāmajiem nokrišņiem.

Par debesīm:

   Ja agri no rīta debesis pelēkas — būs labs laiks; ja sārtas — būs lietus
   Ja, saulei lecot, debesmalā redzams gaišs mākonis — būs jauks, skaidrs laiks
   Ja, saulei rietot, mākoņi sarkst — būs lietus
   Ja debesis ir tīri zilā krāsā — būs labs laiks
   Ja mākoņi sarkani — būs zibens
   Ja nāk sarkani un brūni mākoņi — būs neliels pērkona negaiss
   Ja debeši ir brāzmaini sarkani — būs krusa
   Ja zemu peld svina pelēki vai ugunssarkani mākoņi — būs vējš
   Ja no rīta debesis ir spilgti sarkanas — būs vējš un lietus
   Ja rītausma ir gaiši sārta vai zeltaina — būs labs laiks
   Ja austrumi rītā iztvīkst — dienā līs
   Ja vakara blāzma stipri sarkana un saule noiet se­višķi spilgta — būs stiprs vējš
   Ja vējainā laikā, saulei rietot, mākoņi krāsojas sar­kani — nākamajā dienā vējš nerimsies
   Ja vakarā debesīs ir sarkanas svītras — otrā dienā būs stiprs vējš
   Ja rudenī rieta pamale kļūst sarkana — būs auksts, salna
   Ja, saulei rietot, vakarpuse zaļa «— būs aukstums
   Ja vakarā debesis noskaidrojas un vējš pārstāj — būs salna
   Ja vakarā dzidras debesis un auksta rasa — būs salna
   Ja pie vakara kādā vietā debess noskaidrojas — nāka­majā dienā no tās puses nāks vējš
   No atmosfēras stāvokļa atkarīga saules un mēness no­krāsa, tāpat arī daudzas ar debess spīdekļiem saistītas parādības — stabi, riņķi, «dārzs», «ragi» u. c. Laikazīmes strikti izšķir saules izskatu, tai lecot, dienā un norietot. Tāpēc izdalīsim tās atsevišķi.

saules izskats:

   Ja, saulei lecot, ap to lido sarkani mākoņi — līs
   Ja saule uzlec skaisti, bet iebrien mākoņos — līs; ja saule uzlec mākoņos, bet izbrien no tiem — būs skaista diena
   Ja saule lec uz mākoņainām debesīm — līs; ja uz gaišām — būs labs laiks
   Ja, saulei lecot, staru vidū ir tumši mākoņi — būs lietus
   Ja, saulei lecot, pretējā debespusē ir lietus tūce — tajā pašā dienā līs
   Ja pēc saules uzlekšanas pilnīgi skaidrās debesīs rie­tumos ilgi redzama sudrabota blāzma — saglabāsies labs laiks
   Ja pēc saules lēkta stari paceļas kuplos kūļos — būs lietus
   Ja saulei lecot ir gari stari — līs
   Ja, saulei lecot, rīta puse sarkana, tajā lieli stari, tai virsū sarkans stabs — būs slikts laiks
   Ja saulei uzlecot nav spožu staru — būs labs laiks
   Ja saulei pēc lēkta virsū redzams stabs — būs lietus
   Ja saule uzlec sarkana — būs vētra
   Ja saule lecot ir sārta un vēlāk top melna — būs lietus
   Ja saule uzlec dzeltenā, bālā vai zaļganā miglā — būs nokrišņi
   Ja saule lec, kad dzeltens gaiss, — pēcpusdienā būs pērkons
   Ja pirms saules pamale dzeltena — būs vētra; ja sarkana — būs jauks laiks
   Ja saulei lecot apkārt Ir bāls riņķis — gaidāma liela vētra un lietus
   Ja pēc saules cejas vējš — drīz līs
   Ja saulei dienā lieli stari — būs aukstums, puteņi
   Ja saulei stari redzami uz leju — būs lietus; ja uz augšu — būs sauss laiks
   Ja no saules, tai lecot vai rietot, nāk gari stari — būs lietus
   Ja saule dedzina un spiestin spiež — būs pērkona ne­gaiss
   Ja vakarā saule spīd spoži — būs jauks laiks; ja bāli — būs pērkona negaiss
   Ja pie saules rodas stabi vai tā sauktās viltus saules — kjūs siltāks
   Ja vasaru pie.saules stabi redzami — būs karsts laiks
   Ja ziemu pie saules stabi redzami — sagaidāms auksts laiks
   Ja ap sauli ir dārzs jeb riņķis — būs ilgs slapjdraņķis
   Ja dienā ap sauli tumšs gredzens — būs vairākas die­nas ilgs lietus un vējš
   Ja ap sauli ir liels riņķis — būs vēji; ja mazs riņķis — būs lietus
   Ja vasarā aiz saules redzama it kā otra saule —> būs lietus
   Ja saulei abās pusēs ir t. s. tulznas — vairākkrāsu plan­kumi — būs lietus
   Ja ap sauli, tai lecot vai rietot, ir sārts vai zaļgans gredzens, būs vairākas dienas ilgs lietus un vējš
   Ja ap sauli gaišs gredzens, kas nozūdot nesairst gaba­los, — būs ilgstoši jauks un sauss laiks
   Ja ap sauli ir gredzens, kas nozūd sairstot, — no tās puses, kur sākas sairums, nāks stiprs vējš
   Ja saule pārklājas ar sarkanu blāzmu — būs vētras un vēji
   Ja vienlaikus spīd saule un līst lietus — būs jauks laiks
   Ja saule riet spoža — būs labs laiks
   Ja saule noriet sarkdama — gaidāma laika maiņa
   Ja saule noriet liela un sarkana pie skaidrām debesīm — būs labs laiks
   Ja virs saules, tai rietot, redzams stabs — nāks auksts laiks
   Ja saule parādās tikai rietot — būs slikts laiks
   Ja saule rietot pazūd — būs lietus
   Ja saule rietot iebrien pelēkos mākoņos — līs
   Ja saule vakarā aiziet aiz mākoņa — rīt līs;
   ja noriet neaizklājusies — būs saule
   Ja ap rietošu sauli veidojas roboti mākoņi — bus vējš
   Ja, saulei rietot, veidojas šķiedraini mākoņi — rit būs vējš
   Ja saule noriet bāla — būs lietus
   Ja saule riet sārtos mākoņos — būs vējš
   Ja, saulei rietot, mākoņi sārtojas un kļūst tumši — rit līs;
   ja sārtojas un kļūst gaiši— būs sauss laiks
   Ja saule rietot iebrien sarkanā miglā — rīt būs vētra
   Ja, saulei rietot, rīta pusē ir sarkani padebeši — gai­dāms lietus
   Ja, saulei rietot, ziemeļu puse pilna melniem māko­ņiem — būs lietus; ja dienvidu pusē ir staraini mākoņi — būs pērkons
   Ja, saulei rietot, ziemeļos nav mākoņu — būs jauks laiks
   Laikazīmēs bieži izmantotas arī mēness pazīmes, taču daudzas no tām attiecas uz šī spīdekļa stāvokli (fāzēm). Mēness fāžu maiņas ietekme uz laika apstākļiem vēl nav pietiekami zinātniski izpētīta, tomēr tautas novērojumos tām ir ierādīta liela vieta. Tāpēc uzskaitīsim arī laika­zīmes, kurās izmantotas mēness izskata un stāvokļa pa­zīmes.

mēness izskata un stāvokļa pa­zīmes.

   Ja novembrī mēnesim skaidri redzami ragi — tie rāda, no kuras puses nāks vējš
   Ja mēneša sākumā mēnesim aug ragi dienvidos — visu mēnesi būs silts laiks; ja ziemeļos — ziemā būs auksts, vasarā — vējains
   Ja mēneša sākumā mēness stāv augšpēdus — visu mē­nesi būs slikts laiks
   Ja mēnesim ragi augšā — būs putenis vai auksts laiks
   Ja mēnesim apkārt rodas dārzs, gaišs laukums — laiks grozīsies
   Ja ap mēnesi mazs dārzs — slikts laiks būs drīz; ja liels dārzs — slikts laiks būs pēc vairākām dienām
   Ja ziemā ap mēnesi ir dārzs — būs vētra ar sniegu
   Ja ap pilnu mēnesi ir dārzs — būs lietus
   Ja mēnesim apkārt spožs dārzs — būs vējš
   Ja ap mēnesi parādās pilns sarkans dārzs -=» būs vējš
   Ja ap mēnesi ir miglains riņķis — būs sniegputenis
   Ja mēnesī ir daudz mākuļu — būs lietus
   Kurā mēness pusē dārzs veidojas — no tās pūtīs vējš
   No kādas puses mēness dārzs izzūd — no tās nāks vējš
   Ja ap mēnesi dārzs kļūst caurspīdīgs un pazūd — būs skaidrs laiks
   Ja mēness dārzs ir liels un caurredzams — būs salna
   Ja mēness krāsa bāla, duļķaina vai tas ir kā baltā aplī — būs lietus
   Ja mēness bāls — būs lietus; ja tas spožs — būs skaists laiks; ja sarkans — būs stiprs vējš; ja neskaidrs vai zilgans — būs lietus; ja liekas sarkanīgs — kļūs siltāks
   Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks — jaunā mēnesī būs labs; ja jaunā mēnesī ir sauss laiks — pilnā mēnesī līs
   Ja pilns mēness ir skaidrs — būs labs laiks
   Ja pilns mēness atstaro atspulgu — līs
   Ja mēness trīs dienas pirms pilnā vai jaunā stāvokļa spīd gaiši, bez miglas un mākoņiem, — būs jauks laiks
   Ja mēness trīs dienas pēc pilnā vai jaunā stāvokļa spīd skaidri, bez mākoņiem un miglas, — būs jauks laiks
   Ja nāk jauns mēness — iestāsies citāds laiks
   Ja vasarā jauns skaidrs mēness — sāksies siltas naktis
   Ja labs laiks jaunā mēnesī — labs būs visu mēnesi
   Ja jaunā mēness pirmā nakts ir skaidra — vismaz trīs dienas būs skaidrs laiks
   Ja jauns mēness nav redzams līdz ceturtajai dienai — būs negaiss
   Ja jaunam mēnesim ir tumši ragi vai tumšs tikai pats ķermenis — vasarā būs lietus; ja tāds pats izskats ziemā — būs mīksts laiks
   Daudzās laikazīmēs izmantoti novērojumi par zvaig­znēm. Te tauta izvirzījusi apmēram tādas pašas pazīmes kā attiecībā uz sauli un mēnesi. Protams, ievērota zvaig­žņu specifika, piemēram, tā saucamā trīsuļošana. Zvaigžņu trīsuļošanu izraisa kādi vietējie apstākļi, kas traucē nor­mālu gaismas izplatīšanos, piemēram, sajaucas gaisa slāņi, kam dažāda temperatūra un mitrums. Tad notiek pastiprināta mitruma kondensēšanās, kam seko nokrišņi.

Zvaigžņu izskats:

   Ja debesīs daudz zvaigžņu — trešajā dienā būs slikts laiks
   Ja ziemu daudz zvaigžņu — būs auksts laiks
   Ja Piena Cejš ir tīrs un pilns ar zvaigznēm — būs labs laiks
   Ja ap zvaigznēm veidojas mazi dārziņi — būs lietus
   Ja Piena Ceļa zvaigznes ir kā miglā tītas — būs slikts laiks
   Ja ap zvaigznēm vērojami it kā balti riņķīš! — būs jauks un skaidrs laiks;
   ja riņķīši ir kādā citā krāsā vai zvaigznes ir nespod­ras — būs grozīgs laiks, vējš un lietus
   Kurā pusē zvaigznēm stari izskatās garāki — no tās puses būs valdošais vējš
   Ja zvaigznes spoži spīd — būs skaists laiks
   Ja naktī zvaigznes trīsuļo — ziemā būs sniegs vai pu­tenis;
   ja tas pats vasarā — būs lietus
   Ja Piena Ceļā zvaigznes nepārtraukti kustas būs stiprs vējš
   Ja zvaigznes krīt — būs vējains un sauss laiks
   Ļoti svarīga pazīme daudzās laikazīmēs ir temperatūras maiņa diennakts gaitā. Ja ir nostabilizējies saulains laiks, vērojamas krasi izteiktas atšķirības starp maksimālo tem­peratūru dienas vidū (pareizāk — nedaudz pēcpusdienā) un minimālo temperatūru naktī uz rīta pusi vai agri no rīta. Starpība starp maksimālo un minimālo temperatūru diennakts gaitā samazinās, ja pieaug gaisa mitrums un mākoņu daudzums. Tas liecina par gaidāmiem nokrišņiem Skaidrā laikā vakarā, naktī un no rīta mežā noteikti ir siltāks nekā klajā laukā, jo koku vainagi aizkavē siltuma izstarošanu. Tā kā aukstais gaiss ir smagāks par silto, tad klusā bezvēja laikā tas uzkrājas zemākajās vietās, tā­pēc šādās naktīs paugura virsotnē ir siltāks nekā tā pa­kājē. Par šīm likumsakarībām liecina novērojumi, kas iz­teikti šādās laikazīmēs.

aukstais gaiss ir smagāks par silto

   Ja ir salts vakars — būs karsta diena
   Ja nakts dzedra — būs skaista diena
   Ja naktī kluss un dzestrs — laiks uzlabosies
   Ja skaidrā naktī debesis atveras, veidojas blāzma — būs sauss laiks
   Ja spēcīgi un strauji nāk vēsums — droši, ka uzlabosies laiks
   Ja nakts silta — dienā būs lietus
   Ja vasaras rītā apmācies un silts — līs lietus
   Ja pēcpusdienā ir pārāk skaidrs un karsts laiks — nā­kamajā dienā būs lietus
   Ja vienādi silts dienā un nakti, ielejās un pakalnos, mežā un laukā — gaidāms nejauks laiks
   Ja mežā kļūst jūtami siltāks nekā laukā — laiks uzla­bosies
   Ja vakarā mežā siltāks nekā laukā — būs skaists, sau­lains laiks
   No gaisa mitruma, vēja virziena un temperatūras dažā­dos atmosfēras slāņos atkarīga skaņu izplatīšanās un to raksturs. Arī uz šādām pazīmēm pamatojas daudzas laika­zīmes.

skaņu izplatīšanās

   Ja gaiss skanīgs, dzied — tuvākajās dienās būs skaists laiks
   Ja vasarā vilciens tālu un skaidri dzirdams būs labs laiks
   Ja dzird tālu troksni — būs labs, sauss laiks
   Ja telegrāfa vadi džinkst — būs lietus vai sniegs
   Ja miglainā rītā, izkapti asinot, švīksti tālu skan — būs labs laiks
   Ja ir skaļš laiks — pēc trim dienām būs lietus
   Ja pēc lietus pasaule skan — vairs nelīs
   Ja gaiss spiedīgs, smacīgs, sutīgs — būs lietus
   Ja atbalsi tālu dzird — būs labs laiks
   Ja no meža skan skaidra atbalss — būs labs laiks
   Ja mežā atbalss neatskan — gaidāms lietus
   No gaisa mitruma un temperatūras maiņām atkarīga miglas, rasas vai sarmas veidošanās. Rasa vasarā un sarma rudenī un ziemā parādās uz rīta pusi, kad naktī zemes virsma izstarojusi daudz siltuma. Zemākajam gaisa slānim atdziestot, tanī esošie ūdens tvaiki kondensējas — rodas migla vai sarma. Siltuma izstarošanu naktī sekmē skaidra debess un bezvējš, bet tādi apstākļi Ir saulainā un klusā laikā. Ja rasa dienā ilgi neiztvaiko, tas liecina, ka gaisā daudz mitruma un var sagaidīt lietu. Migla vei­dojas līdzīgos apstākļos gaisa apakšējā slānī. Virs tā gan­drīz vienmēr ir skaidras debesis bez mākoņiem.

miglas, rasas vai sarmas veidošanās

   Ja vasaras rītā nav rasas — pievakarē līs
   ja ir liela rasa — todien nelīs
   Ja vakarā pēc saules nav rasas — otrā dienā līs
   Ja naktī nav rasas un zemākajās vietās nav miglas — nākamdien līs
   Ja vasarā migla no rīta saceļas gaisā — drīz līs; ja nogulstas zemē — būs saulains
   Ja ziemas migla laižas uz leju — būs atkusnis
   Ja vakarā un naktī zemās vietās sakrājas migla, kas pēc saules lēkta izklīst, — būs jauks laiks
   Ja vakarā no upes ceļas migla — būs labs siena laiks
   Ja priežu mežos lietus laikā ceļas zilgana migla — būs labs laiks
   Ja gaiss ziemā virs meža kļūst zilgans — būs silts laiks
   Ja skaidrā vasaras dienā debesīs saredzama it kā migla — būs skaists laiks
   Ja ziemā kupla sarma — būs skaidrs un auksts laiks
   Ja kokus pārklāj sarma — kļūs siltāks Ja naktī uznāk sarma — dienā nesnieg
   Ne mazums laikazīmju, kas vēsta par lietus tuvošanos vai tā pārstāšanu, pamatojas uz paša lietus un dažādām tā blakus parādībām.
   Līdzīgas ir laikazīmes, kas paredz sniega segas notu­rību un dažas citas ziemas parādības.

līst lietus:

   Ja lietus līst bez vēja — līs vēl ilgstoši
   Ja lietus nāk ar aukstu vēju — līs visu dienu
   Ja pēc īsa lietus saceļas stiprs vējš — līs vēl
   Ja lietus laikā vējš griežas pa saulei — tas beigsies; ja pret sauli — līs vēl
   Ja pēc lietus ātri noskaidrojas — drīz līs atkal
   Ja sāk līt agri rītā — nelīs ilgi; ja pusdienlaikā vai pēcpusdienā — līs ilgi
   Ja lietus ielīst no rīta austrumu vējā — līs visu dienu
   Ja pēc lietus ir silts un no zemes ceļas garaiņi— drīz atkal līs
   Ja pēc lietus no ieplakām ceļas migla — līs vēl
   Ja lietus pārstāj, bet no mežiem vēl ceļas balta migla — līs vēl
   Ja lietus laikā mākoņi saiet gabalos un peld zemu — lietus mitēsies
   Ja līstot visapkārt tumši mākoņi —- vairs ilgi nelīs; ja balti mākoņi — vēl ilgi līs
   Ja piektdienā līst — līs arī svētdien Ja bezpērkona lietū uz ūdens metas burbuļi — vēl ilgi līs
   Ja pirmais sniegs uzkrīt dienā — tas neturas
   Ja pirmais sniegs uzkrīt uz slapjas zemes — tas paliek; ja uz sausas — ātri noiet
   Ja rudenī dubļi tik lieli un šķidri, ka zirga pēdas vieta aizmilst ciet, — pirmais uzkritušais sniegs uzreiz veido ragavu ceļu
   Ja pirmais sniegs nāks ar puteni — tas nepaliek
   Ja zem pirmā sniega uzkritusi krusa — sniegs nesa­glabājas
   Ja sniegs paliek uz kokiem — tas paliks arī uz zemes
   Ja sniegs sāk snigt pirmdienā — būs liela ziema; ja citās dienās — pretēji
   Ja sniegs krīt kā putraimi — tas drīz kusīs
   Ja birst smalks sniegs — būs auksts laiks
   Ja sniegs uzkrīt vai putenī iegadās tik smalks, ka lien pa visām šķirbām, — būs atkusnis
   Ja sniegs vizuļo — būs sals
   Ja ziemā birst krusa — būs stiprs atkusnis
   Kā zināms no meteoroloģijas, visnepastāvīgākās ir auk­stā gaisa masas, kuras, pārvietodamās virs siltākas vir­smas, apakšējā slānī sasilst. Tas savukārt izraisa vēl spē­cīgāku gaisa masu kustību. Ja mitruma daudz, izveidojas vareni gubu un negaisa mākoņi, kuri nes spēcīgas lietus­gāzes ar vietējo pērkona negaisu. Taču nereti pērkons saistās ar gaisa fronti, ciklonam aizejot. Pērkona dzirda­mība ir atkarīga ne tikai no attāluma līdz atmosfēras elek­trības izlādēšanās (zibens) vietai, bet arī no procesiem atmosfērā, Dažkārt pamalē redz tikai zibens apgaismotos mākoņus (rūsu), bet pērkona grāvienus nedzird. Pērkons un zibeņošana bieži izmantoti laikazīmēs.

Pērkons:

   Ja ir pērkons — pēc tā būs jauks laiks
   Ja pērkons rūc bez pārtraukuma — būs krusa
   Ja pērkona grāvieni ir ilgi un dārdoši — būs slikts laiks
   Ja pērkons rūc ilgi un mīksti — būs negaiss; ja īsi un aprauti — saglabāsies skaidrs laiks
   Ja pērkons neskanīgs, dobjš — būs kluss lietus; ja spalgs — būs lietusgāze
   Ja pērkona negaiss aiziet uz ziemeļiem — pēc trim die­nām tas nāks atpakaļ
   Ja pērkons rūc pavasarī — vairs nebūs salnu
   Ja vasarā bieži dārd pērkons — labi aug apīņi
   Ja ziemā grand pērkons — būs spēcīgi vēji
   Ja vakarā zibens zibina bez pērkona — būs bagāta sēņošana
   Ja zibsnī bez pērkona — labi labība briest
   Ja zibeņo ziemeļos — nāks lietus
   Ja naktī ziemeļos stipra rūsa — būs lietusgāze
   Ja rūsa zibina — sēnes aug
   Ja vakarā rūsa zibeņo — rīt būs skaista diena
   Ja naktī ziemeļos stipra rūsa — būs vējš
   Laikazīmēs bieži minēta varavīksne. Tā novērojama uz lietus joslas fona, ja saule atrodas novērotājam aiz mu­guras un apspīd krītošos pilienus. Lūstot lietus pilienos un iekšēji atstarojoties, saules stari sadalās spektra krāsās. Varavīksnes augšējā mala ir sarkana, bet apakšējā — vio­leta. Nereti redzamas reizē divas varavīksnes — viena virs otras. Virsējai varavīksnei krāsu joslas parasti vai­rāk izplūdušas un platākas nekā apakšējai (galvenajai) un krāsu secība pretēja. Dažkārt krāsu joslas daļēji sa­plūst arī galvenajai: ja lietus pilieni sevišķi lieli, varavīk­snē no septiņām spektra krāsām redzamas tikai trīs — sarkanā, zaļā un violetā, un tad tā izskatās šaura un spil­gta. Lietus pilieniem samazinoties, varavīksne kļūst bā­lāka un platāka. Laikazīmēs ir svarīgi, vai varavīksne pa­rādās pret rītiem vai pret vakariem. Tas atkarīgs no vie­tējā lietus reizē ar sauli. Vietējo lietu izraisa augšupejo­šās gaisa plūsmas. Jo mitrāks gaiss, jo vājākas gaisa plūsmas vajadzīgas, lai izraisītu lietu. Tāds atmosfēras stāvoklis ir no rīta, kad varavīksne redzama pret vaka­riem. Turpretim dienas otrajā pusē, kad gaiss vairāk sa­silis, lietavu izraisīšanai nepieciešamas daudz spēcīgākas augšupejošās plūsmas. Tāpēc varavīksne pret rītiem lie­cina, ka lietus no novērotāja attālinās. .Par lietus attāli­nāšanos liecina arī varavīksnes izmēri: jo tuvāk apvār­snim lietus «sega», kurai spīd cauri saules stari, jo aug­stāka varavīksne.

Varavīksne:

   Ja parādās varavīksne — būs liels lietus
   Ja varavīksne redzama pret rītiem — būs labs laiks; ja pret vakariem — būs neliels lietus
   Ja varavīksne parādās lietus laikā — līs vēl
   Ja varavīksne parādās pēc lietus — vairs nelīs
   Ja pēc lietus varavīksne parādās augstāk par sauli — būs sauss laiks
   Ja pēc lietus varavīksne ātri pazūd — strauji uzlabo­sies laiks
   Ja redz baltu varavīksni — pastāvēs jauks laiks
   Jo vairāk varavīksnē zaļās krāsas — jo vairāk līs
   Ja varavīksne ir zema un tajā daudz zilās krāsas — būs slikts laiks
   Ja zema un slīpa varavīksne — būs lietus
   Ja augsta un apaļa varavīksne — būs skaidrs laiks
   Ja ir pilna loka varavīksne — vēl būs lietus; ja tikai varavīksnes gali — būs sauss laiks
   Ja varavīksne veidojas no rītiem uz vakariem — būs sauss;
   ja no vakariem uz rītiem — būs lietus
   Ja varavīksne loku met no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus
   Laikazīmēs izmantoti novērojumi par salnām, atkuš­ņiem un puteņiem.
   Ja uznāk rudens salna — nākamajās divās dienās būs lietus
   Ja naktī salna krīt kā sāls *— būs skaidrs laiks
   Ja pavasaros ir nakts salnas — gaidāms lietus
   Ja pēc atkušņa zaros piesalst pilītes — būs vēl atkusnis; ja zari paliek tīri — vairs nekusīs
   Ja ceļas vējš un putenis — bus atkusnis
   Ja sākas putenis un nāk vēl sniegs — būs atkusnis;
   ja sākas putenis, bet nesnieg — aukstums nemainīsies
   Atmosfēras procesu un dažādu tās faktoru (gaisa mit­ruma un spiediena, temperatūras u. c.) maiņas noteikti ietekmē cilvēka sadzīves apstākļus. Gaisa mitrumam pie­augot un spiedienam samazinoties, pasliktinās krāsns velkme — dūmi nāk istabā. Mitrākā gaisā ari malkā vairāk ūdens — tā krāsnī sprēgā. Saulainam laikam tuvojoties, palielinās gaisa spiediens un līdz ar to arī skābekļa dau­dzums, kas nepieciešams degšanai. Tāpēc sodrēju degšana, ogļu spoža kvēlošana u. tml. signalizē par saulainu laiku. Par gaisa mitruma palielināšanos liecina žāvēta speķa «raudašana», mūru rasošana, atmiekšķējušās zirglietas, āra atejas smirdēšana, ratu čīkstēšana utt. Visai plašs šādu novērojumu klāsts izmantots laikazīmēs.

Uguns, dūmi:

   Ja, uguni kurinot, dūmi lien pa krāsns muti laukā — būs lietus
   Ja dūmi nāk istabā — būs pērkons
   Ja dūmi negrib no mājas iet laukā — būs lietus
   Ja dūmi no skursteņa liecas pret zemi — būs vējš
   Ja dūmi no skursteņa nāk biezi — būs lietus
   Ja dūmi no skursteņa stāvus kāpj gaisā — būs sauss, auksts laiks; ja iet uz leju — būs nokrišņi
   Ja pat nelaikā dūmi iet stāvus gaisā — laiks uzlabosies
   Ja krāsnī spēcīga vilkme — būs sals
   Ja skurstenis gaudo vai svilpj — būs slikts laiks
   Ja skurstenī gaudo vējš — būs atkusnis
   Ja uguns rūc — būs lietus un vējš
   Ja uguns deg ar bālu liesmu — būs lietus
   Ja uguns deg ar zilu liesmu — būs auksts laiks
   Ja, malku cērtot, lec šķēpeles — būs salts laiks
   Ja malka krāsnī sprēgā — mainīsies laiks
   Ja malka nedeg — būs slikts laiks
   Ja trumulis čīkst — būs auksts laiks
   Ja trumulis sīc — būs atkusnis
   Ja sodrēji pie katla deg — būs sals
   Ja skurstenī vai pie grāpja dibena aizdegas kvēpi — būs aukstums
   Ja pannas dibens dzirksteļo — būs auksts laiks
   Ja kvēpi pļe poda kvēlo — gaidāms vējš
   Ja krāsns ogles uzreiz neapplēn un ilgi spoži kvēlo — būs jauks laiks
   Ja ogles ilgi kvēlo — būs vējš
   Ja ogles krāsnī maisot skan — pieturēsies sals
   Ja ogle izkrītot skan — būs auksts laiks
   Ja skala ogle neizplēn, bet apdziest un turas klāt — ilgi pieturēsies aukstums
   Ja skals atstāj garu ogli — būs mitrs laiks vai atkusnis
   Ja skala ogle liecas uz leju — būs mīksts laiks; ja uz augšu — būs auksts laiks
   Ja skala ogle liecas un nelūst — būs mīksts laiks; ja lūst pa gabaliņam — būs auksts laiks
   Ja skals degot dūmo — būs liels vējš Ja sveču liesmas mierīgā laikā ļoti kustas — būs lietus un vējš
   Ja sveces neparasti sprakšķ, ļoti kūst un ļoti tek — līs lietus
   Ja svece deg vienādi, bez sprakšķa — būs jauks laiks
   Ja sūrs pīpis — būs lietus Ja pīpe čurkst — būs lietus; ja švirkst — būs labs, saulains laiks 
   Ja pīpējot dūmi iet uz krāsni — būs auksts
   Ja uz pārtikas produktiem nosēžas miklums un, pie­mēram, žāvēta gaļa vai citas lietas bēniņos vai pagrabā «raud», pil — otrā dienā būs lietus vai atkusnis
   Ja milti, sāls vai cukurs kļūst mitri — būs lietus
   Ja sviests kļūst mīksts, būs lietus
   Ja tabaka kļūst valga — būs lietus
   Ja sausā laikā ziepes kļūst slapjas — būs lietus
   Ja mūri nosarmo — būs mīksts laiks Ja mūri noraso — būs lietus
   Ja mūris apsvīst — būs atkusnis
   Ja akmeņi un klons svīst — būs lietus
   Ja logu rāmji un palodzes svīst — kļūs siltāks un slap­jāks
   Ja priekšnama durvis apsarmo — gaidāma laika maiņa
   Ja durvis čīkst — būs sals Ja rati čīkst — būs lietus
   Ja sniegs čīkst zem ragavu sliecēm — būs aukstums
   Ja sniegs zem kājām gurkst — tas drīz nokūst
   Ja koka zāģējums apsarmo — būs mīksts laiks
   Ja ādas zirglietas kļūst mīkstas un lokanas — būs slapjš laiks
   Ja, izkapti strīķējot, roka kļūst melna — būs lietus
   Ja dakšojot bieži jāsaspļauj rokās — drīz līs
   Ja vasarā žogs sausi kā sudrabs vizuļo — gaidāms pēr­kons.
   Laika apstākļu paredzēšanai mūsu senči izmantojuši novērojumus ne tikai par debess un atmosfēras parādībām. Bieži laikazīmes pamatojas uz pazīmēm, kas raksturo ūde­ņus un zemi.

ūde­ņi un zeme:

   Ja ūdeņi upē, dīķī vai ezerā kļūst duļķaini un met burbuļus — būs pērkona negaiss
   Ja ūdens upē kļuvis siltāks — līs
   Ja ūdens upē kļūst tumšs — būs vējš
   Ja upēs ūdens strauji krīt — būs lietus
   Ja upe un strauts tek burbuļodams -r- būs lietus
   Ja ziemas sākumā strautos zem ūdens apsalst akmeņi — būs nepastāvīga ziema
   Ja no jumta notecējušais lietus ūdens puto — lietus drīz pāries
   Ja palu ūdeņi noskrien skaidrās naktīs —» būs labs ra­žas laiks
   Ja sniegs ātri kūst un sniega ūdeņi strautos čakli tek — būs slapja vasara
   Ja ūdenskritums skaņi krāc — nākamajā dienā būs kar­stums
   Ja slūžas smagi šņāc — būs lietus
   Ja ūdeņi krācēs puto — drīzumā būs lietus
   Ja stāvošs ūdens sāk smirdēt — būs lietus
   Ja stāvoši ūdeņi pārklājas ar gļotām — būs lietus
   Ja mārki sazied, pārvelkas ar zaļumu — drīzumā būs lietus
   Ja virs mārkiem ceļas migla — būs pērkona lietus
   Ja peļķēs dubļi ātri nožūst — būs lietus
   Ja ezers vakarā strīpains, ar tumšākām un gaišākām joslām — gaidāms lietus
   Ja ezerā tumši, riņķveidīgi vilnīši — gaidāmas saulai­nas dienas
   Ja ezera krastā izzūd brīzes — gaidāms nelaiks
   Ja pie ezera, dīķa skan dunoņa — būs pērkons
   Ja ezeros, diķos un citās ūdenskrātuvēs līmenis krīt —gaidāms lietus
   Ja jūras viļņi nāk malā un sprakšķ — gaidāms pērkons ar lietu
   Ja mierīgā laikā jūra šņāc — būs tomēr vējš
   Ja ledus plaisa — būs atkusnis
   Ja sala laikā ūdens iznāk uz ledus — būs liels siltums
   Ja upe sāk ledu lauzt jaunā mēnesī — tas ilgi turas krastos
   Ja purvājos parādās maldugunis — būs pērkona ne­gaiss
   Ja salijusi zeme ātri kļūst sausa — būs salna
   Ja aparta zeme ātri žūst — būs lietus
   Ja kalni kūp — būs lietus
   Ja kalnu gali ir skaidri — būs skaidrs laiks
   Ja pēc lietus kūp avoti — līs vēl gan šajā, gan nāka­majā dienā
   Ja no avotainām vietām ceļas migla — ilgu laiku būs lietus
   Ja avoti izsīkst — būs lietus
   Ja akas ūdens duļķojas vai met burbuļus — būs lietus
   Ja akā ūdens kļūst silts — būs lietus
   Ja akā strauji nāk ūdens — būs auksts laiks
   Ne vienmēr katras laikazīmes pazīme skaidri un vien­nozīmīgi izpaužas dabā. Dažkārt tās pat liecina cita citai pretī. Tāpēc laikazīmes jālieto kompleksi — vairākas reizē un tā, lai. tās atspoguļo dažādas laika parādības. Piemē­ram, barometrs rāda gaisa spiediena palielināšanos. Vējš vairākas dienas nemaina virzienu. Mākoņi uz vakarpusi izzūd, blāzmas zeltainas. Gaisa temperatūra perioda sā­kumā pazeminās, līdz iestājas izteiktas diennakts svārstī­bas ar vēsām naktīm un siltām dienām. Vairākas laika­zīmes norāda uz gaisa mitruma samazināšanos. Visas šīs pazīmes liecina par anticiklona iestāšanos ar samērā ilg­stošu sausu un saulainu laiku. Ja tāds anticiklons pava­sarī un sevišķi rudenī saistīts ar auksta gaisa masām, sagaidāmas salnas.
   Laika apstākļu drošākai paredzēšanai ieteicams likt lietā arī tādas laikazīmes, kuras pamatojas uz novēroju­miem par dzīvnieku un augu uzvedību. Rezultāti ir vēl drošāki, ja liek kopā vairākus pieredzējušus prātus, kā to
   dara zvejnieks Ruodijs, gans Kuonijs un mednieks Vernijs Fridriha Sillera drāmā «Vilhelms Tells»,
   Ruodijs
   Jau Mituakmens uzvāž cepuri
   Un auksti pūš no Veterloha aizas;
   Būs auka klāt, man šķiet, pirms manīsim.
   Kuonijs
   Nāk lietus, laiviniek, — manas aitas ēd
   Ar skubu zāli, Krancis zemi kaš.
   Vernijs
   Jā, zivis mirgas met, un ūdens putni
   Nirst viļņos, Drīz negaiss sagaidāms.[1]

   SKRIENOŠIE «BAROMETRI»
   Melnās jūras piekrastē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet ari acīgākie atpūtnieki ievērojuši: ja pat saulainā laikā neredz medūzu — būs vētra. Medūzas no piekrastes ūde­ņiem pazūd, iekams sācis reaģēt barometrs. Novērojumi par medūzām tā ari paliktu vienīgi tautas ticējums, ja ne­būtu akadēmiķa V. Suleikina atklājuma. Uz kuģa «Taimir» 1932. gadā viņš vadīja okeanogrāfisko ekspedīciju Ziemeļu Ledus okeānā. Kādu dienu meteorologs V. Berezins vērsa akadēmiķa uzmanību uz kādu neparastu parā­dību. Ja ar ūdeņradi pildītu balonzondi tuvina ausij, tajā jūtamas durošas sāpes. Visstiprākās tās kļūst, kad balon- zonde atrodas apmēram vienu centimetru no auss, un iz­zūd desmit centimetru attālumā. Sī parādība ļoti ieintere­sēja akadēmiķi. Pēc atgriešanās Maskavā viņš mēģināja to atkārtot laboratorijā, taču rezultātu nebija. Tikai Kri­mas piekrastē, viļņu pētīšanas stacijā, viņam izdevās iegūt tādu pašu efektu kā okeānā. Pēc vairākiem rūpīgi pārdo­mātiem eksperimentiem V. Suleikins konstatēja, ka šo pa­rādību, kuru viņš nosauca par «jūras balsi», izraisa infra­skaņas. Ar speciāli šim nolūkam konstruētu aparātu viņš izmērīja «jūras balss» frekvenci, un izrādījās, ka tā bija no 8 līdz 13 hercu diapazonā (hercs — svārstību skaits sekundē). Sāda skaņas frekvence ir zem cilvēka dzirda­mības sliekšņa. Kā zināms, mēs dzirdam skaņas viļņus ar frekvenci no 15—20 herciem līdz apmēram 20 kiloherciem. Pieaugot vēja ātrumam un viļņu lielumam, «jūras balss» kļūst intensīvāka un izplatās tālāk. Virzīdamies ar ātrumu apmēram 330 metru sekundē (ap 1200 kilometru stundā), infraskaņas viļņi tālu apsteidz pašu vētru, kura tos ra­dījusi.
   Brīdinošo «jūras balsi» dzird ne tikai medūzas. Infra­skaņas uztver arī daudzi citi jūras dzīvnieki un tātad «pa­redz» vētras tuvošanos ievērojami ātrāk, nekā to sāk rādīt barometrs. Jau diennakti pirms vētras vaļi pazūd no jūras virsmas dzelmē, tikai uz ļoti īsu laiciņu uzpeldēdami pēc kārtējās gaisa devas. Kaijas steidzas krastā. Pingvīni jau laikus ieņem ērtāku vietu gulēšanai un izstiepj knābi tajā virzienā, no kurienes sagaidāma vētra vai putenis. Zināt­nieki bioniķi sāka rūpīgi pētīt dzīvnieku vētras paredzē­šanas «mehānismu», lai izmantotu dzīvās dabas «izgudro­jumu» jūrniekiem tik ļoti vajadzīgā aparāta konstruēšanai. Tādu speciālu orgānu — «infraausi» atrada medūzai. Me­dūza uztver infraskaņas ar dzirdes kolbiņām (statocis- tām), Maskavas valsts universitātes biofizikas katedras darbinieki B. Ivanovs, L. Vorobjovs un G. Novinskis pēc medūzas infraauas principa izveidoja-elektronisku aparātu, kas automātiski signalizē par vētras tuvošanos 12— 15 stundas pirms tās sākšanās. Aparāts rāda virzienu, no kurienes tuvojas vētra, kā arī tās stiprumu.
   Medūzas infraauss veiksmīga modelēšana iezīmēja jau­nas zinātnes nozares, jauna, perspektīva bionikas virziena tapšanu. Tā ir bioniskā meteoroloģija, kas nodarbojas ne tikai ar principiāli jauna tipa aparatūras konstruēšanu pēc dzīvās dabas «patentiem». Tehniskajās sistēmās izmanto arī tieši dzīvās būtnes, pieslēdzot to organismiem jutīgus informācijas uztvērējus vai ari «iedzīvinot» to nervos
   smalkus elektrodus. So principu jau izmanto šahtās kai­tīgo gāzu konstatēšanai. Par smaržu detektoru izmanto mušu. Sajutusi indīgo gāzi, tā sāk ģenerēt noteikta rak­stura impulsus, kurus uztver attiecīgā aparāta analizators un ieslēdz trauksmes signālu. Zinātnieki uzskata, ka bio- niskā pieeja ir visai" daudzsološa ne tikai laika apstākļu paredzēšanā, bet arī jaunu dabas likumsakarību atklāšanā.
    Dzīvnieki un augi daudzu miljonu gadu gaitā labi pie­lāgojušies dabas sezonālajai un diennakts ritmikai, liet­derīgās reakcijas uz šo ritmiku «ieprogrammētas» viņu iedzimtībā. Gaidāmajām pārmaiņām apkārtējā vidē jāsa­gatavojas jau laikus. Agrīnā rudenī saule vēl dāsni silda zemi, bet kokiem jau dzeltē lapas, dzīvnieku kažoks kļūst biezāks un sāk mainīt krāsu — tie gatavojas ziemai. Da­biskā izlase darbojas nepielūdzami: kas nav paspējis sav­laicīgi sagatavoties ziemai, tas to nepārdzīvos un nāka­majā pavasarī nepiedalīsies pēcnācēju radīšanā. Visi šie evolucionārie sasniegumi ir iedzimti. Ja, piemēram, balto zaķi vasaras nogalē pārvieto siltā telpā, viņa kažociņš, tuvojoties ziemai, tik un tā kļūst balts. Istabas mušas pa­rasti izkūņojas rīta stundās, tas notiek pat eksperimentos, kad tiek saglabāta nemainīga temperatūra un gaisa mit­rums. Sādu dzīvo organismu spēju «skaitīt» laiku sauc par bioloģisko pulksteni. Šis mehānisms organismam rada iespēju salīdzināt ārējās pārmaiņas ar savu iekšējo ritmu un jutīgi uztvert sev vitāli svarīgas novirzes apkārtējās vides procesu gaitā. Un, tā kā dabā viss saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā, katrai parādībai ir savi vēstneši. Dzīvs organisms jūt šos vēstnešus un, attiecīgi reaģējot, paspēj sagatavoties svarīgām novirzēm ārējo procesu parastajā ritmikā, laika apstākļu maiņām. Apbrīnojama jutība pret dažādām pārmaiņām atmosfērā (pret gaisa spiedienu, ap­gaismojumu, mitrumu, elektriskajiem lādiņiem u. c.) iz­strādājusies putniem un kukaiņiem, kuri uz šādām pārmai­ņām reaģē, mainot izturēšanos. Tuvojoties lietum, mušas un lapsenes cenšas iekļūt telpās, pat automašīnas kabīnē. Ļoti jutīgas pret gaisa spiediena maiņu ir daudzas zivis, sliekas, dēles, it īpaši vardes. Čūska jūt gaisa temperatū­ras maiņu pat par grāda simtdaļām.
   Vismazākās gaidāmā laika pārmaiņas ļoti labi izjūt zir­nekļi. Vēstures grāmatās varam lasīt, kā zirnekļu «pare­dzējums» palīdzējis franču armijai gūt uzvaru 1794. gadā. Kad ģenerāļa Šarla Pišegrjū komandētā armija pārgājusi Holandes ļrpbežu, tur nebijis karaspēka, kas varētu stāties tai pretī. Tāpēc holandieši atvēruši kanālu slūžas un ap­plūdinājuši ceļus un laukus. Līdz ar to tālākais ceļš ienaidniekam šķita slēgts. Franču armija jau gatavojās atstāt Holandi, bet pēkšņi saņēma pavēli atlikt atkāpša­nos. Izrādījās, ka kara padomnieku lomā šoreiz uzstāju­šies… zirnekļi: ar divkāršu čaklumu tie bija sākuši aust tīklus. Zirnekļi parasti tā rīkojas pirms sausa un (rudenī) auksta laika. Pēc neilga siltuma perioda patiešām iestājās sals. Uzplūdinātais ūdens sasala, un franču armija devās tālāk.
   Arī mājdzīvnieki, lai gan ilgi atradušies cilvēka aprūpē, saglabājuši spēju paredzēt laika maiņas. Amerikāņu žur­nāls «Time» rakstīja par amizantām sacensībām starp Teksasas štata fermera Džona Makdamsa govi Braimeri un vietējo meteodienestu. Katru pareizu prognozi vērtēja ar vienu punktu. Uzvarēja govs.
   Dzīvos «barometrus» laika prognozēšanai sāk izmantot valstīs ar vismodernāko meteodienestu. Vācijas Federatī­vajā Republikā tūrisma firmas iepirkušas Āfrikā varžu su­gas, kurām ir sevišķas laika paredzēšanas spējas. Izde­vumi drīz vien atmaksājušies.
   Protams, dzīvnieku uzvedība jāvēro uzmanīgi, un to jā­prot atšifrēt. Atceraties, kā Vladimirs Arseņjevs apraksta sava uzticamā pavadoņa Dersu Uzalas spējas paredzēt laika apstākļus pēc putnu uzvedības. «No rīta atmodos vēlāk par citiem. Tūlīt pamanīju, ka nav saules. Debess bija mākoņos. Ievērojis, ka strēlnieki liek mantas tā, lai nesamērcētu lietus, Uzala sacīja:
   — Steigties nava vajag. Mums pa dienu labi ej. Vakarā būs lietus.
   Es jautāju, kāpēc viņš domā, ka dienu nebūs lietus.
   — Tavam pats skaties, — golds atbildēja. — Redzi, mazi putni šurp turp ej, spēlējies, ēd. Drīz lietus — tad viņam klusu sēdi, tikpat kā guli.
   Tiešām, es atcerējos, ka pirms lietus vienmēr viss ir kluss un drūms, turpretim tagad mežā bija liela dzīvība: visur sasaucās dzeņi un sīļi un jautri svilpoja ņiprie dzilnīši.»
   Novērojumus par dzīvnieku uzvedību visas tautas ļoti plaši izmantojušas laika apstākļu paredzēšanai. Tādu lai­kazīmju ir ļoti daudz. Tāpēc iedalīsim tās grupās atkarībā no tā, kādi dzīvnieki rāda gaidāmās pārmaiņas.

Savvaļas putni

   Ja baloži skaļi un daudz dūdo — laiks būs labs
   Ja baloži meklē slēpņus — laiks maitāsies
   Ja bezdelīgas atnākušas — pavasaris sākas
   Ja bezdelīgas šaudās gan augšā, gan lejā — būs ne­gaiss
   Ja bezdelīgas gar sienām laidelējas un ar kājām zemi skar — būs lietus
   Ja bezdelīgas lido virs zemes — jau tajā pašā dienā gaidāms lietus
   Ja bezdelīgas laidelējas gar ūdeņiem — būs ilgs lietus
   Ja bezdelīgas peras pa smiltīm — gaidāms lietus
   Ja bezdelīgas no rīta vēlu izlido — būs slikts laiks
   Ja bezdelīgas lien ligzdā — būs pērkons
   Ja bezdelīgas lido augstu — lietus tuvākajā laikā nebūs; ja zemu — lietus būs
   Ja bezdelīgas lido virs māju čukuriem — būs jauks laiks
   Ja celmi top pliki — laidīsies cīruļi
   Ja cīruļi no rīta sēž piepūtušies un nedzied — jau tajā dienā būs lietus
   Ja cīrulis jau ar ausmu nedzied — būs lietus vai slikts laiks
   Ja cīrulis kā baidīdamies tikai iečerkstas — būs lietus; ja skaņi dzied — būs silts laiks
   Ja cīrulis augstu lido —- tuvākajās dienās būs jauks laiks
   Ja cīrulis vakarā dzied — otrā dienā būs slikts laiks
   Ja čakstes pirms saules lēkta čakstina — būs lietus
   Ja dumpis ezerā kliedz — būs jauks laiks
   Ja dzeguze kūko sausā kokā — būs sals
   Ja dzeguze vakarā ilgi kūko — būs labs laiks
   Ja dzenis neparasti ķērc — būs lietus
   Ja dzenis vasaru ielaižas mājās — būs sausi laiki
   Ja dzenis ziemu nāk mājās — būs aukstums
   Ja dzērves lidojot skaļi kliedz — saglabāsies labs laiks
   Ja dzērves lido ļoti augstu — būs labs laiks
   Ja dzērves iet zemu — jau trešajā dienā būs salna
   Ja dzērves kliedz purvā — būs salnas; ja laukā — būs jauks laiks
   Ja dzērves nirst ūdenī — būs vējš
   Ja dzērves laižas uz ziemeļiem — būs siltums; ja uz dienvidiem — būs aukstums
   Ja vakarā grieze griež laukā — būs labs laiks; ja kokā — būs lietus
   Ja grieze griež labībā — šī labība kritīs veldrē
   Ja gulbji mazgājas — gaidāms lietus
   Ja gulbis izbāzis kāju caur asti — būs lietus
   Ja gulbji izklīst pa dīķiem — būs silts
   Ja irbes skrien sētā — būs lietus
   Ja irbes nāk pie mājām — būs putenis
   Ja kaijas atlido — drīz ledus ies
   Ja kaijas laižas uz sauszemi vai ezeriem — jūrā būs vētra
   Ja kaijas nelaižas jūrā, bet uzturas klintīs vai smilšu sērēs — būs negaiss
   Ja jaukā vasaras laikā tīrumos parādās kaijas — būs vētra, lietus
   Ja kaijas jeb knāvi staigā pa pļavām — būs plūdi
   Ja kaijas daudz peldas — būs slikts laiks
   Ja kaijas nerēķinās ar lietu — līs ilgi
   Ja kaijas pa gaisu skrien bariem — gaidāmi plūdi
   Ja vakarā klijāni lido augstu un kliedz — sagai­dāms lietus
   Ja kovārņi vakarā lasās baros un kliedz — būs jauks laiks
   Ja kovārņi no rīta brēc — būs lietus
   Ja kovārņi zemu laižas — būs jauks laiks
   Ja kovārņi staigā pa zemes virsu — gaidāms pielaidīgs laiks
   Ja kovārņi sēžas koku galotnēs — būs silts laiks; ja puskoka zaros — būs sals
   Ja kraukļi pēc ēšanas daudz spārnus vēcina — būs lietus
   Ja kraukļi ķērc — būs lietus
   Ja kraukļi gaisā plēšas — būs lietus
   Ja kraukļi peldas — būs silts laiks
   Ja krauklis ķērkdams laižas no ziemeļiem uz dienvi­diem — būs skaidrs laiks, sals; ja no dienvidiem uz ziemeļiem — būs lietus, silts laiks
   Ja klusā laikā kraukļi vai vārnas galvu griež uz kādu noteiktu pusi — no tās puses nāks vējš
   Ja kraukļi laižas no meža klajumā vai pie mājas — būs atkusnis
   Ja krauķis vai strazds tevi sveicina — klāt jau pavasaris
   Ja ķīvītes zemu laižas — būs lietus
   Ja ķīvītes klaigā — būs lietus
   Ja vakarā ķīvītes kliedz — būs skaidrs laiks
   Ja sarodas daudz ķīvīšu — būs lieli plūdi
   Kad lakstīgala sāk dziedāt — palu ūdeņi sāks kristies
   Ja lakstīgala pat gaišā vakarā jau agri sāk dziedāt — bus lietus
   Ja lakstīgala vakaros ilgi dzied — būs labs laiks
   Ja lakstīgala visu nakti bez apstājas dzied — būs saules pilna diena
   Ja lijas kliedz — būs lietus
   Ja mednis dzied tuvu pie koka — būs slapjš laiks; ja uz zara gala — būs jauks laiks
   Ja paipala bļauj — būs lietus
   Ja putni (dzērves, lijas, dzilnas, kraukļi, kovārņi, ža­gatas, vārnas) no rīta klaigā — jau todien būs lietus
   Ja putni zemē sēstas — būs skaists laiks; ja uz jumta — būs nelaiks
   Ja putni tup koku galos — būs auksts laiks
   Ja putni sēž pazarēs — būs silts laiks
   Ja putni satupuši rindā — būs lietus
   Ja putni peras smiltīs — būs lietus
   Ja putni brēkdami mazgājas — būs lietus
   Ja meža putni ar ūdeni laistās un nirst — būs lietus
   Ja putni daudz un zemu lido un riņķo — būs lietains un vējains laiks
   Ja putni turas cilvēku tuvumā un zemu lido — būs lietus
   Ja putni laižas zemu — būs aukstums
   Ja putni it kā vingrina spārnus — būs vētra
   Ja beidz čivināt mazputniņi — vasara beidzas
   Ja gājputni lido augstu un steidzīgi — strauji tuvojas sals; ja zemu — sals vēl tik drīz nebūs
   Ja pūce skaļi kliedz—mainīsies temperatūra
   Ja naktī pūce klaigā — būs silta diena
   Ja pūce agri rītā vaid — būs lietus
   Ja pūce lietus laikā stipri ķērc — būs labs laiks
   Ja pūce vai ūpis labā laikā klaigā — būs lietus;ja lietus laikā — būs labs laiks
   Ja rubenis rubina — pēc trim dienām būs sals
   Ja rubeņi rūc — drīz būs sniegs
   Ja rubeņi rudeņos iet meža malā — drīz būs salnas
   Ja rubeņi rubina meža malā — būs silts laiks; ja meža vidū — būs auksts
   Ja rubeņi sala laikā iet meža malā vai uz lauku — būs mīksts laiks
   Ja rubeņi nāk pie mājas — sals drīz pielaidīsies
   Ja rubeņi bariem no meža laižas uz pļavu — nākamajā dienā kusīs
   Ja ziemu rubeņi metas bērzos — būs atkusnis
   Ja rubeņi dienā sēd kokos — būs atkusnis
   Ja rubeņi rubina vēlu vakarā — nākamdien būs salna
   Ja sarkankrūtītis jeb svilpis čirina — būs sniegs, putenis, slapjdraņķis
   Ja sīlis nāk pie mājas — pēc trim dienām laiks pie­laidīsies
   Ja sniedzes rudenī nāk mājā — trešajā dienā būs sniegs
   Ja sniedzes ziemā pie mājām nāk — drīz būs putenis
   Ja pat jaukā laikā stārķa spalvas ir pelēcīgas — būs lietus;
   ja, pat lietum vēl līstot, stārķa spalvas ir spodras, spil­gti baltas — drīz sāksies jauks laiks
   Ja stārķis pļavā staigā — būs labs laiks; ja pa kalnu — būs slikts laiks; ja pa lauku — līs lietus
   Ja stārķis paskrienas, nedaudz paceļas spārnos un atkal piezemējas — būs laika pārmaiņa, lietus
   Ja stārķis purina spārnus un slēpj knābi zem spār­niem — būs vētra un negaiss
   Ja stārķis knābi klabina — lietus līs Ja stārķis nes mēslus no ceļa — būs slikts laiks
   Ja stārķis uzmetas uz jumta — būs ilgs, stiprs lietus
   Ja stērstes laižas baros un čivina — mainīsies laiks
   Ja stērstes nāk mājās — būs putenis
   Ja strazdi skrien lieliem pulkiem — būs liels lietus
   Ja strazdi skaļi uzvedas — tuvojas vētra
   Ja pelēkais strazds sēž kokā un dzied — būs sals
   Ja svīres laidelējas augstu gaisā — būs labs laiks
   Ja svīres lido gan augšup, gan lejup — būs vējš
   Ja šņibis svilpj — būs lietus
   Ja tilbītes pamet purvu un staigā pa lauku — sa­glabāsies labs laiks
   Ja vanags ielido pagalmā pēc vistām — būs slikts laiks
   Ja lielais pelēkais vanags kliedz — būs lietus
   Ja vālodze dzied mīlīgā balsī — būs labs laiks
   Ja vālodzei tīra, skaļa balss — būs labs laiks; ja tā ķērc — līs lietus
   Ja vālodze zemu laižas — tā lietu vilina
   Ja vālodze pēc saules trokšņo — būs lietus
   Ja vārnas ziemā uzmetas augstu kokā — būs auksts laiks; ja uzmetas pazarēs vai tup zemē — būs silts
   Ja vārnas vasarā tup koka galotnē — līs lietus
   Ja agrā pavasarī vārnas peldas — būs silts
   Ja vārnas pa smiltīm mazgājas un ķērc — būs lietus
   Ja vārnas peras pa sniegu — kļūs siltāks
   Ja vārnas snauž — būs slikts laiks
   Ja vārnas slēpj knābi zem spārna — gaidāms sals
   Ja vārnas bariem staigā pa zemi — nākamajā dienā līs
   Ja vārnas ziemā staigā pa ceļu — būs atkusnis
   Ja vārnas nāk mājās — būs atkusnis
   Ja vārnas pulcējas baros — būs atkusnis
   Ja vārnas sēž siena kaudzes galā — laiks mainīsies
   Ja vārnas lietus laikā tup stabu galos — ilgi līs lietus
   Ja vārnas ziemā sēž mietu galos — būs sniegs
   Ja vārnas jau pirms saules ķērc — būs lietus
   Ja vārna vasarā ķērc — būs lietus; ja ziemā — būs putenis un atkusnis
   Ja vārnas ķērc uz dienvidu pusi — nāks siltums; ja uz ziemeļu pusi — nāks aukstums
   Ja vārnas augstu lidinās — būs sals; ja zemu — būs silts laiks
   Uz kādu pusi vakarā vārna lido — no tās puses rīt gai­dāms vējš
   Ja vārnas skrien pret vēju — kļūs siltāks
   Ja vārnas vakarā skrien pret sauli — būs lietus
   Ja vārnas vakarā laižas no austrumiem uz rietumiem — otrā rītā līs;
   ja no rietumiem uz austrumiem — būs jauks laiks
   Ja zīlīte no rīta pīkst, čiepst — naktī vai jau dienā būs sals
   Ja zīlīte nāk pie loga — būs stiprs sals
   Ja tālumā dzird zosis kliedzam — būs lietus
   Ja zosis lido uz austrumiem — būs vējš
   Ja zvirbuļi pulcējas baros un trokšņo — būs pute­nis, bet pēc tā, kā parasti, sekos atkusnis
   Ja zvirbuļi bariem pārlido no vienas vietas uz otru — būs stiprs vējš
   Ja zvirbuļi lien paspārnēs — būs putenis
   Ja zvirbuļi ligzdas taisa — būs labs laiks
   Ja zvirbuļi plunčājas ūdeni — būs silts un lietus; ja peras smiltīs vai tup sabozušies — būs lietus vai aukstums
   Ja zvirbuļi pulcējas baros un čivina — mainīsies laiks
   Ja zvirbuļi kāzojas, čalodami skraida pa kokiem — būs negaiss vai lietus
   Ja ilgstošā lietū zvirbuļi sāk čiepstēt — laiks uzlabosies
   Ja zvirbuļi pa žagariem skraida un čivina — būs lietus
   Ja aukstā laikā zvirbuļi čivina — būs atkusnis
   Ja zvirbuļi nāk pie mājām — būs aukstums
   Ja žagatas no rītiem tarkšķ — līs lietus
   Ja žagatas pļāpīgi tarkšķ — būs labs laiks
   Ja žagata sēž sabozusies un klusa — snigs
   Ja žagatas nāk mājās — būs slikts laiks
   Ja žubīte neparasti, savādāk dzied — lietus būs
   Ja žubīte jau agri no rīta pa jumtu lēkā — būs lietus

Savvaļas zīdītāji

   Ja ziemā no migām izlien āpši vaLjenoti — kļūs sil­tāks
   Ja brieži spēcīgi badās — būs lietus un vējš
   Ja vakarā redz ezi staigājam — otrā dienā līs
   Ja ezis aizvēris savas mītnes ziemeļu eju — negaiss nāks no ziemeļiem; ja dienvidu eju — nāks no dienvidiem
   Ja kurmji ceļ rakumus — būs lietus
   Ja kurmji lien ārā no zemes — būs lietus
   Ja kurmji ceļ rakumus zem pirmā sniega — tas nepa­stāvēs »
   Ja ziemā kurmis izceļ zemes — būs atkusnis
   Ja peles nervozi skraida, pīkst, lēkā — būs lietus
   Ja peles velk migu — būs lietus
   Ja pēc saules rieta lidinās daudz sikspārņu — būs skaidrs laiks
   Ja sikspārņi zemu lido — būs lietus
   Ja vāveres pa zemi staigā — būs labs laiks
   Ja vilki gaudo — būs ļoti auksts laiks
   Ja vilks noklīst no bara un velkas uz mājām — būs lie­tus vai citādi slikts laiks
   Ja zaķi kliedz — drīz būs silts laiks
   Ja vasarā zaķi nāk uz lauka — būs lietus; ja tie dzīvo mežos — būs karsts un skaists laiks
   Ja zaķis pēdas atstāj pirmajā sniegā — tas pastāvēs
   Ja zaķi nāk uz lauka — būs atkusnis; ja guļ dziļi mežā — būs aukstums
   Ja zaķi nāk uz dārzu — vēl ilgi būs barga ziema
   Ja zaķis guļ virs sniega — būs putenis; ja ierušinājušies sniegā — būs atkusnis
   Ja zaķi gul klajumā — būs atkusnis
   Ja zaķa guļasvieta slapja, sniegs izkusis — būs atkusnis
   Ja meža zvēri — cūkas, aļņi, stirnas, zaķi — nāk dārzā — būs auksts laiks

Abinieki un čūskas

   Ja uz celiņiem vakarā vai pat dienā izrāpojuši krupji — būs lietus; ja tie slēpjas — būs labs laiks
   Ja krupji nāk uz māju un kurc,— būs lietus Ja vasarā vardes stipri kurkst — tās drīz sasauks lietu
   Ja vardes vakarā kvākšķ patīkamā balsī — būs labs, skaidrs laiks; ja bļaustīgi — būs lietus
   Ja varde lēkā krastā un skaļi kurkst — būs lietus
   Ja vardes iet uz dīķi — būs labs laiks; ja nāk ārā — būs lietus
   Ja vardes nāk sausumā — būs lietus
   Ja vardes vai vardulēni lēkā pa ceļu — būs lietus
   Ja saulainā laikā vardes atstāj āboliņa lauku — būs jauks laiks
   Ja vardes siena laikā rāpjas sienā — būs lietus
   Ja vardes kļūst tumšas — būs lietus;
   ja kļūst gaišas — nebūs lietus
   Ja vardēm vēderi kļūst gaiši — ilgstoši līs;
   ja kļūst tumši — ilgi pastāvēs sauss laiks
   Ja, lietum līstot, redz tumšu vardi — līs vēl stiprāk
   Ja čūskas žirgti lodā — būs lietus
   Ja pēc lietus redz čūsku — būs sauss laiks
   Ja čūskas uz ciņiem sildās — būs pērkona lietus
   Ja zalkši lien uz ceļa sildīties — būs lietus

Kukaiņi un tārpi

   Ja bites, saulei rietot, vēl laižas ziedos — rit būs lietus
   Ja bites vakarā ātri beidz darbu — rit būs jauks laiks
   Ja bites jau agri no rīta atstāj stropu — būs labs laiks
   Ja rītā laukos, pļavās, mežmalās un mežos daudz bišu — saglabāsies labs laiks.
   Ja bites pat labā laikā paliek stropos vai nelaižas tālu — būs lietus
   Ja bites steidzas stropā iekšā un ārā — būs lietus
   Ja pat labā laikā bites steidzīgi atgriežas dravā — būs lietus
   Ja bites, mākoņiem sabiezējot, nebēg stropos — lietus aizies garām
   Ja bites aplido akācijas vai jāņogas — būs lietus
   Ja bites sēž čupiņās uz stropa sienām — būs karsts laiks
   Ja bites lido augstu — būs labs laiks
   Ja bites ir niknas un dzeļ — būs sauss laiks
   Ja vasarā circenis dzied — būs karsts laiks
   Ja ziemā circeņi dzied — būs auksts laiks
   Ja circeņi vakarā stipri dzied — būs liels vējš
   Ja circeņi klusē — būs lietus, mīksts laiks
   Ja circenis lec uz krāsns pusi — būs draņķīgs laiks
   Ja circenis lec uz durvju pusi — būs labs laiks
   Ja ganībās parādās daudz dunduru — būs lietus
   Ja knišļi vakarā acīs, degunā, mutē lien — būs lietus
   Ja vakaros knišļi spindz un dzeļ — būs lietus
   Ja ap dzelteno akāciju lidinās daudz kukaiņu — būs lietus
   Ja krēslā uz ugunskuru lido daudz kukaiņu — būs lietus
   Ja dievgosniņa jeb mārīte no rokas ātri aizlaižas — būs skaidrs laiks
   Ja mušas lido jau agri no rīta — dienā būs jauks laiks;
   ja guļ, pieplakušas pie sienām, — būs lietus
   Ja mušas agri mostas un stipri sīc — būs labs laiks
   Ja mušas ir uzmācīgas un sīvi kož — būs lietus
   Ja mušas lien acīs, ausīs — būs lietus Ja mušas atdzīvojas un sīc — būs atkusnis
   Ja ziemā sāk mušas lidināties — būs atkusnis
   Ja mušas lien pie krāsns — būs auksts
   Ja ziemā mušas pa māju laižas — būs silts laiks Ja o d i dejo spietiem — būs labs laiks
   Ja odi stampājas — būs labs laiks; ja sijājas — būs slikts laiks
   Ja odi vakarā dejo mutuļos — būs karsts laiks
   Ja odi, knišļi lido stabveidīgi — gaidāms vējš
   Ja odi vēl pēc saules dejo — laiks nemainīsies
   Ja odi zemu lido — būs lietus
   Ja siseņi dzied zālē — vairākas dienas būs jauks laiks; ja kokos — būs lietus
   Ja gaisā daudz siseņu — būs daudz sēņu
   Ja vakarā sienāži sisina, kaut ari stipri apmācies vai pat nolijis lietus, — otrā dienā būs sauss, karsts, saulains siena laiks
   Ja sienāži čirkst kokā — būs lietus; ja zemē — būs siena laiks
   Ja sienāži no rīta kāpj augstu kokos sisināt — būs labs, sauss laiks - «
   Ja sienāži dienu kāpj kokos — būs lietains laiks
   Ja sienāži vakaros kāpj kokos — būs skaists laiks
   Ja siena laikā, pļavā ēdot, sienāži lec bļodās — pieturē­sies labs siena laiks
   Ja skudru pūznī visas ejas ir vaļā un manāma dzīva rosība — būs labs laiks
   Ja labā laikā skudru pūžņa ejas ciet un ap to maza kus­tība — drīz būs slikts laiks
   Ja spārnotās skudras laidelējas un skraida — būs slikts laiks, lietus
   Ja, sienu grābjot, sāk apkārt lidot spārnainās skudras — naktī sagaidāms lietus
   Ja istabā parādās skudras — būs lietus Ja skudras ceļ zemi — būs lietus
   Ja skudras rāpjas kokos — gaidāms lietus
   Ja skudras uz citu vietu pārnes savas oliņas — pēc kāda laika būs lietus
   Ja skudras ļoti kustīgas — būs labs laiks Ja melnās skudras savus pūznīšus ceļ līdz zāļu ga­liem — būs ilgs lietus
   Ja mīzenes jeb mazās skudras piepūļojas siena gubās — būs pali
   Ja mīzenes jeb dzeļošās skudras virs zemes sadzen pūž­ņus — būs lietus
   Ja sliekas ceļ rakumus — būs lietus
   Ja sliekas uz cieti nomīdītiem celiņiem izdzinušas zemes kaudzītes - būs lietus
   Ja sliekas lien no zemes ārā — būs lietus
   Ja pēc pirmā lietus virs zemes parādās sliekas — vēl ilgi līs
   Ja nātru tauriņš slēpjas aizsegā, lido istabā, sēžas tumšākajos kaktos — būs lietus
   Ja naktstauriņi lido istabā — būs auksts vējš
   Ja vaboles lien pulkos un nelido — būs slikts laiks
   Ja vakarā mēslu vaboles lidinās — būs jauks laiks; ja ņemas pa kaudzi — būs slikts laiks
   Ja vakarā mēslu vaboles skrien uz kādu noteiktu pusi — no tās puses rīt pūtīs vējš
   Ja mēslu vaboles rūkdamas pēc saules laižas — būs labs laiks; ja pirms saules — būs slikts laiks
   Ja mēslu vaboles vakarā skraida — būs silta nakts, labs laiks
   Ja vakarā mēslu vaboles dūkdamas skraida — nākamajā dienā līs
   Ja maijvaboles lido līdz tumsai — būs labs laiks
   Ja zemesvēzis kurc — būs lietus
   Ja zirnekļi rosīgi auž tīklus — ilgi būs skaists, sauss laiks;
   ja paši tos sarausta — būs slikts laiks
   Ja zirneklis auž tīklu, pat lietum līstot, — drīz atkal būs labs laiks
   Ja zirnekļi galvenos pavedienus taisa garus — būs skaists laiks; ja taisa īsus — būs lietus
   Ja zirneklis velk pavedienu no griestiem uz leju — būs slikts laiks; ja no apakšas uz augšu — būs labs laiks
   Ja zirneklis nervozi skraida pa savu tīklu — būs lietus
   Ja zirneklis savā tīklā nekustas — būs slikts laiks
   Ja zirneklis ielīdis stūrī — būs vējš
   Ja zirneklis guļ tīkla vidū — būs lietus; ja guļ tīkla malā vai kaut kur ārpusē — būs siena laiks
   Ja visur zirnekļi staigā — būs aukstums
   Ja uz sniega parādās zirneklis — būs atkusnis
   Ja no rīta mežā, pļavā, laukā daudz zirnekļa tīklu — būs labs, sauss laiks
   Ja zirnekļi tīklus savilkuši mežā — ilgi būs sauss laiks
   Ja zirnekļi savilkuši riteņveidīgus tīklus kokos — būs sauss laiks
   Ja zirnekļi auž daudz tīklu starp kokiem vai augstām zālēm — būs vēss laiks
   Ja lauki noplēkājuši ar zirnekļa tīkliem, būs sauss, jauks laiks
   Ja zirnekļa tīkli lido pa gaisu — būs sauss laiks
   Ja pret vakaru zālē ir zirnekļa tīkli — būs labs laiks Ja zirnekļa tīkli mierīgā laikā ļoti kustas — būs lietus un vējš

Ūdens iemītnieki

   Ja dēles ložņā pa ūdens apakšu — rīt būs slikts laiks, lietus;
   ja pa ūdens virspusi — būs labs laiks
   Ja roņi jautri rotaļājas pa ūdeni — būs vējš
   Ja sami trokšņaini nāk ūdens virspusē un ķer gaisu — būs negaiss
   Ja vēži lien krastā un sausumā — būs lietus; ja iet pa upes vidu — būs pērkons
   Ja dienā zivis stipri šaudās — būs lietus
   Ja zivis laiž burbuļus — būs lietus
   Ja vakarā zivis lēkā — būs jauks laiks
   Ja pavasarī un vasarā tikko ķertās zivis ļoti asiņainas — tuvojas negaiss
   Ja noķertajai zivij, to tīrot, izdalās daudz asiņu — būs lietus

Mājputni

   Ja liela sala laikā gaiļi agri dzied — kļūs siltāks, mērenāks
   Ja gailis vakarā dzied sliktā laikā — otrā dienā būs labs laiks; ja dzied labā laikā — būs slikts laiks
   Ja gailis nelaikā dzied — vasarā būs lietus, bet ziemā atkusnis
   Ja gailis vakarā dzied, zemē stāvēdams, — rīt būs lietus; ja dzied, kur uzlēcis, — būs sauss laiks
   Ja gailis dzied, spārnus sizdams, — būs lietus
   Ja gailis stāv uz vienas kājas — būs aukstums
   Ja gailim vakarā aukstas kājas — rītā būs saule
   Ja lietus laikā gailis asti nolaidis — līs ilgi
   Ja gaiļi un vistas sāk laukā pulcēties — būs lietus
   Ja sāk līt un vistas saskrien pajumtē — lietus drīz pāries; ja tās nebēg, staigā pa āru — līs ilgi
   Ja vistas smiltīs peras — būs lietus
   Ja vistas plūkā, kārto savas spalvas — būs lietus
   Ja vistas purinās — būs vējš
   Ja vistas skraida spārnos — būs vējputenis
   Ja vistas bieži kladzina — būs lietus
   Ja vistas kāpj uz sētas — būs lietus
   Ja vistas knābā zāli — līs lietus
   Ja vistām mīksti mēsli — būs atkusnis; ja cieti — būs sala laiks
   Ja vistas agri salec laktā — rīt laiks mainīsies
   Ja vistas vasarā vēlu iet gulēt — rīt līs
   Ja vistas iet gulēt pirms saules — rīt būs saulains laiks; ja pēc saules — būs lietus
   Ja ziemā vistas agri un augstu lec laktā — būs sals, un, jo augstāk tās lec laktā, — jo sals būs lielāks
   Ja vistas stāv uz vienas kājas — būs auksts laiks
   Ja vistas ilgi guļ laktā — būs labs laiks; ja agri ceļas — būs lietus
   Ja cāļi lasās zem vistas pat jaukā laikā — būs lietus
   Ja cāļi čiepst — būs lietus
   Ja pīles daudz pēkšķ — būs lietus
   Ja pīles klaigā, plivina spārnus un skrien — drīz būs lietus
   Ja pīles ūdenī peras — būs ilgs lietus
   Ja pīles bāž galvu zem ūdens — būs lietus
   Ja pīles iet uz ledu — būs slapjš laiks
   Ja pīles un zosis peldot kliedz — būs lietus
   Ja pīles un zosis ceļas spārnos — būs vējš Ja pīles un zosis slēpj knābjus zem spārna — būs slikts laiks
   Ja pīles un zosis «peldas» sniegā — būs putenis un at­kusnis
   Ja zosis pat skaidrā laikā kopā skrien un ir nemie­rīgas — būs lietus
   Ja zosis mazgājas un ceļas spārnos — drīz līs
   Ja zosis cītīgi tīra spalvas — būs vējš
   Ja zosis bieži nirst un ar spārniem ūdeni kuļ — būs lietus
   Ja zoss vienu kāju silda pie krūts būs sals

Mājlopi

   Ja aitas badās — būs aukstums
   Ja aitas nemierīgas — būs pērkons
   Ja aitas badās, skraida — būs vējš
   Ja aitas stāv pa vējam — būs lietus; ja pret vēju — lietus nebūs
   Ja aitas ganos brēc, lēkā — būs lietus Ja aitas brēc — būs aukstums
   Ja vakarā, aitas dzenot mājās, tās vēl kāri ķer zāles kumšķus — būs lietus
   Ja auni un āži badās — būs lietus Ja cūkas ilgi dubļos guļ — būs lietus
   Ja cūkas peras pa ūdeni, dubļiem — būs karsts laiks un pērkons
   Ja cūkas vārtās smiltīs — būs lietus
   Ja cūkas mutē nēsā apkārt salmus — būs lietus
   Ja cūkas rukšķ un velk salmus migā — būs lietus
   Ja cūkas velk migu — būs vējš
   Ja cūkas kviec — nāk nemīlīgs laiks, lietus
   Ja cūkas ar snuķi ēdienu svaida — būs lietus
   Ja cūkas vemj — būs negaiss, lietus, slikts laiks
   Ja cūkas vēlu vakarā vēl rok — būs slikts laiks
   Ja cūkas vakarā berzējas — gaidāms sniegs, putenis, atkusnis, lietus
   Ja ziemu cūkas kasās — kļūs siltāks Ja cūkas vēlu iet gulēt — rīt līs
   Ja cūkas nemierīgi guļ un rūc — būs lietus
   Ja cūkas rok jau sasalušu zemi — laiks atlaidīsies
   Ja pēc sniega uzkrišanas cūkas tik un tā rok zemi — sniegs nepastāvēs
   Ja vasarā govis bizo pat bez dunduriem — būs lietus
   Ja govis ganos nemierīgas, bizo — gaidāms pērkons
   Ja govis gaisu osta un ausis purina — tuvojas negaiss, pērkons
   Ja govis vēl vakarā bizo — no rīta līs
   Ja govis staipās — kļūs siltāks; ja drebinās — kļūs auksts
   Ja govis kājas tirina — drīz būs sals
   Ja govis no rīta spiežas kopā —būs lietus
   Ja, govis slaucot, piens stipri puto — būs karsts laiks
   Ja teļi pārmērīgi lēkā un priecājas — būs lietus
   Ja lopi stipri bizenē — būs lietus
   Ja lopi maz dzer un dienā guļ — būs lietus
   Pret kuru pusi lops guldamies griež muguru — no tās puses nāks vējš
   Ja lopu mātītes, cūkas, kazas, aitas lec virsū saviem tēviņiem — drīz būs sals
   Ja vērši gulstas kā piekusuši — būs lietus
   Ja vērsis kāju nagus laiza — būs lietus
   Ja vērsis vakarā maudams skrien kūtī — būs lietus
   Ja zirgs krāc, mētā galvu un bieži ceļ to gaisā — būs ilgstošs lietus
   Ja zirgs ļoti kustina ausis — būs lietus Ja zirgs sprauslā — būs lietus
   Ja zirgs žāvājas — mainīsies laiks Ja zirgs vārtās — būs lietus
   Ja zirgs guļ — būs lietus Ja zirgs ziemā guļas sniegā — būs silts laiks; ja stāvus snauž un neguļas — būs sals
   Ja zirgam nagi svīst — būs silts laiks

Kaķi un suņi

   Ja kaķis tup uz zemes un laiza asti — būs lietus
   Ja kaķis ļoti kasa galvu un kaklu — būs lietus
   Ja kaķis žāvājas — būs pērkons
   Ja kaķis pret sienu vai grīdu skrāpējas — būs vējš, lietus;
   ja saritinājies guļ — būs sals
   Ja kaķis pret kādu priekšmetu trin nagus — būs putenis
   Ja kaķis zāli ēd — būs lietus
   Ja kaķis, visiem redzot, ūdeni lok — būs slikts laiks
   Ja kaķis laiza logu — būs atkusnis
   Ja vakarā kaķis ņaud — būs vējš
   Ja kaķis guļot ņaud — gaidāms stiprs sals
   Ja kaķis glaužas gar krāsni — gaidāms sals
   Ja kaķis lien sildīties vai guļ siltā vietā — būs auk­stums
   Ja kaķis siltā laikā lien uz krāsni — būs stiprs sals
   Ja kaķis pat sala laika guļ uz grīdas — nāk silts laiks
   Ja kaķis guļ uz galda — būs slikts laiks
   Ja suns ēd zāli — līs
   Ja suns ēd sniegu — putinās
   Ja suns vārtās uz muguras — būs lieli vēji
   Ja suns zālē vārtās — līs
   Ja suns sniegā vārtās — būs sniegs
   Ja suns guļ gareniski uz celiņa — gaidāms garš lietus
   Ja suns guļ pagultē — būs auksts laiks
   Ja suns dienā liekas gulēt — būs slikts laiks
   Ja suņi ir klusi un bēdīgi — būs lietus
   Ja suns reti ēd un daudz gulšņā — būs lietus
   Ja vasarā suns elš un neēd — būs pērkons
   Ja suns no peļķēm lok — būs lietus
   Ja suns skrien ar nokārtu asti — būs lietus
   Ja suns skrien ar izkārtu mēli — būs skaists laiks
   Ja sunim burkšķ vēders — būs slikts laiks, putenis
   Ja suns brauc uz astes — līs
   Ja suns smird — būs lietus
   Ja suņi ar visām kājām zemi kašņā — būs lietus
   Ja suns osta gaisu — būs slikts laiks
   Ja suņi ne no šā, ne no tā rej — būs labs laiks
   Ja suns mēnesi rej — būs slikts laiks
   Ja vakarā suns skaņi rej — rīt būs jauks laiks
   Daudzām no šīm laikazīmēm ir vienkāršs zinātnisks iz­skaidrojums. Nemierīgi dzīvnieki jutīgi reaģē uz gaisa spiediena maiņām vai arī elektromagnētiskajām parādībām atmosfērā. Citas laikazīmes izskaidrot grūtāk, jo ne visi dzīvnieku maņu orgāni un reakcijas ir pietiekami izpētīti. Dažām pazīmēm ir netiešs raksturs, piemēram, novēroju­miem, ka bezdelīgu zemā lidošana norāda uz drīzu lietu. Taču šajā gadījumā uz tuvojošos lietu reaģē nevis bez­delīgas, bet gan kukaiņi, kurus tās medī. Pirms lietus pū­kas, kas klāj kukaiņu ķermeni, uzsūc gaisa mitrumu — un kukaiņi kļūst smagāki. Tie nespēj vairs pacelties tik aug­stu kā sausā gaisā. Arī mitrums, lietum tuvojoties, vis­pirms palielinās augstākajos gaisa slāņos. Tāpēc kukaiņi meklē glābiņu no augošā mitruma tuvāk zemei, kur gaiss vēl pagaidām sausāks.
   Laikazīmēs izmantotas arī pazīmes par cilvēka jutoņu. Vairums cilvēku, kuri ir pilnīgi veseli, laika apstākļu mai­ņas izjūt maz, taču neveseli un veci ļaudis pret tām kļūst jutīgi. Gaisa mitrumam paaugstinoties līdz 80—95% un spiedienam krītoties, krasi pieaug hipertonijas krīžu skaits. Sevišķi jutīgi pret laika apstākļu maiņām ir cilvēki, kas slimo ar reimatismu. Modernajā medicīnā parādījušies jauni termini — meteojutība, meteopatoloģiskie faktori u. tml. Nīderlandes senajā universitātes pilsētā Leidenē 1956. gadā tika nodibināta Starptautiskā biometeoroloģi- jas biedrība, kuras darbības galvenais virziens ir pētīt laika apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādāt veselības aizsardzības pasākumus pret nelabvēlīgu meteo­roloģisku faktoru ietekmi. Šādus pētījumus veic daudzās valstīs. Padomju Savienības Veselības aizsardzības minis­trijas Kurortoloģijas un fizioterapijas centrālais zinātnis­kās pētniecības institūts izstrādājis medicīnisko meteopro- gnožu metodiku.
   Arī cilvēka fizioloģija bagātinās ar jaunām atziņām par mūsu maņu orgāniem un to funkcfjām. Ievērojami papla­šinās zinātnes priekšstati par sajūtām. Līdzās tādām sen zināmām sajūtām kā redze, tauste, dzirde, garša, oža at­klātas arī jaunas — piemēram, telpas izjūta. Nesen at­klāts, ka cilvēki spēj uztvert elektromagnētisko izstaro- jumu skaņu un attēlu veidā. Izrādījies, ka daļai cilvēku ādas elektropotenciāls mainās atkarībā no Saules aktivi­tātes, pat nedaudz to apsteidzot. Daudziem ir labi izteikta virziena izjūta.
   Protams, cilvēka apziņa ne vienmēr kontrolē tiešās sa­jūtas, ko izraisa pārmaiņas atmosfērā. Tāpēc laikazīmēs izteikts jau šo sajūtu galarezultāts (kaulu sāpēšana, vē­dera niezēšana u. tml.).

cilvēks

   Ja veciem cilvēkiem kauli sāp — būs mitrs laiks
   Ja veciem cilvēkiem kauli sāp — būs vispār slikts laiks
   Ja pēdas niez — būs atkusnis vai lietus
   Ja ausis niez — būs vējains laiks
   Ja aiz auss niez — būs sauss laiks, ziemā kļūs siltāks un kusīs
   Ja uznāk no gurums — būs lietus
   Ja cilvēks jūt smagus kaulus — būs pērkona lietus
   Ja dienā nāk miegs — būs lietus
   Ja vēders rūc — būs slikts laiks, lietus
   Ja vēders niez — būs liels vējš

   «RAUDOŠIE» PAREĢOŅI
   Kā liecina novērojumi, ja istabas augam monsterai uz gaisa saknēm parādās «asaras» — būs lietus (vai atkus­nis ziemā). Pirms lietus «raud» apses, alkšņi, ievas, vītoli, dažādi lakstaugi. Dažkārt vītols «raud» tik gauži, ka zeme zem tā kjūst mitra. Un pēc pāris stundām lietus ir klāt. Dienu vai divas pirms lietus lipīgām «asarām raud» zirg- kastaņas. Kļavai «asaras» izdalās pie lapas kātiņa pamat­nes jau trīs vai pat četras dienas pirms lietus.
   Kāpēc pirms lietus augi «raud»? Izskaidrojums pavisam vienkāršs. Augi savām vajadzībām izmanto tikai daļu no ūdens, ko saknes uzsūc. Pārējais iztvaiko galvenokārt caur lapām. Jo mitrāks gaiss, jo vājāka iztvaikošana. Augā rodas ūdens pārpalikums, no kura jāatbrīvojas kaut vai «raudot». Zinātniskajā valodā šādu parādību sauc par gutāciju (latīņu valodā gutta — piliens). Gutācija intensī­vāk noris rīta stundās bezvēja laikā.
   Citi augi paredz laika maiņu, piemēram, lietu, priekš­laikus aizverot ziedu dienā (baltās ūdensrozes, pienenes, tīteņi) vai vispār no rīta ziedus neatverot (virza, zaķskābenes). Tā ir auga reakcija uz gaisa mitruma palielināša­nos un spiediena pazemināšanos. Šādas reakcijas biolo­ģiskā lietderība ir acīm redzama: jāpasargā putekšņi no izskalošanas, kā arī jātaupa drīksnas sekrēcija.

Pirms lietus

   daudziem augiem pārmainās šūnu turgors (spriegums).
   Malvas, vijolītes, ipomejas izskatās apvītu­šas.
   Egles un paegļi nolaiž zarus.
   Ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, sāk intensīvāk smaržot.
   Ja apses stipri dreb — gaidāms negaiss
   Ja āboliņš neatver ziedus — būs pērkons un lietus
   Ja bērzi pat mazā vējā šalc — būs aukstums
   Ja bērziem kailie zari kļūst sarkani — būs vējputenis
   Ja dadža bumbiņas sabož adatas — būs lietus
   Ja dienas vidū eglēm zari izskatās tumši — vakarā būs skaidrs laiks
   Ja egles piesnieg — gaidāms putenis un atkusnis
   Ja istabas puķei spriganei uz lapām un monsterai uz gaisa saknēm parādās ūdens pilieniņi — gaidāms lietus
   Ja kallu lapu galos parādās ūdens piles — būs lietus Ja istabas puķēm uz lapām parādās rasa — gaidāms negaiss
   Ja istabas puķes nokar lapas — būs lietus
   Ja pļavās sazied daudz purveglīšu jeb jāņeglīšu — gaidāmi lieti, pali
   Ja kliņģerītes vainadziņus atver agri no rīta — būs skaidrs laiks; ja vēlāk — būs lietus, negaiss
   Ja klusā laikā krūmi šalc — būs vējš
   Ja ķiršiem nav nokritušas visas lapas — neviens sniegs nenoturēsies, atkusnis to nodzīs
   Ja Eiropas lapeglei skujas nodzeltējušas — gai­dāms sals
   Ja vējš koku lapas griež uz otru pusi — būs lietus
   Ja stādiem lapas apvītušas — būs lietus
   Ja runkuļiem, bietēm lapas apvīst — drīz būs pērkona lietus vai nākamajā dienā parasts lietUs
   Ja mežā koki sāk šņākt — gaidāms lietus
   Ja klusā laikā mežs šalc — būs vējš
   Ja ziemu sils šņāc — būs atkusnis
   Ja vasaru sils šņāc — būs lietus
   Ja skujkoku mežs šņāc — būs mīksts laiks
   Ja mežs pēc lietus kūp — vēl būs lietus
   Ja uz sniega birst skujas — būs atkusnis
   Ja pieneņu ziedi dienā aizveras — būs lietus
   Ja ozola piepe saraujas — būs sauss laiks; ja piepe uzpūšas — būs lietus;
   ja tā pārklājas ar dzeltenām pilītēm — būs stiprs, smags lietus
   Ja saulainā dienā uz zāles parādās putas — būs pēr­kons
   Ja nolaižas struteņu ziedu vainadziņi — būs slikts laiks
   Ja sūna uz kokiem top mitra — drīz līs
   Ja saulainā dienā aizveras tīteņa ziedi — būs lietus
   Ja lauku tīteņa ziedi atveras, kad laiks apmācies vai pat līst, — vispār nelīs vai ilgi vairs nelīs
   Ja dienā aizveras baltās ūdensrozes — būs lietus
   Ja virza no rīta neatver vai visu dienu tur aizvērtus savus ziedus — būs lietus
   Ja virza, tītenis, pļavas ķērsa, āboliņš liecas pie zemes, it kā vīst — būs slikts laiks, lietus
   Ja spuļģīšu ziedi visu dienu neatveras — būs lietus
   Ja zaķskābenes neatver ziedus — būs lietus
   Ja nakti zaķkāpostu ziedi neaizveras — būs lietus
   Ja egļu zari un skujas liecas uz leju — līs} ja uz augšu — būs saulains laiks
   Ja lapu koku zari liecas uz augšu — būs skaists laiks; ja lejup — būs lietus
   Ja paeglim istabā zari liecas uz leju — būs lietusj ja uz augšu — būs saule
   Ja ziedi sāk spēcīgi smaržot — būs lietus
   Ja uz zirgkastaņas lapām parādās «asaras» — būs slikts laiks.

   TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJOŠIE DZĪVIE SINOPTIĶI
   Dabaspētnieks un rakstnieks M. Zverevs grāmatā «Kā dzīvnieki paredz laiku» atstāsta šādu gadījumu. Kādā pa­vasarī viņš kopā ar Novosibirskas zooloģiskā dārza jauno naturālistu pulciņa dalībniekiem uzskaitījis stepju lijas ligzdas. Virs laukiem peļu medībās lidinājušies gan tumšie tēviņi, gan gaišās mātītes, taču stepē ligzdas nekur nav izdevies atrast. Beidzot viņi tās uzgājuši… purvā, kur parasti ligzdo nevis stepju, bet purvu lija. Kaut kas ne­redzēts! Taču pētnieki nosprieduši, ka brīnumu dabā nav un droši vien neparasti apstākļi likuši putniem mainīt iera­žas. Atminējums nācis pēc pāris mēnešiem. Togad vasara
   bijusi neparasti karsta, bez lietus un zāle stepē izkaltusi. Ja putni būtu taisījuši ligzdas parastajās vietās, tās būtu redzamas jau pa gabalu, bet purva malas garajā, zaļajā zālē liju ligzdas ienaidniekam nebija redzamas. Novēroju­mus nolēmuši turpināt. Nākamā vasara bijusi lietaina, un tagad šie putni ligzdas ierīkojuši atklātā stepē, kur tās droši slēpa kuplā zāle. Purvā starp ciņiem bijis ūdens. No­vērojumi turpinājušies daudzus gadus, un lijas vienmēr nekļūdīgi noteikušas laika apstākļus nākamajā vasarā.
   Taigas iedzīvotāji ievērojuši, ka sniega kušanas strau­jumu pavasarī var paredzēt pēc tā, kur lāči iepriekšējā ru­denī noliekas uz ziemas guļu. Ja tie midzeņus taisa aug­stākās vietās, tas liecina, ka pavasarī sniegs kusīs strauji un zemākās vietas pārplūdīs.
   Ornitologi novērojuši, ka ķauķis pēc atgriešanās pava­sarī nesteidzas taisīt ligzdu. Putns sāk to ierīkot, kad koki jau saplaukuši un niedres paaugušās. Parasti ķauķis to iekārto ne augstāk kā metru virs ūdens līmeņa, bet, ja gai­dāma lietaina vasara, viņa ligzda ir augstāk tieši par tik, cik ūdens pacēlies virs parastā līmeņa.
   Domājams, ka dažādiem dzīvniekiem ir atšķirīgas kon­krētās fizioloģiskās sistēmas, kas nodrošina šādus ilgter­miņa paredzējumus. Šādas dzīvnieku un augu spējas iz­veidojušās daudzu miljonu gadu ilgajā evolūcijas procesā. Novērojumi par spārnaino un četrkājaino «sinoptiķu» tā­lajām «prognozēm», par augu reakciju uz to, kas dabā notiks pēc vairākiem mēnešiem, palīdzējuši tautai izveidot ilgtermiņa laikazīmes. Mēs tās sagrupējam pēc prognozē­jamām sezonām.

Pēc ziemas — par to pašu ziemu:

    Ja sīkie putni zie­mas sākumā slēpjas biezos krūmos, visur pulcējas vai tuvojas mājām — būs stingra ziema
   Ja februārī meža putni trekni — vēl būs ilga ziema
   Ja februārī mājputni trekni — vēl būs daudz sniega un tas turēsies ilgi
   Ja kurmis ziemā rok — būs īsa ziema Ja zaķi jau ziemas sākumā mežā iemin takas — būs dziļa ziema.

Pēc ziemas — par pavasari:

   Ja kaķis gari ņaud — pēc mēneša būs plūdi
   Ja kaķis no mājām sāk iet medībās — drīz būs pava­saris
   Kādā augstumā upes malā zaķi apgrauž kārklus — tikpat augstu pavasari kāps ūdens
   Ja sāk dziedāt lielā zīle jeb «zāģis» — ziema cauri
   Ja skuju-kokiem, īpaši eglēm, jaunā mēnesī birst skujas — nākamajā jaunā mēnesī būs plūdi; ja tās birst Vecā mēnesī — plūdi būs nākamā vecā mē­nesī.

Pēc ziemas — par vasaru:

   Ja ziemu vāveres nāk mājā — būs sausa vasara
   Ja zaķi pa ziemu nāk mājās — būs bagāta vasara
   Ja zem eglēm ziemā sabirst skujas — būs laba vasara
   Ja sniegs uzsnieg uz nenobirušām lapām — nākamā va­sara būs slapja.

Pēc pavasara — par to pašu pavasari:

   Ja bezdelī­gas savas dubļu ligzdas taisa gludas — būs sauss pa­vasaris;
   ja grumbuļainas, ar nepielīdzinātiem zāļu stiebriem — būs slapjš pavasaris, ar lietu un plūdiem
   Ja, cīruļiem atnākot, vēl ir sniegs — tikpat daudz piesnigs klāt
   Ja cīruļi uzrodas pelēki — būs īss pavasaris; ja ar baltu pavēderi — vēl snigs
   Ja cīruļi iedzied vecā mēnesī — būs silts pavasaris; ja jaunā mēnesī — būs auksts un vējains pavasaris, bet vispār paredzams bagāts gads
   Ja dzērves atgriežoties lido augstu — drīz būs silts laiks; ja zemu — siltums nav gaidāms
   Ja gājputni nāk bariem — sākas drošs, straujš pa­vasaris
   Ja krauķi, cīruļi un dzērves agri atlido — būs silts pavasaris
   Ja krauķi steidzas tieši uz ligzdām — būs drošs, straujš pavasaris
   Ja mežazosis atgriežoties lido augstu — būs lieli palu ūdeņi; ja zemu — būs mazi palu ūdeņi
   Ja mežazosis atlidojušas taukas — būs auksts un ilgs pavasaris
   Ja rubeņi sāk dziedāt vecā mēnesī — būs agrs, silts pavasaris;
   ja jaunā mēnesī — tie iedzied garu un aukstu pavasari
   Ja rubeņi sāk dziedāt jaunā mēnesi — nākamajā jau­najā mēnesī kusīs sniegs; ja vecā mēnesī — kusīs nākamajā vecajā mēnesī
   Ja strazdi ierodas jaunā mēnesī — būs auksts pa­vasaris
   Ja ūdensputni ligzdas taisa tālu sausumā — būs lieli plūdi; ja līdz ar ūdeni — būs sauss pavasaris
   Ja bites izlido agri — būs straujš, skaists, saulains pavasaris
   Ja govis agri nomet spalvu — būs agrs pavasaris
   Ja maijvaboļu kāpuriem galva zila — bus slapjš pavasaris
   Ja jau sniegā redz vardi — būs karsta vasara
   Ja vardes kurkuļus laiž dziļā ūdenī — būs sauss pava­saris;
   ja seklā — būs slapjš pavasaris
   Ja vardes agri kurkst — kokiem agri plauks lapas;
   ja vēlu — kokiem lapas kavēsies.

Pēc pavasara — par vasaru:

   Ja bezdelīgas pārlai­žoties nečivina — būs lietaina vasara; ja čivina — būs jauka vasara
   Ja cielavas šaudās sausā vietā — būs sausa vasara; ja uz ūdens — slapja
   Ja dzērves atgriežoties lido noteiktās rindās — būs karsta vasara; ja izklaidus — būs lietaina
   Ja lakstīgala dzied pazarē — būs īsa vasara Ja mežapīles atlaižas marta vidū — jau tuva ir vasara
   Ja putni vij ligzdas dienvidu pusē — būs auksta vasara
   Ja rubeņi ruc dziļi purvā — būs karsta un sausa vasara; ja purva malā — būs vēsa un lietaina vasara
   Ja stārķis atnāk balts — būs sausa vasara; ja tāds kā apvārtījies — būs lietaina
   Ja stārķi pa ūdeni bradā — būs sausa vasara» ja pa sausumu — būs slapja
   Ja strazdi agri ierodas — būs silta un gara vasara
   Ja vārnas ligzdas taisa zemu — būs slapja vasara un plūdi
   Ja govis, pirmoreiz ārā izlaižot, ir rāmas — būs auk­sta vasara
   Ja pavasarī daudz krupju — būs sausa vasara; ja daudz varžu — būs slapja vasara
   Ja kurmis pavasari saceļ daudz rakumu — būs sausa vasara
   Ja vardes kurc dīķa vidū — būs vēla vasara; ja malā — būs ātra vasara
   Ja pirmo vardi pavasarī redz sausā vietā — būs sausa vasara;
   ja slapjā vietā — būs slapja vasara
   Ja pavasarī vardes kurc gar dīķa malām — būs slapja vasara; ja vidū — būs sausa
   Ja vardes kurkst dziļos ūdeņos — būs sausa vasara; ja seklos — būs slapja vasara
   Ja vardes pavasari daudz pa ūdeni dzīvo — būs lietaina vasara
   Ja pavasarī vardes daudz kurkst — būs jauks siena laiks
   Ja vardes kurkuļus nērš ūdens vidū — būs sausa va­sara;
   ja malā — būs slapja vasara
   Ja varžu nārsta laikā labs laiks — tas būs labs arī rudzziedu laikā
   Ja pavasarī zivis nāk uz ūdens malu — būs slapja vasara; ja dzīvo dzelmē — būs sausa
   Ja zivis nērš dziļumos — būs sausa vasara; ja seklumā — būs slapja vasara
   Ja kukaiņi pavasarī apgrauž skujas — būs sausa vasara
   Ja lapsenes savus pundurus taisa krūmos —> būs sausa vasara; ja ēkās un dobumos — būs slapja
   Ja pavasarī daudz maijvaboļu — būs karsta vasara
   Ja pavasarī maijvaboļu kāpuri zili — būs slapja vasara
   Ja pavasarī daudz odu — būs slapja, lietaina vasara
   Ja sniegs pavasarī vispirms kūst skudru pūžņu zie­meļu pusē — būs silta un gara vasara; ja dienvidu pusē — būs auksta un īsa vasara
   Ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu — būs karsta vasara; ja baltu — būs mīlīga vasara; ja tumšu vai raibu — būs lietaina vasara
   Ja pavasarī lido daudz zirnekļa tīklu — būs karsta vasara
   Ja pļavā sakuplo daudz sarkanā āboliņa — būs slapjš siena laiks
   Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi — būs sausa va­sara;
   ja alkšņi — būs slapja vasara; ja vienlaicīgi — vidēji normāla vasara
   Ja bērzs zied agrāk par alksni-— būs sausa vasara
   Ja no bērza tek daudz sulu — būs lietaina vasara
   Ja eglēm čiekuri aizmetas galotnēs — vasara būs sausa; ja vairāk pazarēs — būs slapja
   Ja bagāti ievas zied — bagāti rudzi ziedēs; ja lietū ievas zied — lietū rudzi ziedēs; ja ievu ziedā ir sals — rudzu ziedā būs sals
   Ja mīklenes nozied pirms maija — būs labs siena  laiks
   Ja ozols salapo pēc oša — būs sausa vasara
   Ja bagātīgi zied pienenes un pīlādži — būs lietaina vasara
   Ja pīlādži pavasarī grimst ūdenī — būs labs siena laiks.

Pēc pavasara — par rudeni:

   Ja strazdi laižas aug­stu galotnēs — būs agrs rudens; ja pazarēs — būs vēls rudens
   Ja m a i j v a b o ļ u kāpuriem zils pakaļgals — būs slapjš rudens
   Ja pavasarī papardes vai apīņi apsalst — rudenī labība apsals
   Ja pīlādži uzzied vēlu — būs vēls rudens
   Ja pīlādzim daudz ziedu — būs lietains rudens
   Ja pīlādzim ziedot klāt ir arī pagājušā gada ogas — būs slapjš rudens.

Pēc pavasara — par ziemu un vēl tālāku laiku:

   Ja bēr­ziem lapas vēlu plaukst un ātri birst — būs gara ziema
   Ja bērziem lapas stipri robotas — būs ziemā lielas ku­penas
   Ja zīles nāk mājās perēt — būs auksta ziema
   Ja pīlādzim daudz ogu — nākamā vasara būs slapja
   Ja rudzu ziedēšanas laiks miglains — miglains būs arī nākamā gada pļaujas laiks.

Pēc vasaras — par to pašu vasaru:

   Ja grieze griež kalnā — būs sausa vasara; ja lejā — būs slapja vasara
   Ja grieze griež rudzos — būs slapja vasara; ja pļavā — būs sausa vasara
   Ja rubeņi vasaras vidū brēc — ap Bērtuļiem sāksies nakts salnas
   Ja skudras lien zem siena vāliem, zārdos — būs lie­taina vasara
   Ja ātri aug atāls — būs ilgstošs lietus periods
   Ja daudz sarkanā āboliņa — būs slapjš jūlijs
   Ja parādās tādas sēnes kā celmenes — saki sveikas vasarai
   Ja ozoliem mazas un sausas pangas — būs sausa un karsta vasara.

Pēc vasaras — par rudeni:

   Ja cāļi iet agri gulēt —« būs agrs rudens
   Ja jaunie gailēni ātri sāk dziedāt — būs agrs rudens
   Ja vasaras beigās govis labāk ēd sienu nekā zāli — drīz iestāsies rudens
   Ja pelēm miga augošā labībā — būs slapjš rudens
   Ja peles midzeņus taisa zāles galos — būs slapjš rudens
   Ja mazās skudriņas savus pūznīšus taisa augstus — būs slapjš rudens; ja zemus — tas būs sauss
   Ja skudras pūžņos sanes daudz materiāla — būs slapjš rudens un barga ziema
   Ja vasaras rītos vistas nesteidzas lejā no laktām — būs garš un silts rudens
   Ja vistas agri cāļus atstāj — būs īsa vasara un agrs rudens
   Ja atvasarā daudz zirnekļa tīmekļu — būs sauss, saulains rudens un auksta ziema
   Ja vasarā stipri zied baltais āboliņš — būs lietains ru­dens
   Ja baltā āboliņa vairāk nekā sarkanā — būs jauka va­sara, bet lietains rudens
   Ja nogatavojušās auzas otrreiz sāk zaļot — būs ne­lāga rudens
   Ja vasarā bērzos un citos kokos parādās dzeltenas lapas — būs agrs rudens
   Ja lazdās daudz riekstu — būs slapjš rudens
   Ja pīlādzim daudz ogu — būs lietains un garš ru­dens; ja maz ogu — būs sauss un īss rudens
   Ja rudzu vārpas ir robainas — būs auksta vasara un agrs, auksts rudens
   Ja virši vairāk zied no galotnes — sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks.

Pēc vasaras — par ziemu:

   Ja dzeguze pa Jāņiem beidz kūkot — 24. septembri sāks-salt; ja tā kūko līdz Pēteriem — būs silts viss rudens
   Ja vasarā aizkrāsnē sarodas daudz circeņu — būs auķsta ziema
   Ja vasarā govis ir ļoti ēdelīgas — būs gara ziema
   Ja ievām maz ogu — būs lēna, silta ziema
   Ja labībai mazas vārpas — būs nikna, dziļa ziema
   Ja lazdām daudz riekstu — ziemas sākumā būs daudz sniega
   Ja pīlādžiem daudz ogu — būs auksta ziema
   Ja ozolos agri aizmetas zīles un to ir daudz — būs stipra, cieta un sniegota ziema pirms Ziemassvētkiem un ar stipru salu pēc tam.

Pēc vasaras — par pavasari un vēl tālāku laiku:

   Ja pī­lādžiem daudz ogu — būs slapjš nākamais pavasaris
   Ja kokiem lapas sāk dzeltēt jau augusta vidū — būs laba nākamā vasara
   Ja rudzu ziedēšanas laiks ir miglains — miglains būs nākamā gada pļaujas laiks.

Pēc rudens — par to pašu rudeni:

    Ja dzērves rudenī lido prom augstu, nesteigdamās un «sarunādamās» — būs jauks rudens
   Ja dzērves laižas zemu — būs silts un vēls rudens un vēla ziema;ja lido augstu — būs auksts, agrs rudens un agra ziema
   Ja gulbji iet prom vakarā — būs agrs rudens; ja rīta pusē — būs vēls rudens
   Ja mežapīles prom laižas augstu — būs drīza ziema; ja zemu — būs ilgs un silts rudens
   Ja mežapīles un citi ūdensputni, uzsalstot pirmajam ledum, pāriet uz lielākiem ūdeņiem — būs vēl lielāks sals
   Ja mežazosis laižas zemu — būs agrs un garš ru­dens;
   ja augstu — būs īss rudens, drīza ziema Ja rubeņi rudenī rūc tikpat dūšīgi kā pavasarī — būs vēls rudens
   Ja strazdi un mežazosis nesteidzas prom — būs ilgs un sauss rudens
   Ja pirmā sniega laikā vārnas kāre — būs barga ziema Ja labības gubās daudz peļu — būs silts rudens
   Ja atvasarā daudz zirnekļa timekļu — būs ilgs un sauss rudens
   Ja bērzi sāk dzeltēt no apakšas — rudens būs ilgstošs un ziema vēla; ja no galotnes — rudens būs īss un ziema ātra
   Ja vispār kokiem lapas dzeltē no apakšas — būs garš rudens; ja no galotnes — īss
   Ja lapas birst vēlu — būs vēls rudens
   Ja no ķiršiem vēl pēdējās lapas nav nokritušas — lai cik arī sniega snigtu, atkusnis to tik un tā nodzīs
   Ja pirmais sniegs uzkrīt uz nenobirušām lapām — tad, cik dienu sniegs nostāv uz lapām, tik nedēļu zeme no­stāv melna.

Pēc rudens — par ziemu:

   Ja aizejot dzērves lido zemu — būs īss rudens un gara ziema; ja augstu — garš rudens un īsa ziema
   Ja dzērves lido augstu — būs dziļa ziema
   Ja dzērves lidodamas jaucas — būs puteņaina ziema
   Ja dzērvju kāsim garāka ziemas puse — ziema būs ga­rāka par nākamo vasaru
   Ja dzērves iet garā rindā — būs gara ziema Ja visi putni laižas prom gandrīz reizē — būs stipra, auksta ziema
   Ja meža putni daudz pa zemi staigā — drīz būs īsta ziema
   Ja putni rudenī trekni — būs auksta ziema
   Ja vistas agri rudenī sāk mest spalvas — būs silta ziema
   Ja bites rudenī ar vasku cieši aizdara skrēju — būs auksta ziema; ja atstāj vaļā — būs silta ziema
   Ja skudras rudenī savāc lielu pūzni — būs auksta ziema
   Ja skudras rudenī lien dziļi pūznī — būs auksta ziema Ja vēlā rudenī atkal parādās odi — būs mīksta, silta ziema
   Ja rudenī sliekas paliek zem velēnas, nevis dziļāk zemē — ziema nebūs cieta, bet sniega būs daudz
   Ja sliekas urbjas dziļi zemē — būs dziļa ziema Ja atvasarā daudz zirnekļu — būs skaidrs rudens un auksta ziema
   Ja nokautai aitai ir liela žults — gaidāma atkušņaina ziema;
   ja maza — gaidāma dziļa ziema
   Ja kautai cūkai aizkuņģa dziedzeris biezs — būs dziļš ziemas sākums; ja plāns — būs dziļas ziemas beigas
   Ja cūkai liesa
   ir plāna — būs plāna ziema, bez sniega;
   ja bieza — būs dziļa ziema;
   ja īsa — būs īsa ziema;
   ja gara — būs gara ziema;
   ja liesai priekšgals biezāks — ziema būs dziļākā no ru­dens puses;
   ja otrādi — ziema būs dziļāka uz pavasara pusi
   Ja lopi rudenī zāli ēd no vietas — būs gara ziema; ja pa puduram — būs īsa ziema
   Ja kurmji un peles migās savelk daudz salmu un vārpu — būs auksta ziema
   Ja kurmji un peles rudenī vāc lielus barības krājumus — būs dziļa un sniegota ziema
   Ja pelēm midzenis gubas galā — būs dziļa ziema 
   Ja pelēm midzenis zem gubas — būs sekla ziema
   Ja alu ieejas pelēm pret silto pusi — būs auksta ziema
   Ja rudenī ēkās uzrodas daudz peļu un žurku — būs barga ziema
   Ja vāveres migā daudz riekstu un čiekuru — būs dziļa ziema
   Ja zaķis agri uzvelk baltu kažoku — agri iestāsies ziema
   Ja zaķi rudenī skraida gar māju — būs gara ziema
   Ja rudenī trekni zaķi — būs auksta, skarba ziema
   Ja lapsām, vāverēm, seskiem u. c. dzīvniekiem ātri nāk akots — būs agra un auksta ziema
   Ja rudenī ābeļu lapas pašas nobirst vai vējš izpūš tās izklaidus — būs pamatīga ziema; ja turpat zem zaru kroņa — nebūs īstas ziemas
   Ja maz apīņu — būs lēna, silta ziema; ja daudz — būs stipra ziema
   Ja apses lapas rudenī krīt un guļas zemē ar virspusi uz augšu — būs auksta ziema; ja ar apakšpusi uz augšu — būs silta ziema
   Ja rudenī sāk ziedēt zemenes, avenes vai auglukoki — būs silta ziema
   Ja kokiem lapas nobirst agri un vienlaikus — būs dziļa un agra ziema
   Ja vēls lapkritis — būs skarba un ilga ziema
   Ja kokiem lapas nenobirst — būs plika un auksta ziema
   Ja kokiem lapas ilgi stāv — būs gara, dziļa ziema; ja ātri nobirst — īsa
   Ja lapkritis noris strauji — strauji arī pienāks ziema
   Ja koki strauji nomet lapas — būs skarba ziema
   Ja miežos daudz melno vārpu — ziemā būs daudz sniega
   Ja osim ilgi rudenī lapas turas pie koka — būs dziļa, gara ziema
   Ja ozoliem daudz zīļu — pirms Ziemsvētkiem būs daudz sniega un pēc tiem — lielas salnas
   Ja ozolam daudz zīļu — būs barga ziema
   Ja visas pļavas izdodas nopļaut vēl labā laikā — būs gara ziema
   Ja koks vai akmens apaug ar biezu sūnu ziemeļu pusē — būs dziļa ziema.

Pēc rudens — par pavasari:

   Ja dzērves aizejot daudz klaigā — tās pavasarī atnāks vēlu
   Ja dzērves un zosis lido augstu — pavasarī būs lieli plūdi
   Ja gulbji iet prom no rīta — būs agrs pavasaris
   Ja kurmji rok vēlā rudenī — būs auksta ziema un vēls pavasaris
   Ja bērzs sāk rudenī dzeltēt no augšas — būs agrs pavasaris; ja no apakšas — vēls pavasaris
   Ja sniegs pārsteidz lapas kokos — būs vēls pavasaris Ja rudenī ilgi stāv lapas kokos — pavasarī ilgi nebūs zāles
   Ja kokiem lapas birst no galotnes — pavasarī sniegs kusīs no virspuses, ar sauli; ja no pazarēm — kusīs no apakšas, ar ūdeni.

Pēc rudens — par vasaru:

   Ja rudenī purva bērzi jau dzelteni un meža bērzi vēl zaļi — nākamā vasara būs sausa
   Ja vējš rudenī pūš lapas no meža laukā — nākamā vasara būs slapja; ja tās paliek mežā — būs sausa
   Ja dzērvenes lien sūnās — būs slapja nākamā va­sara; ja paliek virs sūnām — būs sausa
   Ja dzērvju kāsim garāka dienvidu puse — nākamā vasara būs garāka par ziemu

    TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJOŠAS METEOROLOĢISKĀS NORISES
   Laikazīmes vairumā gadījumu veidotas pēc tā saucamo nosacīto prognožu principa: ja ir tas — tad būs tā. Zināmu analoģiju var saskatīt starp dažām laikazīmēm un moderno fenoloģiskās indikācijas metodi, kad pēc vienas fenoloģiskās parādības prognozē kādas citas parādības raksturu un iestāšanās laiku. Sim nolūkam kalpo augu un dzīvnieku fenoekoloģiskās grupas. Tādās grupās apvieno sugas, kurām vienādos vides apstākļos attiecīgā fāze (salapošana, ziedēšana, augļu ienākšanās) iestājas vienlaikus vai arī ar samērā vienādu atstarpi. Lai paredzētu kādai sugai attiecīgās fenofāzes iestāšanās datumu, no tās pa­šas fenoekoloģiskās grupas izvēlas tādu sugu, kurai šī (vai arī cita) fenoloģiskā fāze iestājas agrāk. Abu sugu fāžu sakarību laikā izsaka matemātiskās formulas veidā. Pēc šādas formulas aprēķina prognozējamās fāzes iestāšanās datumu. Sādu fenoloģiskās indikācijas metodi izmanto arī nedzīvās dabas parādību prognozēšanai.
   Jebkurai objektīvai prognozei nepieciešamas zināšanas pār būtiskajām cēloņsakarībām, vismaz par sakarību starp prognozējošo un prognozējamo parādību. Sī sakarība tad arī izmantota laikazīmēs, taču parasti pēc kibernētikas «melnās kastes» principa: ieeja — izeja, neatsedzot to pro­cesu būtību, kas saista «ieeju» (prognozējošā situācija) ar «izeju» (prognozējamā parādība). Sāda tipa laikazīmju ir ļoti daudz. Pārskatāmības labad sagrupēsim tās tāpat k§ iepriekšējā nodajā.

Pēc ziemas — par to pašu ziemu:

   Kāds vējš iepūš gada ceturkšņa pirmajā dienā (22. decembrī, 21. martā, 22. jū­nijā, 23. septembrī) — tāds pamatā pūtīs visu ceturksni, bet jo īpaši šī ceturkšņa pirmajā mēnesī;
   kāds iegriezīsies otrajā dienā — tāds lielākoties pūtīs visu ceturkšņa otro mēnesi;
   kāds iegriezīsies trešajā dienā — tāds galvenokārt pūtīs visu ceturkšņa trešo mēnesi.

Vējš nosaka pārējos laika apstākļus.

   Jo ziemeļrietumu vējš nes vētrainu, dzestru laiku;
   ziemeļu vējš nes aukstu, saulainu laiku;
   austrumu vējš nes aukstu, sausu laiku;
   dienvidaustrumu un dievidu vējš nes siltu, sausu laiku;
   dienvidrietumu vējš nes siltu, slapju laiku;
   rietumu vējš nes pavisam slapju laiku.

Pēc ziemas — par pavasari:

   Ja ziema ir auksta — būs silts pavasaris
   Ja lietaina ziema — būs slikts pavasaris
   Ja ievēro ziemā atkalas dienas —.atbilstoši vasarā būs salnas dienas
   Ja garas lāstekas — būs garš pavasaris Ja ievēro sarmu daudzumu ziemā — tikpat salnu ir pa­vasari, līdz īstajai vasarai.

Pēc ziemas — par vasaru:

   Ja ziema ir auksta — va­sara būs karsta
   Ja ziema ir barga — būs karsta vasara un laba rudzu raža
   Ja ziema ir Joti stingra — būs īsa vasara
   Ja ziema sausa un auksta — vasara būs sausa un karsta;
   ja ziema mitra un sniegaina — vasara būs slapja
   Ja ziema ir silta — vasara būs auksta
   Ja ziema ir mierīga, skaidra — būs sausa vasara
   Ja ziemā mežs skan — vasarā būs pērkoni
   Ja ziemā koki piesnieg — būs slapja vasara
   Ja ziemā ir biezs sniegs un daudz sarmu — būs lietaina vasara
   Ja ziemu dziļš sniegs — būs auglīga vasara; ja sekls — būs neauglīga vasara
   Ja ziemā dziļš sniegs — vasarā būs kupla labība
   Ja kaila ziema — vasaru nebūs augļu
   Ja ziemā mežos nav sniega — būs sausa vasara
   Ja ziemā daudz puteņu — vasarā būs daudz lietavu
   Ja ziemā mežos sniegs kokiem pieputināts klāt — būs slapja vasara; ja pa gabaliņu nost — būs sausa vasara
   Ja ceļus pieputina ar kalnu — būs sausa vasara
   Ja ziemā daudz dienu ar sarmu — vasarā būs daudz dienu ar pērkonu un lietu
   Ja ziemā mežs stipri piesarmo — vasarā daudz līs lietus
   Ja ziemā daudz siltu vēju — vasarā daudz aukstu vēju
   Ja vējš virs sniega saputina daūdz smilšu — vasarā būs daudz kukaiņu un kāpuru
   Ja ziemā līst atkala — vasarā atbilstošajā dienā būs salnas
   Ja ziemā ziemeļu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu vējos daudz pliksalu — būs daudz naktssalnu vasarā; ja dienvidrietumu un rietumu vējos — tas naktssalnas nenorāda
   Ja ziemu pie jumtiem garas lāstekas — būs laba va­sara
   Ja ziemā sarkani rīti — vasara būs vējaina, auksta; ja sarkani vakari — vasara būs mērena
   Ja pērkons aizrūc pilnus mežus ar sniegu — būs laba vasara
   Ja ziemā ir pērkons — būs vējaina vasara.

Pēc pavasara — par šo pašu pavasari:

   Ja pērkons uznāk, pirms sniegs vēl nav nokusis, — būs auksts un garš pavasaris
   Ja pērkons ierūc kailos kokos — būs auksts pavasaris un auksta vasara

Ja pirmais pērkons ierūc

   ziemeju vējā — būs auksts pa­vasaris;
   ja austrumu vējā — būs sauss un silts pavasaris;
   ja rietumu vējā — būs slapjš pavasaris;
   ja dienvidu vējā — būs silts pavasaris
   Ja pavasarī ledus grimst dibenā — būs smags gads
   Ja pavasarī zeme ātri pakūst — tad tā ilgi neatkūst
   Ja, pavasarim tuvojoties, ziemas taciņa ātrāk izkūst nekā apkārtējais sniegs — būs slikts pavasaris; ja otrādi — būs jauks pavasaris
   Ja vēlu pavasaros uz melnas zemes uznāk vēl sniegs — tas ir otras mēslu kārtas vērts.

Pēc pavasara — par vasaru:

   Ja auksts pavasaris — būs krusota vasara
   No kādas puses, pavasarim iestājoties, iegriežas vējš — no tas pašas puses pūtīs visu vasaru
   Ja pavasarī sniegs ātri nokūst — vasarā būs lieli plūdi
   Ja mežā ilgi stāv sniegs — būs slapja vasara
   Ja pavasarī sniegs gružains — būs pērkonaina vasara
   Ja pavasarī zeme nežūst — būs sausa vasara
   Ja pēc sniega ceļi tūliņ kļūst sausi — būs slapja va­sara
   Ja ceļš nokūst ātrāk nekā lauks — vasarā upēs būs maz ūdens
   Ja ceļa vidus izkūst ātrāk nekā ceļa malas — būs slapja vasara
   Ja pavasarī ceļi izrūgst — būs sausa vasara
   Ja pavasarī lieli plūdi — būs sausa vasara
   Ja pavasarī lieli pali — vasarā būs liels karstums
   Ja pavasarī upē ūdens līmenis neceļas — būs sausa vasara
   Ja pavasarī nav palu — tie būs ap siena laiku
   Ja pavasarī ūdens pa ledus virsu noskrien — siena laikā būs lieli plūdi
   Ja pavasarī plūdu ūdens stāv ilgi — būs auksta un lie­taina vasara; ja ātri noskrien — būs laba vasara
   Ja pavasarī upmalā paliek ledus — būs slikta, lietaina vasara
   Ja pēc pavasara paliem, kad upes iegājušas krastos, ne­tālās bedrēs vai grāvjos ir aizķērušās zivis — tajā pašā gadā sagaidāmi vēl tādi paši pali
   Ja ezeros vējš ledu sadzen dienvidu malā — būs silta vasara, ja ziemeļu — būs auksta
   Ja martā līst — tikpat līs vasarā
   Ja slapjš aprīlis — būs sauss jūnijs
   Ja pavasarī daudz miglu — vasarā būs daudz lietus­gāžu
   Ja agri pērkoni — būs slapja vasara
   Ja maijā daudz pērkonu — būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas
   Ja agrā pavasarī zibens zibina, bet pērkonu nedzird — būs sausa vasara
   Ja pirmais pērkons pāriet bez lietus — būs sausa vasara
   Ja pērkons aizrūc ledu upēs un ezeros — būs auksta vasara
   Ja pirmais pērkons ierūc aplapotos kokos — būs silta vasara;
   ja ierūc kailos kokos — būs auksta, nabadzīga vasara
   Ja pērkons noiet pa dienvidu pusi — būs silta vasara; ja pa ziemeļu — būs salta
   Ja pirmais pērkons nāk no vakariem — būs slapja va­sara;
   ja no rītiem — būs sausa vasara; ja no ziemeļiem — būs auksta vasara; ja no dienvidiem — būs karsta vasara

Pēc pavasara — par rudeni:

   Ja pavasari ilgi stāv sniegs — būs ilgs rudens
   Ja pavasarī daudz salnu — būs daudz to ari rudenī
   Ja pavasara pali noskrien skaidrās naktīs — būs jauks labības novākšanas laiks
   Ja pērkons ierūc kailos kokos, bet ezeros vēl ir le­dus — būs normāls ražas novākšanas laiks un normāla raža.

Pēc vasaras — par to pašu vasaru:

   Ja vasarā mēness iet augstu un ir sarkans — nākamajā mēnesī būs sauss laiks; ja iet zemu un ir bāls — būs lietains laiks
   Ja jaunā mēnesī līst lietus — viss mēnesis būs ļoti labs
   Ja vasara sākas ar lietiem — tā beidzas ar sausumu.

Pēc vasaras — par ziemu:

   Ja ir ļoti karsta vasara — būs auksta ziema
   Ja vasara ir lietaina — ziema būs dziļa un pute­ņaina
   Ja lietaina vasara — būs sniegota un auksta ziema
   Ja vasara vētraina — ziema būs puteņaina
   Ja vasarā jaunā mēness naktis ir siltas — ziemā tās būs aukstas.

Pēc rudens — par to pašu rudeni:

   Ja septembri atskan pērkons — būs silts rudens
   Ja atvasara lietaina — rudens būs sauss
   Ja rudeni sniegs nāk no vasaras puses — tas nenokūst.

Pēc rudens — par ziemu:

   Ja rudenī jauks laiks —- būs agra ziema
   Ja jauks rudens — būs jauka ziema
   Ja jauks rudens — būs vējaina ziema
   Ja vētrains rudens — būs lēna ziema
   Ja rudenī daudz miglu — ziemā būs daudz sniega
   Ja rudenī biezas miglas — būs dzija ziema
   Ja rudens tik s 1 a p j š un dubļains, ka zirga pēdas vieta aizlīst ciet, — uzkritušais sniegs uzreiz veidos ziemas ceļu
   Ja sauss rudens — būs vējaina ziema
   Ja sniegs uzkrīt uz koku lapām — būs gara, dziļa ziema
   Ja rudeni sniegs uznāk, pirms kokiem vēl lapas nav nobirušas, — gaidāma vētraina ziema
   Ja sniegs uzkrīt nesasalušai zemei — būs silta ziema
   Ja uzkritis pirmais sniegs — līdz ragavu ceļam pali­kušas sešas nedēļas
   Ja sniegs sāk snigt nedēļas sākumā — būs laba ziema; ja nedēļas beigās — būs garš rudens un slikta ziema
   Ja pirmais sniegs uzkrīt pirmdien — ziemā būs viens atkusnis, ja otrdien — divi atkušņi, ja piektdien — pieci atkušņi utt.
   Ziemā uznāk tik atkušņu, cik dienu noturas pirmais sniegs
   Ja pirmais sniegs paliek vienu dienu — būs vienlaidu balta ziema;
   ja vairākas dienas — būs atkušņi un vairākas ziemas
   Ja pirmais sniegs nostāv divas dienas — ziemā divus mēnešus būs sniegs, ja trīs dienas — trīs mēnešus utt.
   Ja ilgi rudenī stāv pirmais sniegs — tikpat aukstu dienu būs visā nākamajā ziemā.

Pēc rudens — par pavasari:

   Ja vēls rudens — būs agrs pavasaris
   Ja rudenī agri sakrīt sniegs — būs arī agrs pava­saris
   Ja ir rudens atkala — būs pavasara salnas
   Ja rudeni vēlu pērkons rūc — būs vēls, slapjš pavasaris,

Pēc rudens — par vasaru:

   Ja vēla rudeni pārplūst lauki un pļavas — nākamgad nebūs kaitēkļu
   Ja pirmais sniegs ilgi stāv kokos — būs slapja vasara
   Ja rudenī sniegs uznāk uz lapām — nākamā vasara būs tāda pati kā šī
   Ja rudenī skursteņi slikti velk — nākamvasar gai­dāmi pērkona negaisi.
   Sāda tipa laikazīmēm praktiskā vērtība visai dažāda. Daļa no tām ir diezgan nedrošas, jo balstās uz ārējo analoģiju vai pretmetu («Ja vasara vētraina — ziema būs puteņaina», «Ja ir ļoti karsta vasara — būs auksta ziema»). Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka laikazīmes jālieto kompleksi. Taču interesantākais mums te šķiet skaidri izteiktais stihiski dialektiskais dabas redzējums: viss ir savstarpēji saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā. Un ap­liecina vien esamības ritmiskās harmonijas meklējumus.

   TĀLĀKU laiku PROGNOZĒJOŠĀS SITUĀCIJAS UN DIENAS
   IEZĪMDIEMAS
   Priekšstats par dabas parādību saistību laikā, par šo parādību "ritfnisku secību sevišķi uzskatāmi izpaužas kalendārajās laikazīmēs, kuras pamatojas uz tā sauca­majām loteriju vai prognozējošām dienām. Vēlreiz izmantosim mūsu. izvēlēto principu laikazīmju grupēšanai pa sezonām. Un šoreiz salīdzinājumam — arī kaimiņ­tautu laikazīmes.

Pēc ziemas — par ziemu:

   Kāds ir 1. decembris tāda visa ziema
   Ja ziemas sākumā maz sniega — daudz snigs beigās ja daudz ir sākumā — maz būs beigās
   Ja Jaungada naktī nāk sniegs — visu ziemu būs liels sniegs
   Ja Sveču dienā spīd gaiša saule — pēc tam sniega būs vēl vairāk, nekā snidzis lidz tam
   Ja Matīsa dienā ledus ir — tas lūst, ja nav — tas rodas.

Pēc ziemas — par pavasari:

   Ja Ziemsvētki ir zaļi vai melni — Lieldienas būs baltas, ar sniegu
   Ja pirms Ziemsvētkiem daudz sniega — pirms Jāņiem daudz lietus
   Ja ap Ziemsvētkiem vietām melna zeme — ap Jāņiem vietām klāsies pēdējās salnas
   Ja pirms Ziemsvētkiem nosarmojuši koki — būs laba linu sēja
   Ja ap Ziemsvētkiem nosarmojuši koki — būs labs rudzu ziedu laiks
   Ja remdens janvāris — būs auksta pārējā ziema un auksts pavasaris
   Ja janvārī maz sniega — daudz tā būs martā
   Ja silts janvāris — būs silts arī maijs
   Ja Teņa dienā ir migla — pavasarī būs plūdi
   Ja februāris bez sala — būs auksts priekšpavasaris
   Ja februāris ir silts — marts ir auksts un Lieldienas ir aukstas
   Ja februāri daudz'miglu — būs lietains gads
   Ja februārī daudz lietus — daudz lietus būs visā gadā
   Ja februārī daudz sniega — aprīlī būs daudz ūdeņu
   Ja februārī daudz ziemeļvēju — gaidāmi jauki Jurģi
   Ja februārī istabās atmostas un lido kodes — martā būs aukstums
   Ja 1. februārī zvaigžņota nakts — būs vēls pavasaris
   Ja Sveču dienā salst — būs auksts pavasaris
   Ja Sveču dienā silts — būs agrs pavasaris
   Ja Sveču dienā pil pažobeles — būs jauks pavasaris
   Ja Sveču dienā saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, — būs gana saules siena un rudzu -ziedu laikā
   Ja Sveču dienā aizputināti ceļi — būs lieli pavasara plūdi
   Ja ap Sveču dienu vētrains laiks — būs jauks pava­saris
   Ja Vastlāvi [2] ir sniegs uz jumtiem — tas būs ari lieldienās
   Ja Meteni [3] vējots laiks — būs auksts pavasaris Ja februāra beigās nav ziemeļvēju — tie nāks aprīli.

Pēc ziemas — par vasaru:

   Ja līdz Ziemsvētkiem koki vismaz trīs reizes nosarmo — būs laba vasara
   Kāds laiks ir pirms Ziemsvētkiem — līdzīgs tas būs pirms Jāņiem
   Ja līdz Ziems vētkiem maz nokrišņu sniega veidā — tad daudz to būs vasarā lietus veidā
   Ja ūdeņi līdz Ziemsvētkiem trīs reizes pārsalst — būs bagāta vasara
   Ja pirms Ziemsvētkiem nolīst atkala — nosals labība
   Ja Ziemsvētkos kaķis istabā ķer dzīvas mušas — va­sarā būs daudz sienāžu un blusu
   Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos mīļi dzied — būs silta vasara
   Ja Ziemsvētkos kaķis izstiepies uz krāsns guļ — vasarā būs jaukas diendusas
   Ja ap Ziemsvētkiem sekls sniegs — ap Jāņiem būs skaists siena laiks
   Ja ap Ziemsvētkiem dziļi sniegi — ap Jāņiem būs slapjš laiks
   Ja ap Ziemsvētkiem puteņo — ap Jāņiem līst
   Ja ap Ziem svēt kiem auk s ts — vasara būs karsta
   Ja J a u n ā gadā spīd saule — būs silta vasara "
   Ja Jaungadā labs laiks-tas labs būs arī Pēterdienā; ja slikts — arī Pēterdienā būs slikts
   Ja Jaungada naktī lausks sper — būs barga ziema, bet vasarā būs daudz zibeņu un pērkonu 
   Ja janvāris sauss un auksts — būs sauss un karsts jūlijs;
   ja janvāra rītos salst deguns — būs karsta vasara
   Ja janvāris maigs un lēns — būs auglīga vasara
   Ja janvāris puteņains un dziļš — būs slapja vasara
   Ja janvāris miglains — būs slapja vasara
   Ja janvāris vai februāris silts — būs auksta vasara
   Ja no lāsteku ūdens janvāri var padzerties gailis, februārī auns, martā vērsis — būs laba vasara
   Ja janvārī zāle aug — tā slikti augs vasarā
   Ja Trijkungu dienā saule atspīd tik daudz, ka var zirgu aizjūgt, — vasarā būs labs siena laiks 
   Ja Teņa dienā saule spīd tikai tikmēr, kamēr pusdienu padod, — vasarā būs labs siena laiks
   Ja Teņa dienā uzspīd saule — labi briedīs rudzi 
   Ja Teņa diena sausa — būs sauss siena laiks
   Ja Sveču dibenā saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var pagūt iejūgt, — līdz Jāņiem būs labs laiks
   Ja Sveču dienā ilgi saule — būs slikts siena laiks
   Ja Sveču dienā saule nespīd — tā nespīdēs arī siena laikā
   Ja Sveču diena miglaina — būs lietaina vasara
   Ja Sveču diena apmākusies un ar sniegu — būs daudz medus
   Ja Sveču diena salta — būs silts maijs un laba raža
   Ja Sveču dienā piesarmojuši koki — būs bagāta vasara
   Ja Sveču dienā snieg — bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus
   Ja Sveču dienā snieg vai putina — būs silta un lie­taina vasara
   Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem — vasarā būs daudz sēņu un ogu.

Pēc pavasara — par to pašu pavasari:

   Ja Jevdokijas dienā vistiņa ūdeni padzersies — tad Jegora dienā aitiņa zāles pieēdīsies
   Ja Ģertrūdes dienā pūš auksti vēji — tie auksti būs arī turpmāk
   Ja pirmajā pavasara dienā — 21, martā — skaists laiks — skaists būs visu pavasari
   Ja pavasara pirmajā dienā pūš ziemeļu vai ziemeļ­austrumu vējš — būs auksts pavasaris; ja pūš dienvidu vējš — būs silts pavasaris
   Ja vēl 9 vai 14 dienas pirms Māras dienas ir ragavu ceļš — arī 9 vai 14 dienas pēc tam būs ragavu ceļš
   Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta — viss pava­saris būs auksts
   Ja Māras naktī olas čaula staba galā nepārsalst — būs silts pavasaris
   Ja Māras dienā iepūš auksti vēji — tie pūtīs vēl sešas nedējas
   Ja Māras naktī salst — sals vēl 40 naktis
   Kad Aleksejs atnācis — ņem ilksis no ragavām, ziema ir aizgājusi
   Ja m a r t ā ir pērkons — maijā būs sniegs
   Ja marts ir silts — aprīlis būs auksts un puteņains
   Ja marts ir auksts — maijs būs silts
   Ja kaķis martā lien aizkrāsnē — aprīli tas sildīsies saulītē
   Ja kaķis martā saulē sildās — aprīlī tas līdis uz krāsns
   Ja nakts uz 7. aprīli ir silta — būs straujš pavasaris
   Ja 7. aprīlī sniegs vēl uz jumtiem — tad 6. maijā tas būs vēl laukos
   Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst — sals vēl 40 naktis
   Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām — tikpat daudz dienu būs ar salnu pēc tām
   Ja pirmajā Lieldienu dienā ir lietus — tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem
   Ja Jurģu dienā kāds vējš uzvar — tāds visvai­rāk visu to gadu pūš
   Ja Jurģu dienā slikts laiks — tas būs slikts visu gadu
   Ja aprīļa beigās ir pērkons — vairs salnu nebūs
   Ja aprīlis ir slapjš — viss gads būs sauss
   Ja aprīlis ir auksts — maijs būs silts
   Ja pavasara pirmā puse ir slapja — otra būs sausa;
   ja pirmā ir sausa — otra būs slapja.

Pēc pavasara — par vasaru:

   Kāds laiks Jevdokijā — tāds visā vasarā
   Ja Jevdokijā jauns mēness ar lietu — visa vasara būs slapja
   Ja Jevdokijā sniegs, lietus un silts vējš — būs slapja vasara;
   ja sals un ziemeļu vējš — auksta vasara
   Ja Jevdokijā snieg — būs labas ražas; ja silts vējš — būs slapja vasara; ja ziemeļu vējš — būs auksta vasara
   Ja slapja Mārasdiena — būs slapjš jūlijs
   Ja Māras dienas naktī nesalst — arī visu vasaru nesals
   Ja Māras nakti salst — togad mušu nebūs
   Ja Māras nakts un diena skaidra — būs auglīgs gads un laba pļauja
   Ja Māras dienā saule spīd tik daudz, ka zirgu var sajūgt, — būs labs siena laiks
   Ja Lieldienās vardes iet pāri ceļam — būs lietaina va­sara
   Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule — būs vētraina vasara
   Ja 7. aprīlī negaiss — būs silta vasara
   Ja dzeguze 9 dienas pirms Jurģiem sāk kūkot — būs silta un auglīga vasara
   Ja vēl līdz Jurģiem ledi nav atvērusies — būs slikta vasara
   Ja Jurģa dienā līst — pļavās zāļu trūks
   Ja rubeņu mātītes suņu dienu beigās sāk stipri rūkt — Bērtuļos būs nakts salnas
   Ja lapu dienā (1. maijā) koku lapiņas ir vismaz peļu ausu lielumā — būs laba vasara
   Ja rudziem pirmās vārpas parādās divdesmit nedēļu pēc Ziemsvētkiem (13. maijā) — būs vēls rudens
   Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem — būs auglīga vasara
   Ja Mokeja dienā slapjš — visu vasaru būs slapjš
   Ja Mokeja dienā migla, sarkans saullēkts un lietus — būs slapja, nemīlīga vasara 
   Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš — būs auksta vasara
   Ja Pahoma dienā silts — visa vasara būs silta 
   Ja līst Medarda dienā — līs vēl četras nedēļas 
   Kad pienāk Vītus diena — jārēķinās, ka nu klāt mušas un dunduri.

Pēc pavasara — par rudeni:

   Ja 2. martā puteņo — kustoņiem trūks barības
   Ja Māras naktī ir silts — būs auglīgs rudens un gads
   Ja nakts pēc Māras ir auksta — viss rudens būs auksts
   Ja Māras naktī zeme sasalst — rudenī agri sasals labība
   Ja Māras dienas rītā zeme un ūdeņi nav sasaluši — rudenī no salnām cietīs auzas
   Ja Māras dienas rītā ārā -izlikts ķipis pārvelkas ar ledu — rudens būs silts;
   Ja nepārvelkas — rudenī jau pirms Miķeļa būs ..auksts
   Ja Jurģa dienā ir labs laiks — tāds būs arī Miķeļa dienā;
   ja slikts — arī Miķeļa dienā būs slikts
   Ja Jurģu naktī ir salna — arī rudenī agri nāks salnas
   Ja 1. maijā jauks laiks — būs labs rudens
   Ja Jeremijas dienā labs laiks — būs labs arī labības vākšanas laiks
   Ja rudziem 20 nedēļas pēc Ziemsvētkiem {25. maijā) parādās pirmās Vārpas — būs vēls rudens.

Pēc vasaras — pat šo pašu vasaru:

   Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem — būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem — būs gara vasara
   Ja sarkanais āboliņš uzzied pirms Jāņiem — būs plūdi
   Ja Jāņos līst tikai tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, — būs auglīga vasara
   Ja Septiņu gulētāju dienā spīd saule — tā spīdēs 7 dienas no vietas;
   ja līst lietus — līs 7 dienas no vietas, un, ja tad nepārstās, —līs vēl 7 nedēļas
   Ja Pētera dienā līst — līs līdz Annas dienai Ja Septiņu brāļu dienā līst — līs 7 nedēļas.

Pēc vasaras — par rudeni:

   Ja ap Jāņiem beidz kūkot dzeguze — gaidāmas agras rudens salnas
   Ja Jāņu naktī govis mauj — būs slapjš rudens un nākamgad gara zāle
   Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem — būs silts rudens
   Ja dzeguze kūko 9 dienas pēc Jāņiem — 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs
   Ja Annas dienā līst — līs vēl divas nedēļas un visu rudeni
   Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu —  būs vēls un silts rudens 
   ja Labrenča naktī ir salna — būs agrs rudens
   Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni
   Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem — pirms Miķeļiem būs sniegs
   Ja Bērtuļos labs laiks — tāds pats būs visu rudeni
   Ja augusts silts — būs vējains oktobris.

Pēc vasaras — par ziemu:

   Ja silta un gaiša Jēkaba diena — būs auksti Ziemsvētki
   Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši — būs sniegiem bagāta ziema
   Ja jūlijs silts — būs auksta ziema
   Ja augusta sākums ir karsts — būs auksta un snie­gaina ziema
   Ja augusts vēss — būs auksta ziema.

Pēc rudens — par to pašu rudeni:

   Ja jauks sep­tembra sākums — būs jauks viss rudens
   Ja 14. septembrī daudz tīmekļu — būs ilgs un skaidrs rudens
   Ja 14. septembris ir kails — arī 8. novembris būs kails, bez sniega
   Ja 17. septembrī skaidrs laiks — visa atvasara būs silta
   Ja 17. septembrī skaidrs laiks — viss rudens būs silts
   Ja Matīsa dienā nav sniega un ledus — tas vēl būs; ja ir sniegs un ledus — tas sāks kust
   Ja dzērves aiziet pirms Mikeļiem — 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs
   Ja Mārtiņos salst — Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs.

Pēc rudens — par ziemu:

   Ja septembris ir silts — būs vēla ziema un maz sniega
   Ja septembrī ir stiprs pērkons — būs daudz sniega
   Ja septembrī ir negaiss — ap Ziemsvētkiem būs daudz sniega
   Ja dzērves aiziet pirms Miķeļiem — būs silti Ziem­svētki
   Ja ap Miķeļiem līst — būs mīksta, silta ziema
   Ja Miķelī vēl ozolos ir zīles — būs dziļi Ziemsvētki
   Ja ozolu zīles ap Miķeļiem ir slapjas un pārsprāgst — būs lēna ziema
   Ja Miķeļu rītā vējš pūš
   no ziemeļiem — būs auksta un dziļa ziema;
   ja no dienvidiem — būs silta un sekla ziema;
   ja no vakariem vai rītiem — būs mērena ziema
   Ja oktobra sākumā kokos turas lapas un gāž lietus ar krusu — būs gara ziema
   Ja oktobrī vēl daudz lapseņu — būs gara ziema
   Ja oktobrī pērkons rūc — ziemā nebūs sniega
   Ja oktobrī siltas dienas — būs silti Ziemsvētki
   Ja nedēļā ap 8. novembri ir atkušņi — visa ziema būs ar atkušņiem
   Ja Mārtiņa dienā salst — ap Ziemsvētkiem būs silts laiks, kusīs
   Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet — Ziemsvētkos tās peldēs pa ūdeni
   Ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā — Ziemsvētkos slidināsies pa ledu
   Ja Mārtiņi miglaini — būs silta, mīksta ziema
   Ja Mārtiņi ir skaidri — ziemā būs sali
   Ja Mārtiņos jumti ir sniegā — būs gara ziema
   Ja 22. novembrī mēness ragi pavērusies uz zie­meļiem — būs ātra ziema, sniegs uzkritīs uz sausas zemes; ja ragi uz dienvidiem — ziemas vēl ilgi nebūs, tik dubļi un slapjdraņķis griezīsies.

Pēc rudens — par pavasari:

   Kāds septembris — tāds marts
   Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem — būs agrs un silts pavasaris; ja pēc tiem — būs vēls un auksts pavasaris
   Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem — pirms Jurģiem ziedēs ievas
   Ja pirms Miķeļiem nobirst lapas — pirms Jurģiem jau būs liela zāle
   Ja lapas birst pēc Miķeļiem — pavasarī ilgi turēsies sniegs
   Ja novembris auksts — būs silts marts
   Ja 8. novembrī jau ir sniegs — būs vēls pavasaris
   Ja ilgi pēc Mārtiņiem vēl turas lapas — ilgi pēc Jurģiem vēl nebūs zāles
   Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas — nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz
   Ja ap Mārtiņiem salst — būs labs gads.

Pēc rudens — par vasaru:

   Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina — būs laba nākamā vasara; ja sausa un auksta — būs slikta vasara
   Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis — būs skaidrs siena laiks.
   Par kalendārajam laikazīmēm daudz diskutēts. Pret tām parasti izvirza trejādus iebildumus. Pirmkārt, saka kritiķi, ja tādi paredzējumi vienmēr piepildītos, tad taču katru gadu vienos un tajos pašos datumos atkārtotos vieni un tie paši laika apstākļi. Bet īstenībā tā nav. Otrkārt, tā kā kalendārajai laikazīmei nav teritoriālas piesaistes, iznāk, ka tai jāīstenojas vienā datumā visur. Taču pat neliela rajona vienā malā var līt un tajā pašā laikā otrā malā spīdēt saule. Un, treškārt, tā kā kalendā­rās laikazīmes pa lielākajai daļai saistās ar baznīcas svētkiem un svēto dienām, tās esot jāuzskata par reliģiozās tumsonības izpausmi.
   Vai kalendārās laikazīmes patiešām piepildās, vai arī tās ir maldi? Atbildēt uz šo jautājumu nav viegli. Te ne­pieciešami nopietni pētījumi. Jau pagājušajā gadsimtā vairāki ievērojami zinātnieki ierosināja rūpīgi izpētīt ka­lendārās un arī citas laikazīmes. Izcilais krievu lauksaim­niecības zinātnieks, augsnes mācības pamatlicējs Pāvels Kostičevs 1883. gada septembrī aicināja Dienvidaustrumu Krievijas lauksaimniecības kongresa dalībniekus pār­baudīt tautas vērojumu nozīmi laika apstākļu paredzē­šanā. Tanī laikā šādus pētījumus Saratovas guberņā veica agrometeorologs Konstantīns Agrinskis. Savu div­desmit gadu ilgo pētījumu rezultātus par kalendārajām laikazīmēm viņš apkopoja grāmatā «Krievu tautas laika vērojumi un to nozīme praktiskajā meteoroloģijā un lauksaimniecībā», kura iznāca 1899. gadā. Sevišķu uzma­nību viņš pievērsa prognozējošām dienām, kas norāda laika apstākļus nākamajai sezonai, rūpīgi pētīja arī pazīmes, kas norāda uz ražas vai neražas gadiem. Lai analīze būtu objektīvāka, viņš izveidoja oriģinālu meto­diku, kas spēj atklāt šo dabas procesu virzību un ritmiku. Agrinska ilgstošo pētījumu rezultāti liecināja, ka kalen­dāro laikazīmju ticamība ir apmēram 70%. Taču, lai ie­gūtu objektīvāku prognozi, kalendārās laikazīmes jāiz­manto prasmīgi, meklējot tajās «vadošu sākotni, ar kuras palīdzību uzmanīgs novērotājs spēs orientēties laika parādību norisē». K. Agrinskis secina, ķa šādās laikazī­mēs jāmeklē norādes «par periodu maiņas secību un to ilgumu atkarībā no attiecīgo periodu pierobežas īpatnī­bām». Nav vienalga, vai lietus periods prognozējošā dienā iet uz beigām vai tikko sākas. Sevišķi svarīgi atcerēties, ka «laikazīmes jātraktē kā iespējamība (varbū­tība)».
   Līdzīgus rezultātus (ar ticamību apmēram 70%) iegu­vuši arī daži citi kalendāro laikazīmju pētnieki. Kā šādus rezultātus izskaidrot zinātniski? Vienu no iespējamiem izskaidro]umienj, mūsuprāt, varam rast meteoroloģisko
   procesu makrocirkulācijas modernajā koncepcijā. So koncepciju un uz tās dibinātu laika ilgtermiņa prognozes metodi izveidojuši ievērojamie padomju zinātnieki G, Vangenheims, B. Multanovskis, B. Dzerdzejevskis, S. Pagava, A. Girss u, c« Asa nepieciešamība pēc ilgter­miņa prognozes visam navigācijas periodam radās, apgūstot Ziemeļu jūras ceļu ar tam raksturīgajiem visai sarežģītajiem kuģošanas apstākļiem. Ilgtermiņa pro­gnozes metodi te sekmīgi izmanto jau vairāk nekā trīs gadu desmitus. Tas liecina par metodes teorētiskā pamata pareizību,
   Makrocirkulācijas koncepcijas izklāsts aizņemtu dau­dzas lappuses, tāpēc mēs tikai atzīmēsim, ka, pētot atmo­sfēras darbību kā kompleksu, ilgstošā periodā izvērstu procesu, izdevies konstatēt dažāda ilguma procesu sta­dijas un noskaidrot dažas šo stadiju maiņas likumsakarī­bas. Atmosfēras stāvoklis mainās viļņveidīgi, un pārmai­ņas aptuveni atkārtojas tā saucamajos homologajos (bū­tībā līdzīgos) gados.
   Atmosfēras procesu makrocirkulācijas teorija vēl nav pietiekami izstrādāta. Taču jau šodien, raugoties no šīs teorijas atziņu pakāpieniem, redzam, ka kalendāro laika­zīmju veidotāji meklējuši ceļu laika apstākļu paredzē­šanai ilgam periodam aptuveni tādā pašā virzienā. Taču būtiska atšķirība ir līdzekļos. Mūsu senču rīcībā nebija ne augstākās matemātikas, ne ātrdarbīgo elektronisko skaitļotāju, ne supermodernās aparatūras, ne augsti izglītotu meteorologu.
   Kāds Sakars atmosfēras procesu makrocikliskumam var būt ar baznīcas svētkiem? Atbilde jāmeklē diezgan tālā pagātnē. Kā noskaidrots speciālajos pētījumos, lielais vairums laikazīmju radies ļoti sen — pirms kris­tietības ieviešanas. Pirmās laikazīmes bijušas jau mezolīta beigās, vismaz pirms apmēram desmit gadu tūkstošiem, kad cilvēki sāka pieradināt un kopt dzīvniekus, audzēt labību un dārzeņus. Senās «tautas meteoroloģijas» galvenais uzdevums bija palīdzēt izvēlēties labāko laiku zemes aršanai, sējai un citiem lauku darbiem, brīdināt lopkopjus par gaidāmo auksto un ilgstošo ziemu, kurai savlaicīgi jāsagatavo lopbarība. Daudzu tūkstošu gadu cīņa ar stihiju bija iemācījusi cilvēkiem ievērot vissīkākās augu un dzīvnieku izturēšanās pārmaiņas, kas vēsta par gaidāmajām dažādu meteoroloģisko faktoru maiņām. Taču novērojumi bija jāsaista ar kādu noteiktu periodu vai iezīmētu dienu, kas tika svinēta. Tie ir tā saucamie kalendārsvētki.
   Kalendārsvētki atbilst dabas ritmikai, tie iezīmēti senajos rituālkalendāros. Tādi kalendāri ornamenta veidā attēloti uz rituālajiem māla traukiem, kas atrasti baltu kaimiņu — seno tivercu un poļanu — zemēs. Uz dažiem traukiem attēlots viss gads, uz citiem tikai pavasaris un vasara — zemkopim vissvarīgākā sezona. Tāds kalendārs uz vairāk nekā pusotra gadu tūkstoša veca rituāla trauka atrasts Čerņigovas apgabala Romašku ciemā. Ar kvad­rātiņiem attēlotas 98 dienas, pēc akadēmiķa B. Riba' kova domām, no labības dīgstu parādīšanās 2. maijā līdz ražas novākšanas beigām 7. augustā. Pārtraukumi starp parastajām dienām apzīmēti ar stilizētām lietus strūklām, uguns un saules zīmēm, koka, pērkona un zibens simbolu, sirpju un labības statiņu simbolizētiem atteliem. Tie ir senslāvu pagāniskie svētki — Pavasara brieduma svētki, Jarilas diena (baltu vasarsvētki), Nāru nedēļa ar Kupalas dienu (latviešu līgosvētki), Peruna (pareizāk — Roda) diena 20. jūlijā un Ražas svētki 7. augustā. Svētki pārtrauca parasto dienu vienmuļo plūdumu un kalpoja arī kalendāro laikazīmju piesaistī­šanai.
   Par šādu iezīmētu dienu jeb marķierdienu praksi liecina arī vēsture. Senie romieši, piemēram, mēneša pirmo dienu saukuši par kalendu, no kā cēlies vārds «kalendārs». Romieši šo vārdu pārņēmuši no senajiem grieķiem, kuru valodā «kalein» nozīmē — paziņot, jo sengrieķu priesteri regulāri paziņojuši, kurā dienā jāsākas jaunajam mēnesim. Marta, maija, jūlija un oktobra piecpadsmito dienu, bet pārējos mēnešos trīspadsmito dienu senie romieši saukuši par īdām. Sie datumi tad arī kalpojuši par iezīmdienām. Vai arī mēs nerīkojamies tāpat, kad sakām: «Nedēļu pirms Starptautiskās sieviešu dienas» vai «Otrajā dienā pēc Uzvaras svētkiem»? Sāda prakse senatnē bijusi plaši izplatīta. Kristīgā baznīca tā saucamos pagāniskos (tautas) svētkus aizstāja ar saviem, bet nosaukums bieži vien palika tas pats vecais, kā tas, piemēram, ir noticis ar vasarsvētkiem un -ziem­svētkiem.
   Kalendāro laikazīmju pētnieki secinājuši, ka arī tad, ja norādīta viena marķierdiena, tā nozīmē kāda svarīga perioda vidu. Parasti šāds periods ietver dienas pirms un pēc marķierdienas. Tas nozīmē, ka gadu gaitā jābūt noteiktiem periodiem, kad ar lielāku varbūtību var sagai­dīt laika apstākļu maiņas. Vai tādi periodi ir? Lai atbil­dētu uz šo jautājumu, jāizskaitļo katrai diennaktij vidējie ilggadīgie meteoroloģiskie rādītāji. Meteorologi tos gan parasti aprēķina pa mēnešiem, retāk dekādēm.Zarkovs grāmatā «Tautas laikazīmes un laika paredzēšana», kas domāta skolotājiem, sniedz vidējos ilggadīgos datus par diennakts vidējo gaisa temperatūru, tagadējās K. Timir- jazeva Lauksaimniecības akadēmijas teritorijā. Sie dati pārliecinoši parāda izteiktus periodus, piemēram, auk­stuma atgriešanos ap februāra un marta vidu, maija 11. — 14. datumā, jūnija trešajā pentādē (10.—15. datums) u. tml.
   Apskatot kalendārās laikazīmes, nedrīkst aizmirst dažādus maldu avotus. Dažas laikazīmes pie mums iece­ļojušas no ģeogrāfiski visai attāliem apgabaliem un neatbilst vietējam laika apstākļu ritmam. Diezgan lielas grūtības rada arī neziņa, kādam kalendārajam stilam — vecajam vai jaunajam — atbilst konkrētā laikazīme. Ļoti vecas kalendārās laikazīmes var neatbilst pašreizējā klimata cikla īpatnībām utt., tāpēc pret tām jāizturas ļoti uzmanīgi.

   KUR TE RACIONĀLAIS KODOLS
   Mēs dzīvojam zinātnes un tehnikas strauja progresa laikmetā. Tagad mēs protam izskaidrot daudzas dabas parādības, par kurām mūsu senčiem bija miglains vai pat aplams priekšstats. Lai racionāli izpētītu un zināt­niski prognozētu dabas procesus, ir jānoskaidro to cēloņsakarības. Bet, lai to izdarītu, jāveic visai grūts izpētes darbs, turklāt nepieciešama pārliecība, ka tāda cēloņsakarība vispār pastāv. Jābūt cēloņsakarību meklē­šanas tradīcijām. Daudz vienkāršāk taču ir pieņemt, ka viss notiek fatāli pēc dieva (vai dievu) gribas un nekādu cēloņsakarību nav ko meklēt,
   Laikazīmes no visiem tautas garamantas veidiem visspilgtāk parāda, ka mūsu senču pasaules redzējums pēc dziļākās būtības bijis antifatāls. Neatlaidīgā un konsekventā cēloņsakarību meklēšana uzskatāmi izpau­žas laikazīmju saturā un jo sevišķi formā: «Ja notiek , tā — tad būs tas.» Antifatālais pasaules redzējums izaudzis no pieredzes, Daudzās neveiksmes mācīja pir­matnējo zemkopi, ka labu ražu var gaidīt tikai no rūpīgi apstrādāta un pareizā laikā apsēta lauka. Taču šo ražu varēja nopostīt krusa, sausums vai pārmērīgas lietavas, bet briestošo druvu vai arī cilvēka mitekli — nodedzināt zibens, slimības apdraudēja ganāmpulku un arī pašu lopkopi. Nepārtraukti draudošās briesmas un dzīves situāciju nenoteiktība drīz vien sagrautu mūsu senču psihi, ja vien tālaika sabiedrība nebūtu izveidojusi spēcīgu pretlīdzekli. Sād3 psihohigiēniskais pretlīdzeklis ir produktīva domāšana ar ieskatu nākotnē. īstas vai šķietamas zināšanas par gaidāmo dod pārliecību, ka veicamie pasākumi ir pareizi, un tas ievērojami mazina atsevišķa cilvēka vai visas kopienas bailes. īstām vai šķietamām zināšanām par nākotnes notikumiem ir bijusi milzīga sociāla nozīme kopš sirmas senatnes. Sengrieķu mīts par Kasandru, Sofokla «Valdnieks Oidips», senās Ķīnas «I-czin» («Pārvērtību grāmata»)' vēstī mums par antīkā laikmeta sabiedrības ieinteresētību nākotnes paredzēšanā.
   Jau arhaiskās domāšanas struktūrā, raksta ievēroja­mais VDR zinātnieks Frīdhards Klikss grāmatā «Mos- tošā domāšana», veidojās nākotnes paredzēšanas trīs stratēģijas. Pirmā pamatojās uz novērojumiem par telpas un laika saitēm un sakarībām starp dažādām parādībām, notikumiem un stāvokļiem. Tādas lielākoties ir laikazīmes šīs-grāmatas pirmajās nodaļās. Otrā stratēģija spriedu­miem par nākotni izmanto līdzīgas pazīmes, piemēram: «Ja, pirmoreiz sēņojot, pirmo baraviku atrod tārpainu — arī atradēja dzīvi kā tārpi ļaudis ēdīs, grauzīs.» Vai: «Ja vērpēja vai audēja darba laikā ēd — pēc tam dziju vai audeklu kodes ēdīs.» Tāpat: «Ja ziemā vai pavasarī aug garas lāstekas — būs garas rudzu vārpas.» Trešajai stratēģijai ir atdarinājumu raksturs. Tika atdarinātas tādas novērotās parādības, pēc kurām it kā varētu spriest par nākotni. Mūsu senči uzskatīja, ka ar šādām izdarī­bām var ne tikai paredzēt, bet arī izraisīt vēlamos notikumus nākotnē. Piemēram, nosaucot mazu meiteni skaistas puķes vārdā, cerēja, ka viņa kļūs daiļa kā šī puķe. Sajā nodaļā sniedzam lasītāja ieskatam arī tāda tipa ticējumus. Visas šīs stratēģijas, raksta F. Klikss, satur racionālus elementus. Pirmās divas jau tāpēc vien, ka vismaz daļēji uztver reālas sakarības un līdz ar to mazina lēmumu pieņemšanas situācijas nenoteiktību. Bet arī dažādo izdarību radītā pārliecība mazina nenoteiktību, novērš šaubas un bailes. Uzmanīgāk aplūkojot, šādas izdarības, nereti varam saskatīt reālu pamatu, piemēram, ticējumā: «Ja no rīta, nākot ar piena slauceni, ļaujas kādam uzru­nāties — piens maitājas.» Ja ļaujas uzrunāties, tad var arī pārāk ilgi aizpļāpāties. Vai arī: «Ja degošu skala ogli vēcina vai riņķī griež — gultā apslapinās.» Aizrādī­jums acīmredzot domāts bērniem. Patiešām, tāda blēņo­šanās drīz vien var izraisīt ugunsgrēku. Ticējumiem tāpat var būt ekoloģiski ētisks raksturs, piemēram: «Ja lēli vai sikspārni sit un tas kliedz — cilvēks paliek kurls.» Šim ticējumam jau ir tabu (aizliegumu) raksturs. Bez aizliegumu sistēmas nevar ilgstoši pastāvēt sociāla kopa. Vēl izteiktāks tabu raksturs ir citiem ticējumiem, piemē­ram: «Ja uz bises uti nokauj vai ar to kaķi šauj — ar to vairs nekā nevar nošaut.» «Ja, sēņot ejot, nazi nes atklātu — sēnes nevar ieraudzīt, tās slēpjas.» «Ja izsētus vai sējai domātus zirņus, lasa un ēd — metas kārpas.» «Ja galvā liek sietu vai grozu — galvā metas augoņi, vātis.»
   Zinātniskajā dabas izpētē jāprot pareizi izdalīt un analizēt pētāmā objekta pazīmes. Tas ne vienmēr izdodas pat mūsdienās, kad iespējas ir lielas. Tāpēc jo sevišķu ap­brīnu pelna senču prasme konstatēt un skaidri izdalīt pazīmes. Pazīmes tika grupētas, ņemot vērā tā laika dzī­ves apstākļus un uzvedības normas. Bez apkārtējās vides milzīgās daudzveidības izpausmju grupēšanas, bez šīs pirmatnējās klasificēšanas vispār nevarētu orientēties vi­sai sarežģītajā un daudzveidīgajā pasaulē. Izdalīdami pēc savas Izpratnes svarīgākās parādību un priekšmetu pazīmes, grupējot tās, cilvēkiem nācās arī spriest par tām — «padarīt nezināmo par zināmo» (kaut vai mitolo­ģiskā formā!). Tiesa gan, senatnē cilvēks apkārtējās dabas parādības uztvēra un izprata atbilstoši savas cilts kolektīva priekšstatu sistēmai, pastāvošajai kārtībai, tai mentalitātei, kuru katrs cilts loceklis apguva kopš bērnības.
   Pirmatnējā priekšstatu sistēma nebija neloģiska, tā gluži vienkārši nevairījās no loģiskām pretrunām. Te izpalika iepriekšējā analīze, bija tikai sintēze, kas centās aptvert pasauli tās vienotībā. Dabas uztvere būtībā bija naivi dialektiska: ikkatrs dzīvnieks un augs, jebkurš dabas objekts un parādība var būt gan parasts, gan neparasts — tie izstaro un uzsūc dažādus spēkus, īpašī­bas Un spējas, kuru ietekme izplatās tuvā un tālā apkārtnē. Tā ir senā cilvēka pārliecība, ka ar īpašu darbību vai speciālu vārdu izrunāšanu iespējams ietekmēt dabas spēkus un līdz ar to arī cilvēku panākumus medībās, labības audzēšanā, veiksmīgu laulību noslēgšanā u, c. Tas stiprināja cilvēka apņēmību, Sādi psiholoģiski faktori nenoliedzami nodrošina veiksmi un panākumus. Bez šīs pirmatnējās priekšstatu sistēmas nebūtu arī mūsdienu zinātnes. Pirms top vārpa, jārodas asnam.
   Esamības izzināšana, kā māca dialektiskais mate­riālisms, sākas ar tiešo vērošanu, sajūtām. Taču ar sajū­tām (dzirdi, redzi, ožu u. c.) var uztvert tikai parādību virsējo slāni. Lai izprastu parādību būtību, nepieciešama abstrakta domāšana, rafinēta prāta darbība. Un būtība taču ir daudzkārtaina. Tāpēc zinātniskās izzināšanas uzdevums ir virzīties no pirmās kārtas būtības uz otrās, trešās kārtas būtību… un tā līdz bezgalībai. Jo realitā­tes objekti ir neizsmeļami. Katrs pētnieks zina, cik grūti izlauzties cauri parādības virsējam slānim, ko uztver mūsu sajūtas, un nonākt līdz būtībai, līdz acīm neredza mām sakarībām. Cik bieži te kļūdāmies, kaut gan mūsu rīcībā ir vareni modernās zinātnes līdzekļil Daudzus robus savās zināšanās aizpildām ar vairāk vai mazāk ticamiem pieņēmumiem (hipotēzēm)1, jo citādi zināšanas nevarētu būt kā vienota sistēma. Arī mūsu senčietn bija nepieciešama zināšanu sistēma kā veselums, un robus šajā sistēmā aizpildīja viņu naivie priekšstati un izdarības. Ielūkojoties uzmanīgāk šāda tipa ticējumos — laikazīmēs, daudzos no tiem ieraudzīsim ari konkrētus racionālus kodolus. Ērtākai pārskatāmībai sakārtojām tos ligzdās pēc darbības vēlamā rezultāta vai galvenā faktora.

PRIEKŠVĒSTNEŠI UN LIECĪBAS

Dzīvniekus vērojot:

   Ja mājās balodis ligzdu taisa — tās mājas neķer ugunsgrēks
   Ja bezdelīga perēkli mājā taisa — šajā mājā pērkons nesper un ugunsgrēks neizceļas
   Ja čurkstes ēkas pažobelē ligzdu netaisa — šajā ēkā iesper pērkons
   Ja Zāļu vakarā govīm mutē palikusi zāle — tām tur­pmāk trūks barības
   Ja kaķis uz sliekšņa mazgājas — būs tāls ciemiņš
   Ja vienu odu nosit pirms Jāņiem — simt būs vietās ja pēc Jāņiem — desmit būs vietā
   Ja peles bēg no mājām — būs ugunsgrēks
   Ja suns lien pagaldē gulēt — mājā būs nelaime
   Ja suns gaudo — kāds .mājinieks mirs, jo sunim virs abām acīm vēl ir divi iedobumi, kas ļauj tam redzēt nāvi nākam un mironi staigājam
   Ja suns gaudo — būs sunim vai mājām nelaime:
   ja pret vēju — būs mājā nelaime,
   ja pa vējam — būs citur nelaime,
   ja uz meža pusi — pats mirs, '
   ja uz mājas pusi — mājinieks mirs
   Uz kuru pusi suns uz dibena šļūc — no turienes gai­dāmi nekaunīgi ciemiņi
   Ja suns kādu nikni aprej — tas ir sirdīgs un bezkau­nīgs cilvēks
   Ja suns nolaiza ciemiņam rokas — uz to namamāte ir dusmīga
   Ja mājās nikns suns — tur dzīvo nesaticīgi ļaudis
   Ja pavasari pirmo redz baltu vai dzeltenu tauriņu — būs kāzas vai kristības; ja melnu — būs bēres
   Ja vāvere skrien mājās — tās mājas degs
   Ja vista izdēj olu ar diviem dzeltenumiem — būs mājā naidīga dzīvošana
   Ja zirgs braucot sprauslo — braucēju mājā ļoti gaida
   Ja no rīta mazais zirneklītis velkas no augšas uz leju — todien labi veiksies
   Ja žagata žadzina — ciemiņi būs, pie tam no tās puses, pret kuru žagatas aste
   Ja žagata žadzina — jaunas ziņas būs; ja uz augšu vērdamās — priecīgas ziņas, ja uz leju vai pret skatītāju — bēdīgas ziņas.

Mežā ejot:

   Ja, būvkoku cērtot, izlec dzirkstele — to mājā nedrīkst būvēt, jo iespers pērkons vai izcelsies ugunsgrēks
   Ja baļķim ir divas serdes — tādā kokā un tādā ēkā iesper zibens
   Ja pirmo baļķi ved no meža ar tievgali pa priekšu — mājā nesper zibens
   Ja suns pirms medībām vai medībās vāļājas — būs krietns guvums
   Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku — grozs būs pilns; ja bērzlapi — tikai pusē
   Ja, sēnēs ejot, pirmo dabū bērzlapi — sēņošana ne­laimēsies
   Ja, pirmoreiz sēņojot, pirmo baraviku atrod tārpainu — arī atradēja dzīvi kā tārpi ēdīs un grauzīs ļaudis
   Ja cilvēka acs beku redzējusi — tā tālāk vairs neaug, tik sakalst
   Ja sēņojot savas sēnes atdod citam vai ieliek cita grozā — pašam nelaimēsies, ar to būs sava laime atdota
   Ja sēņotājs, no meža prom ejot, pašās beigās meža malā nomet skaistāko sēni — nākamo reizi būs īpaši veiksmīga lasīšana
   Ja ziemā uz sētas stabiem sniegs stāv lielām pikām — būs laba sēņu vasara
   Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — vasarā būs  daudz sēņu
   Ja Sveču dienā daudz snieg — būs daudz sēņu
   Ja Vastlāvī snieg vai līst —.būs bagāts sēņu gads
   Ja Annas dienā līst — būs daudz sēņu.
   Kad nozied rudzi — sāk augt bekas
   Ja Jaungadā vējš pūš — būs daudz riekstu
   Ja Jēkaba un Annas dienas saulainas — būs daudz  labu riekstu; ja lietainas — tie sapūs melni, būs tukši, tārpaini 
   Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu — būs bagāts meža ogu gads
   Ja ziemā stipri salst — vasarā būs daudz meža ogu
   Ja 1. aprīlī līst — būs bagāta meža ogu raža
   Ja brūklenāji ilgi zaļo — nākamgad būs daudz ogu
   Ja ozolam ziemā nenokrīt lapas — zem tā guļ čūska
   Ja urbj bērzā, kuram ir tievi un gari zari, — būs sal­das sulas
   Ja auksta ziema — būs saldas bērzu sulas
   Ja Sveču dienā snieg — būs daudz apīņu
   Ja Matīsa dienā žagarus vai ko citu nes no meža — mājā nāk čūskas
   Ja Ģertrūdes dienā, kad pamostas visi zvēri, rāpuļi un kukaiņi, ved žagarus, kārtis vai malku — mājā sarodas čūskas.

Mājā darbojoties:

   Ja Māras dienas rītā ilgi guļ — gu­lēs ilgi visu gadu, jo tajā dienā lācis ceļas no ziemas miega un atdod to lielajam gulētājam
   Ja, sienu kasot, tas lien aiz apaviem — otrā dienā līs lietus
   Ja, sienu kasot, kopā sasitas grābekļi — pastāvēs labs siena laiks
   Ja malku cērt pēc 20. janvāra — tā nav izturīga un dod maz siltuma
   Ja puisis skalam nobiksta ogli — dabū sievu ar līku degunu
   Ja skals deg ar garu ogli — atnāks tālumnieks viesis
   Ja ēdiens burbuļo katla vidū — nāks viesis; ja pa visu virsu —to ļoti ēdīs
   Ja, olas vārot, pūš uguni — čaumalas saplīst Ja pēc katla nocelšanas vēl ēdiens vārās — mājā būs naids
   Ja reņģi ēd no astes — ēdējam neslāpst
   Ja kāds ēd zivju astes — pār viņu citi valda ,
   Ja ciemos iet neēdis — arī tur netiek ēdināts

Ja sīpolu mizas

   met zemē vai kāpj tām virsū — būs nesaskaņas;
   ja met prom — gaidāma liela nabadzība;
   ja sadedzina ugunī — paredzams daudz naudas
   Ja svaigs piens ātri saskābst — būs pērkons
   Ja nobrūk labās kājas zeķe — vīrietis aprunā; ja kreisās kājas — sieviete aprunā
   Ja zeķe nobrūk labajai kājai — kāds uzteic; ja kreisajai — kāds nopeļ
   Ja jaunus zābakus pirmoreiz velk kailā kājā — tie ātri noplīst
   Ja uz sliekšņa nez no kurienes uzrodas garš salms — būs ciemiņi
   Ja kreisā acs vai uzacs niez — satiks pazīstamu sie­vieti;
   ja niez labā — satiks vīrieti
   Ja kāds mājā mirst — apstājas pulkstenis.

DAŽĀDAS IZDARĪBAS

Lai laime pievēršas:

   Ja slieksnis vienmēr tīrs — nāk laime mājā -
   Ja uz sliekšņa cērt malku vai žagarus —Laime atstāj māju,
   Ja_nār slieksni kāpj a r kreiso k āj u un to piesit — labi veicas
   Ja pāksti ar deviņiem zirņiem nezinot noliek pa­slieksnē — pirmajam pāri kāpējam ir liela laime
   Ja grib, lai kādās mājās meitas paliek neizprecētas, — pie namdurvīm jāpiesien zirgs
   Kad rudzi zied — vajag turēt klēts durvis vaļā, lai svētība un briedums nāk klētī un mājā
   Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules izslauka grīdu — tā ilgi stāv balta
   Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus — tie visu gadu nesvīst
   Ja Zaļajā ceturtdienā izslauka sētsvidu — aug zaļš mauriņš
   Ja kreisā padusē vai saujā saņem 3 akmentiņus — ne­viens suns neaprej

Lai neiespertu pērkons:

   nedrīkst pie akmens stāvēt;
   nedrīkst melnu suni glaudīt;
   nedrīkst celt gaisā brunčus;
   nedrīkst govis slaukt;
   nedrīkst sēdēt uz mūrīša;
   nedrīkst ēst;
   nedrīkst staigāt vaļējās drēbēs;
   nedrīkst zem liela koka stāvēt;
   nedrīkst pie loga sēdēt;
   nedrīkst ātri skriet;
   nedrīkst uz pērkona pusi ar pirkstu rādīt.

Lai laiks mainās:

   Ja pusdienas laikā šļakstina ūdeni — līs lietus
   Ja grābekli atstāj augšpēdus, ar zariem uz augšu — līs lietus
   Ja grib lietu nogriezt uz citu pusi — vajag nostāties ar seju pret mākoni, pieiet pie kārklu krūma un pārplēst  kādu kārkla žākli, tad arī lietus debesis pašķiras un aiziet garām.

Lai kukaiņi bēg:

   Ja grib tikt vaļā no mušām — aiz griestiem jāaizliek pirmās pavasara vagas velēna
   Ja neizbraucas pirmajā sniegā ar kamanām — to gadu mušas kož
   Ja Māras dienā visus mājas sietus noslēpj — vasarā mušas nenāk
   Ja pavasari ēd zajus sīpolus — vasarā nekož odi
   Ja grib no mājas aizdzīt skudras — viņu ceļā jānoliek beigta zivs
   Ja grib apturēt kukaiņus, lai tie nelec pļavā izliktā ēdienā, — bļodas vidū jāiesprauž smilga.

Par ēdieniem un ēšanu:

   Ja grib mīksti izvārīt zirņus — trīs zirņi jāiemet ugunī
   Ja zirņu katlā iemet naglu — zirņi izvārās mīksti
   Ja zirņu kalti kurina ar neskaldītu malku un ar nepāra daudzuma pagalēm — zirņi vāroties būs mīksti un pāk­stis nelēks vaļā
   Ja pirmoreiz izvārītus jaunos kartupeļus pirmais ēd vismazākais ēdējs — kartupeļi visu gadu ir sātīgi
   Ja katlu berž no augšas uz apakšu — putra neskrien pāri
   Ja kviešus vasarai bīdelē pirms pavasara paliem un vecā mēnesī — milti labi stāv visu vasaru un tajos ne­metas kodes
   Ja par raugu paldies saka — tas slikti rūgst
   Ja, raugu maizē jaucot, smejas — tas jautri, labi rūgst
   Ja, raugu no kaimiņiem vai veikala nesot, skatās at­pakaļ — tas nerūgst
   Ja zem ēdamgalda paliek cūku kaujamo dūci — cie­miņi daudz neēd.

Par debespusēm:

   Ja būrītim ieeju noliek uz ziemeļu pusi — putni tajā neiet iekšā
   Ja būvkokus no kājas laiž ziemeļu—dienvidu vir­zienā — tie neplaisā; ja rītu—vakaru virzienā — tie plaisā
   Ja pirmo baļķi gāž pret vēju — tas neplaisā
   Ja ozolus cērt ziemeļu vēja laikā — tos ķirmji neēd
   Ja meža dzīvniekiem ziemu barībai cirsta apse nokrīt pret ziemeļiem — tie pie šī koka tik un tā neiet, lai cik būtu izbadējušies.
   Tautas vērojumi, pauzdami pasaules lielo vienotību un dinamiku, ļauj uztaustīt arī atsevišķus centrus, no kuriem it kā izriet atziņu un laikazīmju kopas. Vesels cers pa­rādību vai izdarību grupējas ap vienu sakneni vai ligzdu, kas savukārt rosina meklēt daudzu parādību vai ticējumu gnozeoloģiju, likumsakarību, 3apēc ir interesanti apskatīt ari šādas ligzdas un caur to vienotības prizmu palūkoties uz laikazīmēm, mēģināt izprast, kāpēc īsti mūsu sencis tā uztvēris, domājis, pieņēmis, rīkojies, Varbūt tā ir tikai viņa poētiskā uztvere, kas tāpēc nav mazāk interesanta? Bet varbūt tas ir kāds vēl neatšifrēts viņa zināšanu līme­nis?

ATSEVIŠĶAS TICĒJUMU LIGZDAS

Norobežošanās no nevēlamā:

   Ja sējējs pirms sēšanas trīs reizes apiet lauku — labi aug labība
   Ja pēc kviešu apsēšanas sējējs trīs reizes, sākot no zie­meļiem, apiet lauku — zvirbuļi un citi putni tos neaiztiek
   Ja kartupeļus ber lauka rūsī un katrā stūrī ieliek pa akmenim — šos kartupeļus peles neaiztiek
   Ja Miķeļa dienā ar žagaru vai pīlādža koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robežai, šo žagaru pārmet pāri robežai un nāk mājā, atpakaļ ne­skatīdamies, — visas peles un žurkas māju atstāj
   Ja pēc mēslu vešanas trīs mēslu dakšas iesviež at­pakaļ kūts kaktos — govis nenorauj pienu.

Nevēlamā atvairīšana:

   Ja miežu sējējs roku apsmērē ar saspiestu zvirbuļa olu — zvirbuļi šim sējumam ne­tuvojas
   Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē leme­šus — šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri
   Ja Vastlāvjos izcep cūkas gaļu, uzdur to uz irbuļa un izbaksta kurmju rakumus — visi kurmji aizbēg
   Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvja gaļu — mūdži zemi neizlodā
   Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu noberž muguras — tās nebizo un dod daudz piena
   Ja ar pirmo sniegu noberž govīm muguras — tās ne­bizo
   Ja Sveču dienā vai Ziemsvētkos noberž govīm muguras ar sniegu — vasarā tās neaizskar dunduri
   Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar sniegu — vasaru tos neēd odi
   Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus — neiemetas kodes
   Ja kāpostu dobes galā pirms vai pēc stādīšanas ierok nātru sauju un uzliek tai akmeni — aug veselīgi, tīri kā­posti ar lielām un akmens cietām galvām
   Ja šķūņa kaktā pirms labības vešanas ieliek akmeni — peles neēd labību
   Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akme­ņus — peles salmus nemaitā
   Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi — to sienu nekapā peles
   Ja, dārzu ravējot, dobes galā iesprauž dunci — nezā­les tik ātri vairs nesaaug
   Ja Zāļu dienas vakarā pārstaigā labības laukus — usnes neaug
   Ja, sienu šķūnī liekot, starp pantiem iemet trīs dzīvas vardes — siens nepelē
   Ja Vasarsvētku meijas liek šķūnī zem siena — tas ne­pelē
   Ja kāds pārkāpj pāri gurķu dobei — gurķi vairs labi neaug
   Ja bērnam kāpj pāri — tas liels neaug
   Ja pa sējumu iet kailām kājām — pēdas vietā la­bība neuzdīgst
   Ja basām kājām sēj linus — tie aug kupli.

Svētības, auglības pievēršana:

   Ja citam dod labību vai sēklu — beigās trīs drusciņas jāmet atpakaļ, lai savu svētību neatdotu
   Ja, sēšanu sākot, pirmo sauju pārsviež pār plecu — ne­zāles neaug
   Ja, sākot miežus sēt, pirmo sauju pārmet pār plecu — tie brangi aug
   Ja, auzas sējot, trīs pirmās saujas met pret sauli — auzas putni neizēd
   Ja, ejot miežus sēt, vienu riekšu iemet pirmajā krūmā, kas pagadās pa ceļam, vai pirmo sauju pārmet pār plecu — būs rudenī bagāta raža
   Ja sējot pirmo sauju pamet zem velēnas — viss labi aug
   Ja pēc sējas pēdējo sēklu pamet vistām — tās ne­iet miežos uz lauka
   Ja sēklas zirņus cilvēks ēd — iesētos tārpi ēd
   Ja, rudzu pļauju beidzot, parok velēnu un zem tās paliek deviņas vārpas — arī nākamais gads būs ražīgs
   Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu — nākamajā gadā būs labs birums
   Ja, novācot lauku, atstāj kušķīti vai kūlīti labības — paliek svētība arī citam gadam
   Ja Ziemsvētku vakarā ābeles krata — tās ienes daudz ābolu
   Ja Jaungadā vējš ābeles purina — būs daudz augļu
   Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles — toruden tās dod daudz ābolu
   Ja arājus, sējējus, ganus, kāpostu stādītājus, pieguļnie­kus pirmajā reizē rumulē, aplej ar ūdeni — viņi nav miegaini, slinki
   Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni — govis nebizo, gans ganot neiemieg
   Ja, pirmo reizi govis ganos laižot, krietni rumulējas — govis daudz piena dod
   Ja kartupeļu stādītāju pir majā dienā aplej ar ūdeni tad viņam mugura nesāp
   Ja, kāpostus stādot, rumulējas — aug baltas galviņas
   Ja sējas laikā velējas, rumulējas — vārpās būs daudz graudu
   Ja Meteņos vai Pelnu dienā velējas — aug gari lini
   Ja pavasarī pirmoreiz pie tekoša strauta pieiet, nostājas ar seju pret austrumiem, noliecas un 3 reizes strautā elpu iepūš — tas visas slimības aiznes
   Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules nomazgā muti tekošā ūdenī, īpaši tādā, kas tek pret rītiem, — cilvēks ir veselīgs, mundrs
   Ja dzer to pašu ūdeni, ko zirgs dzēris, — miegs vairs nenāk
   Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē — tiek vaļā no miegainības
   Ja Zāļu dienas rītā rasā acis mazgā- tās kļūst vese­las.

AUGLĪBAS VEICINĀŠANA AR LĪDZĪBĀM

Par ražas pārpilnību:

   Ja gaiša Ziemsvētku nakts — ru­denī būs tumši, labības pilni šķūņi
   Ja pirms Jaungada sniegs ir lielās kupenās — būs lie­las graudu kaudzes; ja pēc Jaungada — lielas pelavu kaudzes
   Ja ziemā augstas kupenas — vasarā tikpat augsta būs labība
   Ja Ziemsvētkos daudz sniega — būs biezi siena vāli; ja nav sniega — būs trūcīga siena raža
   Ja, sākot rudzu sēju, atplēš maisu un pa šo caurumu pieber pirmo sētuvi — būs nākamruden tāds rudzu bi­rums, ka maisi paši plīsīs
   Ja beidzamais siena vezums ir liels — nākamajā gadā būs laba zāle; ja mazs — būs maz zāles un siena
   Ja mājā ved siena kaudžu pārkarus vai brāķa mei­jas — otrā gadā zāle neaug
   Ja sējas laikā vāra biezputru — augs bieza labība
   Ja kartupeļu stādāmajā dienā ēd kartupeļu biez­putru — aug biezi kartupeļi
   Ja pēc siena ievākšanas ēd biezputru — nākamajā gadā augs bieza zāle
   Ja miežu pļaujas laikā vāra putraimus— nākamgad pa­dosies labi mieži.

Par līdzību ar mākoņiem:

   Ja sējot mākoņi ir kupli un gabalaini — sējums būs ražīgs
   Ja sējot mākoņi ir klaji un plāni — plāni būs lauki
   Ja linus sēj, kad mākoņi šķiedraini, svītraini, — tie augs gari un tīri
   Ja gurķus dēsta mierīgā laikā — būs maz vēja ziedu un daudz pašu gurķu
   Ja kartupeļus stāda ābeļu ziedu un gubu mākoņu laikā — tie labi padodas
   Ja kartupeļu stādāmajā dienā pie debesīm nav neviena mākoņa — rudenī zeme būs bez kartupeļiem;
   ja ir apmācies, miglains vai mākoņains laiks — būs daudz kartupeļu
   Ja kartupeļus stāda gūzmainā vējā — rudenī tie būs saauguši gūzmām, pūļiem, daudz
   Ja debesis ir gabalainas — vajag stādīt bietes un runkuļus, rāceņus un kāļus
   Ja auzu sēšanas laikā pie debesīm mākoņi — auzas aug kuplas un skarainas.

Par vārpu un graudu lielumu:

   Ja eglēm daudz čie­kuru — būs labs rudzu gads
   Ja pavasarī eglēm krīt mazie zariņi (jaunie dzi­numi)' — veidosies labs, lielu vārpu miežu gads
   Ja ziemā vai pavasarī veidojas garas lāstekas — būs garas rudzu vārpas
   Ja cūku astes kauliņus paglabā un iebāž apsētā miežu laukā — labi padodas sējums
   Ja sējas laikā vāra cūku astes — aug lielas vārpas Ja ķimenēm resni graudi — lieli būs arī rudzu graudi
   Kad vītoliem un kārkliem birst pūpoli — ir visīstākais pupu sējas laiks
   Ja pupas stāda, kad ozoli pumpuros, — tās labi aug
   Ja zirņus sēj tādā rītā, kad sliekas zemi saurbušas čupiņās, — tie lieliski aug
   Ja pupas stāda, kad debesīs ir balti lalvvelda mā­koņi, —- tās aug ar lielām pākstīm, pilnas un mīkstas
   Ja linu sējējam olas dod — aug lielas pogaļas un šķiedras labi atdalās
   Ja pirms kviešu sēšanas rokas pienā nomazgā — Izaug balti kvieši.

Par garu linu sējumiem:

   Ja pēc sēšanas lauka vidū iesprauž garu žagaru — tam līdzinādamies, aug gari lini
   Cik augstu, linus sēdama, sieviete saceļ svārkus — tik augsti lini aug
   Ja, linus sējot, atlaiž apaviem auklas vaļā — aug gari stiebri
   Ja pavasari stārķi pirmoreiz redz laižamies, nevis stā­vam vai ejam — aug gari lini un varena labības ja redz stāvam — būs slikts, nabadzīgs gads
   Ja pirmoreiz cielavu redz uz paaugstinājuma jumtā vai lidojam — augs gari lini
   Ja zīli pavasarī pirmoreiz redz uz staba vai jumta — augs gari lini; ja uz zemes — būs zemi lini
   Ja ziemā bieži līst gara atkala — nākamajā vasarā labi augs lini
   Ja Metenī vāra cūku astes — aug gari lini
   Ja Sveču dienā vērpj linus — tie togad nepadodas
   Ja Jaungadā pirms gaismas aizkurināta krāsns labi deg, slaidi iet dūmi — augs gari lini
   Ja beidz sēt un ecēšas apgāž ar zariem uz augšu — arī labība augs stingri, stāvus gaisā
   Ja burkānu sēšanas laikā vīri taisa mietu sētu — augs burkāni kā mieti.

Par kupliem sējumiem:

   Ja laukā tūlīt pēc sējas iesprauž lielu un kuplu meiju — tāda pati aug labība
   Ja zirņi apsēti un iesprauž labi kuplu žuburu — tikpat žuburaini aug zirņi
   Ja sīpolu vagas galā iesprauž slotu — tie aug kupli Fkā slota
   Ja sīpolus stāda tupus — tie plati aug
   Ja Zaļajā ceturtdienā no rīta sanes istabā lielas pū­polu slotas — togad labi, lielām saujām aug lini
   Ja miežu sēklas aplaista ar alu — mieži aug kupli kā putodami
   Ja pavasarī klēpju klēpjiem ceriņi zied — vasarā būs daudz siena
   Ja apsēm un alkšņiem daudz garo ķekaru — bus labas auzas.

Par raženiem stādījumiem:

   Ja Māras dienā vāra lielas klimpas — aug lielas kāpostu galvas
   Ja Māras dienā tin kamolus — būs labas kāpostu gal­vas;
   ja cilā adatu — kāpostus saēdīs tārpi
   Ja rāceņus vai kāļus sēj tupus — tie aug lieli kā dibeni
   Ja kartupeļu stādāmajā dienā labi izvāļājas un izsvaidās ar zemēm — tie labi izdodas.

Par matu griešanu:

   Ja sējas laikā griež matus vai bārdu — labība neaug
   Ja sējējs bārdu dzen, matus griež vai aitas cērp, kamēr viss nav apsēts, — viņš «apgriež» īsus labības stiebrus
   Ja aitas cērp sējas laikā — labība aug reta, ne vilnas biezumā
   Ja rudzu sējamā laikā cērp aitas vai griež matus un dzen bārdu — sējumu krusa nosit.

Par ēšanu:

   Ja cilvēks stallī ēd — peles lopiem skut spalvu nost
   Ja vērpēja vai audēja darba laikā ēd — pēc tam dziju vai audeklu kodes ēdīs
   Ja sakņu dārzā ēd — saknes noēd tārpi
   Ja kāpostu stādītāja stādīšanas dienā kāpostus ēd — arī kukaiņi kāpostus ēdīs
   Ja siena laikā pirms pļaujas ēd — čūskas rādās
   Ja siena laikā izēd sausus traukus — būs sauss laiks
   Ja zem ēdamgalda paliek cūku kaujamo dūci — ciemiņi daudz neēd
   Ja paceļ uz ceļa nokritušu sienu — visu ziemu aitas brēc
   Ja, sienu grābjot, daudz trokšņo — ziemu ēdot aitas daudz brēc.

Auglības veicinātājs — vīrietis vai sieviete:

   Ja, uz sēju dodoties, pa priekšu iet sieviete vai arī sējējs viņu sastop ceļā — sēja neizdosies, sējums būs neauglīgs
   Ja labību sēj spēcīgs un veselīgs vīrietis — būs laba raža
   Ja pār apsētu lauku iet jauni cilvēki vai tādi, kam nav lopu, — šis lauks paliks tukšs
   Ja pa apsētu rudzu lauku pirmā pāriet sieviete — būs tukšas vārpas; ja vīrietis — būs resnas un cietas vārpas
   Ja pār apsētu tīrumu iet sieviete — nezāles nomāc la­bību
   Ja pirmais zirņus pārbauda un ieēd vīrietis — tie ne­būs tārpaini; ja nobauda sieviete — tie būs tārpaini
   Ja pār apsētu zirņu lauku pirmais pāriet vīrietis — augs lieli zirņi; ja sieviete — tie plīsīs un būs cieti
   Ja rāceņus vai kāļus sievietes stāda tupus — tie plīst
   Ja sīpolus stāda vīrieši — tie iziet ziedos
   Ja gurķus stāda vīrieši — tie izaug resni un lieli; ja gurķu sēšanas laikā iet garām vīrietis — gurķi labi padodas
   Ja, kāpostus stādot, stāv klāt vīrietis — neriešas gal­viņas
   Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai šķūnī ieliek sie­viete — vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis ~ vairāk auniņu un bullīšu
   Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete — govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis — vairāk būs vērsīšu.

Par pīlādža ietekmi:

   Ja grib māju pasargāt no visā­diem ļaunumiem — jāvelk no meža aiz galotnes pīlādzis (tad nenāks līdzi ne ļaunums, ne zagļi) un jāliek tas aiz sijas vai kaktā, bet pēc sažūšanas uz resgaļa pusi jā­nobrauka lapas, pats zars jāsalauž deviņos gabalos, jā­izmētā pa kaktiem un beigās jāpabāž zem gultasmaisa (tad gulētājs arī būs pasargāts no visām ļaunām lik­stām)
   Ja vajag «stipru», ietekmīgu pīlādža zaru — jāmeklē koks ar laumu nenokodītu galotni
   Ja pie mājas aug pīlādzis — šajā mājā nesper pērkons
   Ja ēkā — klētī vai piedarbā — vai kur citur iebūvē pīlādzi, īpaši skudru pūznī augošu pīlādzi, — tas nes vi­sādu labklājību un atvaira visu ļaunu
   Ja ar pīlādža žagaru izper mājas kaktus un gaisu — visi nelabie bēg un ienāk svētība
   Ja pīlādža nūju pakar pie gultas — mājās nenāk mošķi un netraucē naktsmieru un miegu
   Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlādža zaru — visu gadu, līdz nākamajiem Jāņiem, nelabais nesitas klāt
   Ja apcirknī sabērtai labībai uzmet virsū pīlādža zaru — šo labību nekas neaiztiek, tā labi stāv
   Ja pīlādža zaru aizsprauž kūtī aiz griestiem, pažobe­lēs vai pie durvīm — neviens nelabais nespēj šajā kūtī tikt
   Ja pirmajā ganu dienā lopus dzen ar pīlādža rīksti un pēc tam to uzmet uz kūts jumta — nekādi lietuvēni ne­apstāj dzīvniekus, tie labi aug un dod daudz piena
   Ja Jāņos labības laukos iesprauž pīlādža zarus — tos pamet visi nelabie un raženi aug labība
   Ja vajag noteikt īsto sējas reizi — pīlādža vasaraudzi sagriež trijās daļās, vienlaicīgi iemet ūdenī un skatās:
   ja vispirms grimst resgalis — jāsēj no rīta;
   ja grimst viducis — jāsēj ap pusdienu;
   ja grimst tievgalis — jāsēj vakarā
   Ja pīlādzis mārkā grimst — vajag linus un miežus sēt
   Ja pīlādzim daudz ziedu — tovasar būs daudz kartu­peļu un gurķu
   Ja pīlādžiem daudz ogu — toruden daudz vecu meitu dabūs vīrus
   Ja zobs sāp, no augoša pīlādža mizas izgriež skaidiņu, ar to zobu un smaganas pabaksta un skaidiņu atliek at­pakaļ griezuma vieta — sāpes nostājas un piemetas tam, kurš pirmais plūc un ēd ogas.

Par saules Ietekmi:

   Ja sētas mietus sit priekšpusdienā — tie līdz ar sauli kāpj augšup; ja vakarpusē — stāv stingri
   Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules vai saules lēkta laikā — tie nāk ārā no zemes; ja vakarā pēc saules — aug zemē iekšā
   Ja kartupeļus stāda no rīta — tie kāpj ārā no zemes; ja vakarpusē — tie aug dziļāk zemē iekšā
   Ja cirvja kātu liek vakarā un aizķīlē no rīta — tas ne­mūk nost
   Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās — pār tām kus­toņi nelec
   Ja saimnieks rudenī rijā vai šķūnī pirmo kūli nes ar resno galu pa priekšu — nākamais gads būs bagāts
   Ja pirmo malkas kluci zāģē no tievgaļa — tā nežūst
   Ja pirmo baļķi ved no meža ar tievgali pa priekšu — mājā nesper zibens
   Ja cirvim pietā dzen resgali — kāts nemūk nost,

Par ziemeļa puses ietekmi:

   Ja vagas dzen no ziemeļiem uz dienvidiem — tās neaizkalst un augi labāk aug
   Ja negrib piedzīvot nezāles — jādzen ecēšas pret ziemeli
   Ja, kartupeļiem mēslus ārdot, pirmos sekumus izsviež pret vakariem — kartupeļi pūst; ja izsviež pret ziemeļiem — kartupeļi nepūst
   Ja kartupeļus stāda no dienvidu puses uz ziemeļu pusi — tie aug labi, nepūst un ir gardi; ja otrādi — tie nav miltaini un vispār slikti aug
   Ja pavasari dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses — tos tārpi neizlodā
   Ja zirņus sēj no ziemeļu puses — tos neaiztiek tārpi
   Ja kāpostus sēj pret ziemeļiem — tos tārpi un kukaiņi neaiztiek
   Ja sējot pirmo sauju met pret ziemeļiem — labību ne­maitā kukaiņi
   Ja pirmās trīs saujas izsēj pret ziemeļiem vai ziemeļ­rītiem — tos kviešus putni neaiztiek
   Ja āboliņa stirpā pirmo klēpi liek no ziemeļu puses — tas labi izžūst, labi uzglabājas un to peles neēd
   Ja, rudzus slienot, pirmo kopiņu liek pret ziemeļiem — tos žurkas neizēd
   Ja, gubā kraujot, pirmo linu klēpi liek pret zieme­ļiem — peles nemetas
   Ja grib mīkstus linus — pirmo mērkšanai atvesto ve­zumu vai vismaz pirmās trīs saujas vajag gāzt mārka dienvidu pusē un nekādā ziņā — ziemeļu pusē
   Ja grib, lai peles un žurkas negrauž sienu, labību, linus, kartupeļus — pirmais klēpis, kūlis, grozs jāliek zie­meļu stūrī
   Ja pagrabā rudenī pirmo grozu dārzeņu ber ziemeļu pusē — visi grauzēji aizmūk
   Ja pagrabā vai lauka kaudzē pirmo kartupeļu grozu ber pret ziemeļiem — tos peles neaizskar, tie nepūst un nesalst
   Ja labības gubas vai strēķa krāvējs pirmo klēpi liek pret ziemeļiem vai pret ziemeļiem pagriezies — peles ne­nāk
   Ja, sienu šķūnī liekot, pirmo klēpi noliek ziemeļu pusē un apmiez — to sienū peles nekapā
   Ja pirmo siena klēpi liek pret ziemeļiem — siens ne­pelē, nekūp, labi stāv
   Ja, kaudzē pirmo klēpi liekot, nostājas pret zieme­ļiem — peles labību neēd
   Ja šķūnī ziemeļu kaktā, stāvot ar seju pret zieme­ļiem, noliek akmeni, kā tas laukā stāvējis, — peles sienu  nemaitās
   Ja pirmo siena klēpi meža pļavu kaudzē liek pret zie­meļiem — meža dzīvnieki šo kaudzi neaiztiek
   Ja meža dzīvniekiem ziemu barībai cirsta apse nokrīt pret ziemeļiem — tie pie šī koka tik un tā neiet, lai cik būtu izbadējušies
   Ja kāds vājš meža dzīvnieks vai aizšauts medījums krīt un nobeidzas ar galvu pret ziemeļiem — neviens plēsoņa to tik un tā neaiztiek
   Ja staļļa durvis būs pret ziemeļiem — zirgi saimnie­kam spers un kodīs
   Ja būvkokus no kājas laiž ziemeļu—dienvidu vir­zienā — tie neplaisā; ja rītu—vakaru virzienā — tie plaisā
   Ja grib, lai zirgi padodas, stallī tie jātur ar galvu ziemeļu vai austrumu virzienā, tiem blakus nedrīkst būt cūku kūts, to barībai nedrīkst tuvoties vistas, to sienā vai salmos nedrīkst gulēt kaķi
   Ja miltu maisa mezglu sien un liek pret ziemeli — šos miltus neaiztiek peles
   Ja skābējot pirmo kāpostu sauju pašauj uz ziemeļu pusi — kubls labi stāv, nebojājas
   Ja reņģes vezumā vai traukā liek no ziemeļu puses — tās ilgi nemaitājas.
   Par ziemeļu vēja ietekmi:
   Ja mēslus ved ziemeļu vējā — tie netrūd
   Ja rudzu sējamā laikā pūš ziemeļu vējš — būs labs rudzu gads;
   ja pūš dienvidu vējš — rudzi izpūš un to vietā augs galvenokārt zāles
   Ja kviešus sēj ziemeļu vējā — tajos nemetas meln- plauka un nezāles
   Ja zirņus sēj dienvidu vējā — tie aug mīksti, bet tār­paini; ja ziemeļu vējā — aug cieti
   Ja pupas stāda dienvidrītu vējā — tāsizaug pākšainas un mīkstas; ja ziemeļu vējā — aug cietas
   ja kāpostus stāda ziemeļu vējā — aug cietas un zilas galviņas;
   ja pirmo stādu liek zemē, skatoties uz ziemeļiem, — tos tārpi un kukaiņi neaiztiek
   Ja kartupeļus stāda dienvidu vai vakaru vējā — ir ba­gāta raža; ja ziemeļu vējā — ir vāja raža
   Ja bietes sēj ziemeļu vējā — tās aug cietas
   Ja rutkus un mārrutkus sēj ziemeļu vējā — tie aug cieti
   Ja putnus liek perēt ziemeļu vējā — nekas labi ne­izdodas
   Ja vistas liek perēt vējainā laikā, it īpaši ziemeļu vēja laikā, daudzas no olām paliek tukšas
   Ja lopus lecina ziemeļu vējā — nekas labi neizdodas
   Ja augļu kokiem ziedot, pūš ziemeļu vējš — nebūs
   Ja februāra beigās stipri ziemeļvēji — būs auglīgs gads
   Ja ozolus cērt ziemeļu vējā — tos ķirmji neēd
   Etnogrāfi uzskata, ka situāciju laikazīmes, kurām ir varbūtiski orientējošs raksturs, ir noteikti vecākas nekā kalendāri fiksētās laikazīmes. Tāpēc domājams, ka arī kalendārajām laikazīmēm senatnē bija orientējošs raksturs un viennozīmīgi determinējošu intonāciju tās ieguvušas kristīgās baznīcas ideoloģijas ietekmē. Kristiānisma teolo­ģija taču kā sev piemērotu pārņēma Aristoteļa formālo loģiku ar tās viendimensiālo, lineāro patiesību. Sīs pa­tiesības izpratne vēlāk uzspiesta arī daudzām kalendāra­jām laikazīmēm, tāpēc nez vai šāda izpratne uzreiz jau ir pagānisma un kristiānisma sinkrētisms (vienotība)1. Kāds gan «sinkrētisms», piemēram, ir šādā ticējumā: «Ja rokās ir pīlādža jeb Pilāta koks, kura krustā šis valdnieks sita pestītāju, — viss ļaunais bēg.»? Pirmkārt, Tuvajos Austrumos, kur — pēc bībeles nostāstiem — risinājušies ar pestītāju saistītie notikumi, nav sastopams ne tikai mūsu parastais pīlādzis, bet vispār neviena no šīs ģints apmēram astoņdesmit sugām. Otrkārt, vērīgs lasītājs droši vien būs pamanījis, ka tautas ticējumi par pīlādzi balstās acīmredzot uz novērojumiem par šī koka mizas, koksnes un sevišķi augļu specifiskajām īpašībām, kuras mēs saucam par baktericīdām. Tātad «Pilāta kokam» šajā ticējumā ar valdnieku Pilātu nav nekāda sakara.
   Nopietni vērojumi un dabas izpratne izteikti kalendā­rajā Iaikazīmē par odiem: «Ja vienu odu nosit pirms Jā­ņiem — simt būs vietā, ja pēc Jāņiem — desmit.» Kā jau labi noskaidrojuši entomologi, jebkuras sugas kukaiņu daudzums vasarā atkarīgs no paaudžu skaita. Ar katru nākamo paaudzi kukaiņu skaits vasarā strauji pieaug, vismaz desmitkāršojas. Tātad, ja odu pirmā paaudze pa­rādās jau pirms Jāņiem, to būs noteikti desmitreiz vairāk nekā tad, Ja vēlais pavasaris aizkavējis vairošanos.
   Pēdējā laikā ievērojami augusi pētnieku interese par dažādu tautu kalendārajām paražām. Viens no cēloņiem, kas izraisījis šo interesi, ir paātrinātais zinātnes un teh­nikas progress un ar to saistītā straujā urbanizācija, ku­ras dēj daudzas kalendārās paražas izzūd vai arī strauji pārveidojas. Tāpēc vērojama palielināta zinātnieku tieksme fiksēt un izpētīt senās kultūras fenomenus. Pa­domju Savienības Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas insti­tūta zinātnieki kopš 1973. gada publicējuši četru grāmatu sēriju par Eiropas zemju kalendārajām paražām un rituāliem. Ļoti daudz darbu publicēts par dažādiem pa­domju tautu folkloras žanriem. So grāmatu autori bieži vien ar nožēlu konstatē, ka daudzas senās paražas grūti izpētīt, jo tās līdz XIX un XX gadsimtam nonākušas stipri vien pārveidotas. Bieži nav pat iespējams noskaid­rot attiecīgās paražas kādreizējo jēgu. Mūsuprāt, te var lieti palīdzēt laikazīmes. Piemēra pēc apskatīsim dažas jau minētas laikazīmes un ticējumus par rumulēšanos: «Ja, pirmo reizi govis ganos laižot, krietni rumulējas — govis daudz piena dod.» «Ja vispār sējas laikā velējas, rumulējas — no nākošajām vārpām birs daudz graudu.» «Ja pusdienas laikā šļakstina ūdeni — bieži līs lietus.» «Ja kartupeļu stādītāju pirmajā dienā aplej ar ūdeni — viņam mugura nesāp.»
   Pirmajos divos piemēros rumulēšanās rituālam ir vis­maz trejāda jēga: attīrīšanās, lietus izraisīšana tuvāka­jam periodam un «draudzības līguma» noslēgšana ar debesu ūdeņiem. Kā zināms, senatnē daudzas tautas plaši izmantoja ūdeni kā attīrīšanās līdzekli, kam cilvēki, māj­dzīvnieki un kultūraugi jāpasargā no dažādiem ļauniem spēkiem. Sāda tipa senās izdarības saglabājušās kristīgās baznīcas rituālos, kur izmanto svētīto ūdeni. Ne mazāk svarīga arī ūdens ārstnieciskā nozīme, kura nepārprotami izteikta pēdējā (ceturtajā) piemērā. Trešajā piemērā skaidri redzama tāda svarīga rumulēšanās funkcija kā lietus izraisīšana. Profesionāli «lietus taisītāji» daudzās Āfrikas, Dienvidāzijas un Latīņamerikas tautās darbojās vēl XIX un pat XX gadsimtā. Cilvēku apšļakstīšanas vai apliešanas rituāls, kas domāts lietus izsaukšanai, agrāk bijis plaši izplatīts arī citās zemēs. Eiropā šāds rituāls visilgāk saglabājies Balkānos un Kaukāzā.
   Divos pirmajos piemēros nav tiešas norādes uz lietus izraisīšanu ar rumulēšanos. Taču, ja nelīs lietus pavasarī un vasaras sākumā, zāle augs slikti un govīm nebūs ko ēst. Uz labu izslaukumu tad nav ko cerēt. Arī labībai augšanas un vārpu veidošanās periodā nepieciešama valgme, tātad vismaz pavasarī lietus ir jānodrošina. At­liek tikai pasmaidīt par mūsu senču aplamo paņēmienu, vai ne?
   Taču vienlaikus tautas vērojumos, ticējumos un Izdarī­bās nevar atstāt neievērotus arī citus paaudžu paaudzēs akcentētus priekšnoteikumus: kas ir jādara, kad parādība vai process noris pirmoreiz, daudzas manipulācijas jā­izdara trīs reizes utt. Piemēram: «Ja pavasarī pirmo­reiz pie tekoša strauta pieiet, nostājas ar seju pret aus­trumiem, noliecas un trīs reizes strautā elpu iepūš — tas visas slimības aiznes.» «Ja grib, lai izdodas labība, pirms sēšanas vispirms tīrumā jānoņem cepure, ar kāju jāsarauš no visām pusēm zeme un jāsēj trīs saujas uz katru debess pusi, sākot no ziemeļiem.» «Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku — grozs būs pilns.» «Ja, ejot mie­žus sēt, vienu riekšavu iemet pirmajā krūmā, kas pa­gadās pa ceļam, — būs rudenī bagāta raža.» «Ja, sienu šķūnī liekot, starp pantiem iemet trīs dzīvas vardes — siens nepelēs.»
   Visos šajos piemēros izpaužas tā saucamais iniciālais rituāls: sākums nosaka visu turpmāko. Pēc padomju zināt­nieka L. Abramjana atzinuma, arī svētkiem senatnē pie­mitusi iniciāļa funkcija: ar attiecīgajiem svētku rituāliem jānodrošina cilvēkiem labvēlīga nākotne. Otrajā un cetur­tajā piemērā līdztekus iniciālajam rituālam izpaužas arī produktīvās apzvērēšanas izdarības, kurām jānovērš visas iespējamās turpmākās neveiksmes. Pirmajā piemērā iz­teikts kontaktrituāls: savas slimības atdod strautam, kurā trīs reizes elpu iepūš. Divos pēdējos piemēros redzam arī ziedošanas rituālu: veiksmes nodrošināšanai ziedo riek­šavu miežu vai trīs dzīvas vardes. Pirmajā un otrajā pie- mēr.ā manipulācijas tiek trīs reizes atkārtotas. Kāpēc tieši trīs reizes? Pēc ievērojamā padomju etnogrāfa V. Toporova domām, mūsu senču pasaules uzskatā triādes (trīs­kāršā) tipa struktūra kalpojusi kā būtības modelis. Triādi (trejādību) viegli iedomāties gan Laikā — kā parādības vai procesa trīs fāzes (tapšana, attīstība, izbeigšanās), gan telpā — kā viena objekta trīs veidolus, trīs pamat- daļas.
   Ieklausīsimies Imanta Ziedoņa «Epifānijās»: «Es varu dzīvot tikai trīsstūrī. Trīsstūrim ir raksturs. Trīsstūra raksturs man patīk labāk par četrstūra raksturu. Cilvēce vienmēr domājusi trīsstūros. Bībelē: cerība, ticība, mīles­tība… Pasakā: vienam tēvam bija trīs dēli… Pameita un īstās meitas… Triumvirāts. Trīs jaunas māsas sēd rožu dārzā. (Ne jau vienā līnijā, domājams, ka trīsstūrī.) Trīs laiviņas peld pa jūru. Trīs mīklas jāatmin, trīs varoņ­darbi jāizdara. Trīs lietas — labas lietas. Trīs reņģes ir metiens vienā kālā. Pūķim ir trīs galvas. Berlīne — Roma — Tokija. Un trejdeviņas galvas. Skaistā un bais­mīgā pasaules trīsstūru mozaīka.» Un vēl. Trīs pamat­krāsas: sarkana, dzeltena, zila. Ontoloģija, gnozeoloģija un aksioloģija jebkurā filozofiskajā sistēmā. Tēze, anti- tēze, sintēze dialektikā. Trīspakāpju siloģisms — lielā un mazā premisa un secinājums formālajā loģikā. Bioloģis­kais, psiholoģiskais un sociālais cilvēka būtībā. Racionā­lais, emocionālais un intuitīvais cilvēka garīgajā pasaulē.

   KAD SĒT, STĀDĪT UN GANOS LAIST
   Kādudien vienu no šīs grāmatas autoriem dēls aicināja kartupeļu novākšanas talkā. Talcinieki ievēroja, ka nezāļu pārņemtais dēla lauciņš krasi kontrastē ar samērā tīro kaimiņa zemes gabaliņu. Taču kartupeļu raža nebija slikta, tikai daudzus bumbuļus stingri turēja vārpatas sakneņi, kuri tiem bija izauguši cauri.
   — Kaimiņš laikam būs labāk kopis savus kartupeļus vai arī dabūjis pavasarī tīrāku zemi, — talcinieki no­sprieda,
   — Nekā tamlīdzīga, — dēls paskaidroja, — zeme te vienāda un kopšana praktiski arī tāda pati; kartupeļi tika divreiz izvagoti. Mēs ar sievu savējos pat pāris reižu vai­rāk nokaplējām. Taču, redzot nezāļu ātro augšanu, no­spriedām, ka nav vērts pūlēties.
   — Kāpēc tad lauciņos nezāles augušas tik dažādi? — mēs gribējām zināt.
   — Kaimiņam gudra sievasmāte. Viņš gatavojās stādīt kartupeļus reizē ar mums, taču sievasmāte ieteica pagai­dīt dienas trīs, jo pašreiz esot «nezāļu diena». Kaimiņš to uzņēma kā joku, taču kartupeļus iestādīja pēc trim dienām. Un te nu ir rezultāts.
   Starpība patiešām bija acīm redzama — bez jebkādas datu statistiskas apstrādes un analīzes.
   Dabā viss ir savstarpēji saistīts gan telpā, gan laikā — tā dialektiskā materiālisma pamatatziņas veidā varam iz­teikt mūsu senču priekšstatus, uz kuriem pamatojas laika­zīmes. Bet lauksaimniecības darbu vispiemērotāko da­tumu izvēles un gaidāmās ražas paredzēšanas principu modernas zinātnes valodā varam nosaukt par fenoloģisko indikāciju. Tiek izmantotas arī iezītndienas. Sāda veida laikazīmju ir sevišķi daudz, jo mūsu senči iztiku sagā­dāja, galvenokārt kopjot laukus un ganāmpulkus. Labā­kai pārskatāmībai laikazīmes sagrupēsim pa lauksaim­niecības nozarēm un darbu veidiem.

LAUKKOPĪBA

Augsnes sagatavošana:

   Ja lauku apar Labrenča dienā — tur zāle neaug
   Ja rudens arumu apar līdz 28. augustam — lieku labī­bas kaudzi iegūst
   Ja pavasara aršanu sāk ceturtdienā — visi darbi tajā gadā labi izdodas
   Ja Izidora dienā ar — arumam nav svētības
   Ja zemi apar sausu vecā vai dilstošā mēnesī, kad ir Skorpiona, Mežāža, Ūdensvīra vai Zivs zīme, — zeme ir irdena un tajā neaug nezāles
   Ja atlidojusi pelēkā cielava — var sākt art zemi; ja dzeltenā — var sākt sēt labību
   Ja slapjš aprīlis — būs labs aramlaiks Ja pavasaros vēl ilgi pēc sniega grūti art un tīrumi smērējas — būs laba raža
   Ja Jurģa dienā ar vai ecē — labībai metas melnas vār- pas
   Ja Jurģa dienā strādā lauka darbus — druvas krusa nosit
   Ja kreklā var art — kažokā nāksies sēt Kuru lauku Ģertrūdes dienā pirms saules ar — to pa­met kurmji
   Ja Sveču dienā no meža pārnes rungu ar resgali pa priekšu un ar to pavasarī izbaksta kurmja rakumus — tie vairs tur neceļ zemes
   Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē leme­šus — kurmji šo zemi vairs nerok un zirgus nekož dun­duri
   Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvju gaļu — mūdži zemi neizlodā
   Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī — tā labāk satrūp un nobriest
   Ja atmatu ar jaunā mēnesī — tā zaļo; ja vecā mēnesī — labi satrup%Ja papuvi maisa un plēsumu plēš vecā mēnesī — zeme labi satrup;
   ja jaunā mēnesī — netrup un zāles vien griežas  Ja kūtsmēslus ved, kad liepas zied, — tie netrūd 
   Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad pūš dienvidu vai va­kara vēji, — tie labi satrūd
   Ja mēslus ved ziemeļu vēja laikā — tie netrūd
   Ja pirmās mēslu dakšas met uz ziemeļiem — tādā laikā stādīti kartupeļi nepūst
   Ja negrib piedzīvot nezāles — jāecē pret ziemeli.

Vispārējie sējas laiki:

   Ja pavasarī sniegs nokūst ātri — sēt vajadzēs vēlu; ja nokūst vēlu — būs jāsēj agri
   ja sniegs nokūst ar saulīti — labi izdodas agrie sē­jumi; ja nokūst ar lietu — vēlie sējumi
   Ja sēj otrajā pirmdienā pēc pirmā pērkona — veidojas slikta raža
   Ja pirmai noķertai zivij žults priekšgals resnāks — labāka būs agrā sēja; ja resnāks vidus — labāka būs vidējā sēja; ja resnāks pakaļgals — labāka būs vēlā sēja
   Ja nārsta laikā līdakas liesai priekšgals resnāks — agra sēja dos lielāku ražu, ja tievāks — labāka ir vēla sēja
   Ja zivs agri izmet ikrus — agri arī jāsēj
   Ja līdakas nārsto pļavās un seklumos — būs sausa va­sara un labība jāsēj agri
   Ja varžu kurkuļiem melnie plankumi ir augšā — labaka būs agrā sēja; ja apakšā — labāka būs vēlā sēja; ja vidū — labāka būs vidējā sēja
   Ja mēslu vabolēm bērni pie priekškājām — jāsēj agri;ja pie viduskājām — labāka ir vidēji agra sēja; ja pie pakaļkājām — vēla sēja
   Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa sākumā vai pie priekškājiņām — jāsēj agri: pavasarī no Jurģa līdz Staņislavam un rudenī no Labrenča līdz Lielajai Mā­rai
   Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa vidū vai pie vidējām kājiņām — jāsēj vidēji agri: pavasarī no Staņislava līdz Urbānam un rudenī no Lielās Māras līdz Egidijam.
   Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa pakaļdaļā vai pie pakaļējām kājiņām — jāsēj vēlu: pavasarī no Urbāna līdz Vītum un rudenī no Egidija līdz Mazajai Mārai
   Ja dzelzszālei nobirst pirmā vālīte — jāsēj agri (25. aprīlis — 8. maijs, 10. augusts — 15. augusts);
   ja nobirst otrā vālīte — vidēji agri (8. maijs — 25. maijs, 15. augusts — 1. septembris);
   ja nobirst trešā vālīte — jāsēj vēlu (25. maijs — 15. jūnijs, 1. septembris — 17. septembris)
   Ja bērzi rudenī dzeltē no apakšas — pavasarī labība būs jāsēj vēlu; _ja no augšas — agri
   Ja kokiem rudenī vispirms nodzeltē pazares — pavasarī jāsāk sēt vecā mēnesī; ja galotnes — jaunā mēnesī
   Ja labību sēj Svaru dienā — tā aug branga, svarīga; ja Vēža dienā — tā it kā lien atpakaļ zemē
   Ja grib zināt īsto sējas reizi — pīlādža vasaraudzi griež trīs daļās un visas iemet ūdenī: vispirms grimst resgalis — jāsēj no rīta; viducis — ap pusdienu; tievgalis — vakarā
   Ja priežu skostas ceļas stāvus augšā — ir labākais sējas laiks
   Ja dzeguze kūko vēl agrāk nekā 9 dienas pirms Jur­ģiem (pirms 14. aprīļa) — jāsteidz apsēties
   Ja zirnekļi pa laukiem tīklus savijuši — ir īstie sē­jas rīti
   Ja pavasara rītā sliekas uzrakušas celiņus — tajā dienā īpaši labs sējas laiks
   Kad bezdelīga izdēj pirmo olu — laiks sēt
   Ja biezpienu sildot, tas grimst dibenā — ir pats īstākais sējas laiks
   Ja Zāļu nedēļā (divdesmitajā pēc Ziemsvētkiem) kaut ko sej — vairāk aug zāle nekā dārzāji vai labība
   Cik dienas labību iesēj pēc Vītus dienas — tik nedēļu ilgāk rudenī tā briedīs
   Ja līdz Mārtiņiem var art — nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt
   Ja labā zemē sēj vai stāda dilstošā mēnesī — nebūs ražas
   Ja lauki zemi un slapji — tie jāapsēj dilstošā mēnesī; ja sausi — augošā mēnesī
   Ja labību sēj vecā mēnesī — tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut
   Ja labību sēj pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī — tā sagāžas veldrē
   Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir vecs vai jauns, — tā slikti aug
   Ja labību sēj jaunā mēnesī — graudi rudenī nebirst, kaut arī labība nodzeltējusi, stiebri salocījušies, vārpas nolīkušas
   Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst
   Ja labību sēj, kad pie debesīm ir abi spīdekļi, saule un mēness, — aug daudz melno graudu

No sējas dažādos dienas laikos atkarīga labības un nezāļu augšana:

   ja sēj no rīta — labībā aug nezāles; ja vakarpusē — nezāles neaug; ja pēc saules rieta — putni izlasa sēklas; ja dienvidū — tā slikti aug; ja pēcpusdienā — tā rudenī ātrāk nogatavojas
   Ja sāk sēt tajā nedēļas dienā, kad rudenī bijusi pirmā atkala, — labība labi aug Ja sējot ir apmācies laiks — būs laba raža Ja sējot mākoņi ir reti un plāni — tādi paši būs lauki
   Ja sējot mākoņi ir kupli un gabalaini — sējums būs ražīgs
   Ja sēj lietus laikā — visa sēkla nesadīgst.

Konkrētie sējas laiki:

   Kad zied ievas — klāt īstais auzu sejas laiks
   Ja auzu sēšanas laikā pie debesīm mākoņi — tās aug kuplas un skarainas
   Ja auzas sēj Urbāna dienā — tās spēcīgi aug
   Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tās labi padodas
   Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tām nelūst salmi, tās ne­krīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit
   Ja auzas sēj vecā mēnesī — tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā
   Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī — tad to drīkst darīt tikai agri no rīta
   Ja auzas sēj pilnā mēnesī — tās izaug garas Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī — tas neizsalst
   Kad paegļi zied —laiks griķus sēt
   Ja Jurģa dienā saule spīd — labi padosies griķi
   Ja griķus sēj bez saules — tiem migla nebūs bīstama
   Ja kaņepes sēj pēc pusdienas — tās putni neizēd
   Ja kaņepes sēj vakarā, kad putni pie miera aizgā­juši, — tās putni pēc tam neizkasa
   Ja kviešus sēj rītā agri vai vakarā vēlu — tos neēd zvirbuļi
   Ja kviešus sēj pēc saules rieta, kad putni tos vairs ne­redz, — padodas laba raža
   Ja kviešus sēj ziemeļu vēja laikā — tajos nemetas melnpļauka un nezāles
   Ja kviešus sēj, kad gan saule, gan mēness pie debe­sīm, — rudenī būs daudz melno graudu
   Ja kviešus sēj jaunā mēnesī — tajos nemetas meln­pļauka
   Ja pīlādzis mārkā grimst — vajag linus sēt
   Ja linus grib sēt — sērmūkšļa kociņam ūdenī jāgrimst
   Ja linus sēj ievu ziedu laikā — tie labi izdodas
   Kad kadiķi put — pienācis visīstākais linu sējamais laiks
   Ja linu mārki uzzied dzelteni — nāk linu sēšanas laiks
   Kurā dienā rudenī uzkrīt pirmais sniegs, pirmā salna vai pirmā atkala - tajā dienā pavasarī jāsēj lini
   Ja grib labus linus — tie jāsēj tajā maija datumā, kurā novembra datumā bija atkala
   Ja linus sēj saulainā, gaišā, baltā dienā — tie aug labi un baltšķiedraini
   Ja linus sēj, kad laiks apmācies, — tie aug gari un tīri
   Ja linus sēj, kad mākoņi šķiedraini, svītraini, — tie aug gari un tīri
   Ja linus sēj sestdienā — paliek tukšs lauks Kad pienākusi Jurģa diena — īstais laiks linus sēt
   Ja linus sēj Urbāna dienā — tie aug gari
   Ja linus sēj tajās nedēļas dienās, kurās iekritušas Zāļu diena, Ģertrūdes, Māras un Jāņu dienas, — aug zālaini lini
   Ja Ziemsvētki iekrīt jaunā mēnesī — labāk linus sēt plēsumos; ja vecā mēnesī — labāk vecā zemē
   Ja linus sēj vecā mēnesī, īpaši tā galā — aug šķied­raini lini un neaug nezāles
   Ja pīlādži agri plaukst — būs arī agri mieži jāsēj
   Ja smagā zemē grib labus miežus — tie jāsēj, kad ka­diķi kūp,kad pīlādžiem pirmie ziedi, kad oši izplaukst, kad ābeles beidz ziedēt;
   ja vieglā zemē, tad jāsēj, kad priedes kūp, kad ķimenēm pirmie ziedi, kad pīlādzis pilnos ziedos, kad cūkpienēm jau gatavas sēklas, kad cielava pirmo perējumu izvada, kad magones sarkani zied
   Ja no jaunajām priežu skokstām jeb jaunajiem dzinu­miem sāk birt spalviņas — miežu sēja jābeidz, jo vēlākie mieži vairs nenogatavosies
   Ja priežu pumpuri zied un to jaunie dzinumi sāk liek­ties uz leju — ir vislabākais miežu sējas laiks
   Ja sāk ziedēt sviesta puķes jeb saulpurenes — laikt miežus sēt
   Ja pavasarī strazdi jau ved bērnus — ir īstais miežu sējamais laiks
   Kad zaļās vardes kurc — klāt īstais miežu sējas laiks
   Ja no rīta uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, «zeme aug» — klāt īstais miežu sējamais laiks
   Ja miežus sēj tajā nedēļas dienā, kad ezers no ledu» atbrīvojas, — tie labi padodas
   Ja miežus sēj Urbāna dienā — būs laba raža
   Ja pēc Ziemsvetkiem nosarmojuši koki — bus laba miežu sēja
   Ja pie debesīm saule un mēness — nedrīkst sēt miežus (drīkst rudzus, auzas u. c.), lai tos nepievārē melnplauka un pērkones
   Ja miežus sēj jaunā mēnesī — tiem neaug melnie graudi;
   ja sēj vecā mēnesī — neaug akoti, bet lūst vārpas
   Ja miežus sēj pilnā mēnesī — tie labi padodas, aug smagi graudi
   Ja pirmais atāls labi aug — labāk izdosies agrīnā rudzu sēja; ja vēlākais — vēlīnā rudzu sēja; ja atāls aug lēni — rudzi jāsēj vēlu Ja vārnas turas grupās — klāt rudzu sējas laiks
   Ja rudzus sēj agri — rudenī tos noēd gliemeži, bet va­sarā tie iztek, jo ziedu laiks iekrīt pašā karstumā
   Ja rudzus apsēj pirms pirmās salnas — tos izēd glie­meži
   Ja rudzus sēj lietus laikā vai pielijušā zemē — tie aug lāčauzaini, smilgaini
   Ja rudzus sēj skaidrā dienā — tajos neaug nezāles
   Ja rudzus sēj trīs dienas pirms vai trīs dienas pēc Bērtuļiem — tie aug lieli un dod labu birumu
   Ja, rudzus sējot, pie debesīm nav ne saules, ne mē­ness — būs laba raža
   Ja dzērvenes lien dziļi sūnās — rudzi jāsēj dziļi; ja sārtojās virspusē — jāsēj sekli 
   Ja rudzu sējamā laikā pūš ziemeļu vējš — būs labs rudzu gads;
   ja pūš dienvidu vējš — rudzi izpūš un to vietā augs galvenokārt zāles
   Ja rudzus sēj Svaru dienā — veidojas smagas vārpas
   Ja rudzus sēj vecā mēnesī — tiem robainas, pustukšas vārpas un slikts birums
   Ja rudzus sēj jaunā mēnesī — tie neizsalst un dod lielu ražu
   Ja rudzus sēj jaunos mēslos — tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos — 3 dienas pēc pilna mēness.

Augu attīstība un kopšana:

   Ja rudenī zibeņo —1šis pērkons labību briedē
   Ja ir melnie puteņi, kad maz sniega vai vējš dzenā sniegu ar smiltīm, — labībā saaugs daudz rudzupuķu, ušņu un citu nezāļu
   Ja ievas sāk ziedēt ātri un zied ļoti daudz — ātri un bagātīgi nogatavosies labība
   Ja kokiem lapas birst vispirms pazarēs — nākam­gad labība nenogatavosies; ja viss koks nodzeltē — nogatavosies
   Ja purenes ziedot applūst — rudenī nosals labība, tādēļ tā-agri sējama
   Ja rudenī daudz sēņu — nākamgad slikti augs la­bība
   Ja varžu kurkuļi attīstās labi — labi attīstīsies arī sējumi;
   ja kurkuļi nosalst — nosalst arī sējumi; ja vardes kurkuļus laiž otrreiz — arī labība jāsēj otr­reiz
   Ja vardēm aizsalst kurkuļi — rudenī nosals arī labība
   Ja grieze griež — būs labs āboliņš Ja vasarā daudz mušu — augs labi griķi
   Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī — gaidāma laba šķiedra
   Ja Sveču dienā garas lāstekas — būs gari lini; ja īsas lāstekas — īsi lini
   Ja Sveču dienā skaidrs laiks — būs labs linu gads
   Ja zīli pavasarī pirmoreiz redz uz staba vai jumta — augs gari lini; ja uz zemes — būs zemi lini _ '
   Ja ziemā augstas kupenas — vasarā tikpat augsti augs mieži
   Ja pavasarī eglēm krīt mazie zariņi (jaunie dzi­numi) — veidosies labs miežu gads
   Kad dzeguze beidz kūkot — mieži sāk vārpas dzīt
   Ja rudenī sniegs uznāk uz nesasalušas zemes — iznīks āboliņš un r u d z i
   Ja slapjš ir pēc Ziemsvētkiem — rudziem draud briesmas; ja pirms Ziemsvetkiem — rudziem nekas nedraud
   Ja ziemā vai pavasarī garas lāstekas — būs garas rudzu vārpas
   Ja aprīlī sniegi snieg — būs labi rudzi
   Cik dienu pirms Jurģiem ir rasa — tikpat dienu pirms Jēkaba dienas būs rudzi pļaujami
   Ja vardes pavasarī sausā vietā ļoti augstu lec — rudzi druvā sakritīs un sapūs
   Ja sulu laikā lietus līst — rudzi pūs
   Ja sulu laikā iekrīt silts lietus — pūs rudzi
   Ja maijā līst lietus — augs brangi rudzi
   Ja ievas noziedējušas — pēc mēneša ziedēs rudzi
   Ja mīklenes nozied pirms maija — rudzi pirms Annas drenas jau būs pļaujami
   Ja eglēm daudz čiekuru — būs labs rudzu gads
   Ja rudzi zied pilnā mēnesī — būs pilnas vārpas
   Ja rudzu ziedu laikā laukā lidinās mušas — būs slikta raža
   Ja vasarā daudz mušu — augs labi rudzi Kad grieze griež — rudzi sākuši briest

Vispārējās ražības iepriekšējie liecinieki;

   Laba raža būs tad:
   ja meža putni nāk uz tīrumiem un pie mājām;
   ja augļu kokiem daudz augļu;
   ja ūdeņos maz zivju;
   ja Urbāna dienā labs laiks;
   ja ap Vītus dienu līst;
   ja ziemā daudz sniega
   Slikta raža būs tad:
   ja ziedu laikā, saulei spīdot, līst lietus;
   ja bieži pūš ziemeļu vējš;
   ja raženi aug daudz pupu
   Ja alkšņiem daudz pumpuru — būs auglīgs gads
   Ja alksnim pārsvarā ir apaļi pumpuri — būs slikta raža, ja gareni — būs bagāts rudens
   Ja pavasaros apses lapas stipri trīc — vasarā zirgiem būs laba barība
   Ja pļavās sakuplojis daudz sarkanā āboliņa — būs lie­tains un nabadzīgs siena laiks
   Ja āboliņā daudz medus — būs laba sēklu raža
   Ja augļu koki nav pārmērīgi auglīgi — būs tikai daļēji auglīgs arī lauku gads
   Ja bērziem lapas nobirst pirms Miķeļa dienas — nākamajā gadā zāle būs jau pirms Jura dienas
   Ja purva bērzi nodzeltē pirmie — nākamajā vasarā la­bāka raža būs ielejās
   Ja pavasarī daudz ceriņu zied — vasarā būs daudz siena
   Ja ievas kupli zied — bus auglīga vasara
   Ja ievas agri zied — rudenī agri nogatavosies labība
   Ja rudenī kokiem visas lapas nobirst pirms sniega — būs laba nākamā vasara; ja vēl ir lapas un nāk sniegs — būs slikta, neauglīga vasara
   Ja kokiem lapas vēlu krīt — nākampavasar vēlu zāle augs
   Ja lazdām daudz riekstu — būs daudz maizes un miežu
   Ja vasarā pļavā daudz purveglīšu jeb jāņeglīšu — būs slikta siena raža
   (Ja pavasarī oši ilgi stāv kaili — būs bagāts gads
   Ja ozols izplaukst maijā — būs auglīga vasara
   Ja Miķeļos ozolu panga iekšā ir tīra vai arī ar tārpu vai kāpuru — būs skaista vasara un labs labības gads; ja iekšā muša — būs vidēji labs gads
   Ja ozoliem daudz zīļu — būs bagāta labība
   Ja pīlādzim daudz ogu — nākamais būs bagāts gads
   Ja rudenī rozes atkal uzzied — būs bada laiks
   Ja sēnes sāk agri augt — būs bada laiks
   Ja sēnes neaug — būs bagāta raža
   Ja viengad daudz sēņu — nākamgad būs maz maizes

Tādā pašā veidā par nākamo ražu var vēstīt arī dzīv­nieki.

   Ja āboliņa pļaujamā laikā daudz bišu — būs bagāta sēklu raža
   Ja pirmoreiz cīruli redz zemu lidojam — būs neražas gads
   Ja cīruļi iedzied jaunā mēnesī — būs bagāts gads
   Ja dzeguze iekūko plikos kokos — būs neražas gads
   Ja dzeguze kūko pirms lapām un zāles — būs bada gads
   Ja dzeguze kūko vēl pa Jāņiem — būs neauglīgs gads
   Ja dzērves nāk uz tīrumiem — būs bada gads
   Ja Miķeļa dienā govīm, mājās nākot, mutē ir zāle vai citur pieķēries kāds ēdamā kumšķis — nākamajā ziemā trūks barības
   Ja grieze griež nevis rudzu druvā, bet pļavā — būs daudz siena
   Ja februārī staigā mušas — būs slikts labības gads
   Ja maijā daudz odu —būs bagāts rudens
   Ja vasarā peles ēd sienu — nākamgad tā būs maz
   Ja rudenī peļu alās daudz labības — nākamais būs ne­ražīgs gads
   Ja reņģu maz — arī labības būs maz
   Ja pavasarī, pirmo akmeni paceļot, zem tā atrod skudru — būs svētīgs gads; ja tārpu — būs tukšs gads
   Ja stārķis atnāk ledos — būs bada gads
   Ja stārķi pirmoreiz redz laižamies — būs bagāts gads ja redz stāvam — slikts, nabadzīgs gads
   Ja stārķis no ligzdas izmet olu — būs labs gads; ja izmet bērnu — būs slikts gads 
   Ja ozola zīlēs gadās tārpiņš — būs labs gads
   Ja mēslu vabolēm zem vēdera daudz «bērnu» (mazu kukainīšu) — būs ražīgs gads; ja nav to — būs neražīgs gads
   Ja mēslu vaboles daudz skraida — būs bagāta vasara; ja tās mēslos lien — būs trūcīga vasara
   Ja pavasarī daudz varžu — būs auglīgs gads
   Ja pavasarī pirmo vardi redz uz sausas zemes — būs bada gads; ja ūdenī — būs bagāts gads
   Ja zivis redz ūdenī jau pirms ledus iešanas — būs ļoti auglīga vasara
   Ja ūdeņos maz zivju — nākamais būs bagāts graudu gads

Par gaidāmo laiku daudz ko var pastāstīt meteoroloģis­kās parādības

   Ja martā līst — būs slikta raža
   Ja aprīlī līst silts lietus — būs vasarā kupla pļauja
   Ja aprīlī daudz līst vai snieg — būs auglīgs gads
   Ja maijā raženi līst — būs laba raža; ja nelīst — būs slikta raža
   Ja Urbāna dienā labs laiks — būs vidēji auglīgs gads
   Ja lietains pavasaris — būs laba raža
   Ja Vītus dienā lietus līst — būs laba raža
   Ja slapjš siena laiks — būs auglīgs rudens
   Ja Labrencī ir slapjš — būs auglīgs rudens
   Ja lietains rudens — būs vāja nākamā gada raža
   Ja zvaigžņu kopai Sietiņam rietot, oktobra beigās vai novembrī līst — būs vidēji auglīgs gads
   Ja līst, iekams Sietiņš nav norietējis, — būs auglīgs gads
   Ja pēc Ziemsvētkiem ir slapjš laiks — būs neauglīgs gate
   Ja janvārī daudz atkušņu — bus neauglīga vasara
   Ja Trijkungu dienā gailis nodzeras pažobelē — būs laba raža
   Ja Teņa dienā no jumta nopil tik daudz, ka gailis var padzerties, — togad būs laba raža
   Ja Sveču dienā kūst tikai tik daudz, ka putns var pa­dzerties, — būs bagāts gads; ja kūst tik daudz, ka vērsis var padzerties, — būs slikts gads
   Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, — būs labs, auglīgs gads
   Ja pirms Ziemsvētkiem garas lāstekas — būs bagāts gads
   (2^-Ziemsvētku naktī lieli vēji — būs bada gads
   Ja februāra beigās stipri ziemeļvēji — būs auglīgs
   Ja martā vējš — būs bagāts gads
   Ja sauss marts — būs bagāts gads
   Ja Vastlāvī sauss laiks — būs izdevīgs, ražīgs gads
   Ja aprīlis sauss — būs slikta raža
   Ja pavasarī lieli pali — vasarā būs lielas siena kau­dzes
   Ja pavasarī pļavās daudz ūdens — vasarā būs daudz siena
   Ja ledus saiet ezera dienvidu pusē — būs laba raža, ja ziemeļu pusē — slikta raža
   Ja pirmais pērkons iet no rietumiem uz austrumiem vai gar dienvidu pamali — būs auglīgs gads;
   ja no austrumiem uz rietumiem vai gar ziemeļu pa­mali — būs slikta raža
   Ja pirmais pērkona lietus nāk no Kurzemes — būs ba­gāts gads
   Ja martā ir pērkons — būs daudz siena
   Ja pirms Jurģiem ir pērkons — būs bada gads
   Ja pērkons ir agrā pavasarī — būs silta un ražīga va­sara
   Ja mēslu vedamajā laikā ir bargs pērkons — būs bagāts gads
   Ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem (pirms 25. jū­nija) — būs neauglīga vasara
   Ja jūnijā bieži pērkoni — būs kuplas druvas
   Ja 1 februāra dienā spīd saule — būs labs siena gads
   Ja 15 februārī spīd saule — būs labs siena laiks
   Ja Jāzepa dienā saule spīd — būs auglīgs gads
   Ja Urbāna dienā spīd saule — togad būs laba raža
   Ja jūnijā saulains laiks — būs bagāts gads; ja dubļains laiks — būs bada gads
   Ja Jēkaba diena ir skaidra — būs bagāta raža
   Ja Miķeļos nav saules — būs nesātīga lopbarība
   Ja Ziemsvētkos salst — būs labs siena laiks
   Ja Zaļās ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst — būs laba vasara
   Ja maijs ir auksts — būs bagāts labības gads
   Ja rudenī agras salnas — nākamajā gadā būs liela raža
   Ja novembris ir silts un miglains — nāks bada gads
   Ja janvārī uz kokiem metas sarma — gaidāma aug­līga vasara
   Ja ziemā daudz sarmu — rudenī būs daudz auzu
   Ja sarma uznāk uz rudens lapām — būs laba vasara un raža
   Ja sniegs ilgi nekrīt — būs slikts gads
   Ja pirmais sniegs uzkrīt uz sasalušas zemes — nākam­gad būs daudz ko pļaut; ja uz lapām kokos — nākamajā gadā būs slikta raža
   Ja novembrī snieg un stipri salst — nākošais būs ba­gāts gads
   Ja līdz Ziemsvētkiem daudz sniega — vasaras ražā būs daudz pelavu; ja pēc Ziemsvētkiem — daudz briedušu graudu
   Ja ziemā bijis maz sniega un sala — būs sliktas ražas
   Ja ziemā daudz sniega — būs labs un bagāts gads
   Ja meža koki ilgi ir piesniguši — būs bagāts gads
   Ja martā daudz sniega — vasarā būs slikta raža
   Ja sniegs neaizskrien ātri ar pavasara plūdiem, bet lēni izkūst un iesūcas zemē — būs auglīgs gads
   Ja sniegs celiņos pavasarī izkūst ar iedobi — būs ba­gāts graudu gads
   Ja sniegs ziemā uz laukiem, krūmos, ap ēkām un sēt­malēs sametas lielās kupenās — gaidāma bagāta va­sara, liela raža
   Ja pirms Jaungada sniegā ir lielas kupenas — būs lie­las graudu kaudzes; ja pēc Jaungada — lielas pelavu kaudzes
   Ja pirms Ziemsvētkiem lieli puteņi — vasaru būs daudz graud*1; ja pēc svētkiem — daudz pelavu
   Ja pirms Ziemsvētkiem savelkas kupenas — nākamajā gadā būs bagāta raža
   Ja Sveču dienā saputina kupenas — būs auglīgs gads
   Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī — ziemu būs slikta lopu barība
   Ja Vastlāvjos mēness ir trīs dienas vecs — būs labs gads;
   ja vecāks par trim dienam — būs slikts gads.
 

Konkrētās ražības priekšvēstneši:

   Ja apsēm lieli zied-pumpuri — būs labas auzas
   Ja apsēm un alkšņiem daudz garo ķekaru — būs labas auzas
   Ja pirmajā varavīksnē vairāk zaļuma — būs laba kviešu raža; ja vairāk dzeltenuma — miežu raža
   Ja ziemā bieži līst atkala — nākamajā vasarā labi augs lini
   Ja Jaungadā pirms gaismas aizkurināta krāsns labi deg — augs gari lini
   Ja pavasarī pa ratu sliedi tek daudz ūdens — būs garu linu gads
   Ja apīņiem daudz ziedu — nākamajā gadā būs labi mieži
   Ja apsēm daudz ziedu — vasarā labi izdosies mieži
   Ja ceriņiem daudz ziedu — būs daudz miežu
   Ja kārkliem daudz pūpolu — būs laba miežu raža
   Ja pīlādži kupli zied — būs bagāts miežu gads
   Ja pīlādžiem ogas nopūst — būs vāji mieži
   Ja daudz pureņu un tās reizē zied — tajā gadā būs labi mieži
   Ja vasarā daudz riekstu — būs daudz miežu
   Ja vasarā daudz sēņu — būs slikti mieži
   Ja rudenī meži dzelteni un lapas ilgi turas — nākam­gad būs skaisti mieži; ja lapas nokrīt zaļas — mieži nosūtīs
   Ja bērzi nodzeltē pirms Miķeļiem — nākamajā gadā būs labi mieži
   Ja ziemā uz ceļa redz nobirušas skujas — vasarā būs labs miežu laiks
   Ja daudz ievu ogu — rudenī bus bagata rudzu raža
   Ja vējš rudzu ziedus nes uz mājas pusi — būs bagāta raža;
   ja nes prom no mājas — būs vāja raža
   Ja mlklenes nozied pirms maija — rudzi būs pļaujami pirms Annas dienas
   Ja ķimenēm resni graudi — lieli būs ari rudzu graudi
   Ja daudz brūkleņu- — nākamajā gadā būs labi rudzi
   Ja grieze griež rudzu druvā — būs bagāti rudzi
   Ja rudenī rudzos daudz peļu — nākamgad būs slikta rudzu raža
   Ja eglēm daudz ziedu un čiekuru — būs laba rudzu raža.
 

Ražas vākšana:

   Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī — labi aug atāls
   Ja āboliņa stirpā pirmo klēpi liek no ziemeļu puses — tas labi izžūst, labi uzglabājas un to peles neēd
   Ja Jāņos lijis — arī labības pļaujas laikā līs
   Ja 1. augustā slapjš — viss labības pļaujas laiks būs slapjš;
   ja tajā jauks laiks — rudens bus sauss
   Ja labības gubiņu piespiež vai no malas piesper ar kāju — to apceļ peles
   Ja labības gubas vai strēķa krāvējs pirmo klēpi liek pret ziemeļiem vai pret ziemeļiem pagriezies — peles ne­nāk mājās
   Ja Miķeļa dienā ved labību mājās — to apēd un mā­jas apstāj peles un žurkas
   Kad pienākusi Miķeļa diena — rudens darbiem jābūt pabeigtiem, ziemai nu ir vārti vaļā
   Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī — tā dos lielu ražu
   Ja sēklu ņem tukšā mēnesī — tā slikti dīgst
   Ja linus plūc pilnā mēnesī — tie ir šķiedraini
   Ja grib mīkstus linus — pirmo mērkšanai atvesto ve­zumu vai vismaz pirmās trīs saujas jāgāž mārka dien­vidu pusē
   Ja, gubā kraujot, pirmo linu klēpi liek pret zieme­ļiem — peles nemetas
   Ja mieži metas vaska krāsā — tie jāsteidz pļaut, lai vārpas nenolūst
   Ja miežu pļaujas laikā vāra putraimus — nākamgad padosies labi mieži
   Ja rudenī agras salnas — rudzu pļauja nākamajā gadā būs agra
   Kad stārķi izvadājuši bērnus — klāt īstais rudzu pļau­jas laiks
   Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī — ir daudz graudu; ja vecā mēnesī — tie labāk nobriest
   Ja rudzus sāk pļaut vai vismaz kādu kūli nopļauj sest­dienā vai ceturtdienā — labi šķiras visa novākšana
   Ja, rudzu pļauju sākot, uz tīrumu paņem līdzi siieru, maizi, sviestu un gaļu — nākamgad būs laba raža
   Ja, rudzus slienot, pirmo kopiņu liek pret ziemeļiem — tos žurkas neizēd
   Ja no rīta zāle ir sausa — naktī būs lietus
   Ja no rīta zāle spēcīgāk smaržo nekā parasti — būs lietus
   Ja sienu sāk pļaut vakarā — visa pļauja labi veiksies
   Ja sienu pļauj cieši līdz zemei — ātri ataug atāls
   Ja grib, lai pļauja labi veiktos, — pirmoreiz izejot pļavā, jānoplūc zāles sauja un ar to jānoslauka izkapts
   Ja nopļautā zāle rasu nedabū — no tāda siena lopi no­beidzas
   Ja lietū pļausi — jaukā laikā grābsi
   Ja apžuvušais siens kļūst mikls — būs lietus
   Ja siens saņem trīs saules — tas ir izkaltis
   Ja sienāži zaļi — arī sienu izdosies savākt zaļu; ja pelēki vai iedzelteni — arī siens būs pelēks vai iedzeltens
   Ja sienāzim ir zaļa aste — būs labs siena laiks; ja melna aste — būs lietains laiks
   Ja noķerts sienāzis spļauj zaļu — būs labs siena laiks; ja pelēku — būs lietus
   Ja Jurģos kaut uz brīdi uzspīd saule — būs labs siena laiks
   Ja maija vakaros ir rasa — būs bagātīgs siens
   Ja 23. un 24. jūnijā nav manāma vakarblāzma — pēc 26. jūnija sāksies slikts siena laiks
   Ja Jāņuzāles ilgi nevīst — arī siens nekaltīs un būs lietus
   Ja 10. jūlijā spīd saule — būs labs siena laiks
   Kad Jēkabi pagājuši — sienu var bāzt šķūnī, kaut ūdens gar dakšām tecētu
   'Ja pēc Annas dienas salīst siens — tas tik un tā ne­pūst, kaut ūdens pa dakšu kātu tecētu
   Ja līdz 2. augustam pļauj — arī zem krūma žūst; ja pēc tam — pat uz krūma un koka nežūst
   Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — tas nepūst; ja vecā mēnesī — tas ātri pūst
   Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle
   Ja kājas auj uz šķūņa sliekšņa — nebūs siena laika
   Ja, sienu pļaujot, kājas lien zālē — būs lietus
   Ja, sienu grābjot, daudz trokšņo — ziemu ēdot aitas daudz brēc
   Ja siena laikā pamet grābeklim zarus uz augšu — drīz uznāks lietus
   Ja siena laikā grib novērst pērkonu — vajag plēst kārklu krūmu
   Ja siena laikā pirms pļaujas ēd — čūskas rādās
   Ja siena laikā izēd sausus traukus — būs sauss laiks
   Ja pēc siena ievākšanas ēd biezputru — nākamajā gadā aug bieza zāle
   Ja, pirmo siena vezumu mājā vedot, dzen pretim lopus — sienu nemaitās peles
   Ja mājās ved siena kaudžu pārkarus vai brāķa mei­jas — otrā gadā zāle neaugs
 
   Laikazīmēm par ražas uzglabāšanu pa lielākajai daļai ir izteikts ticējumu raksturs. Te izpaužas mūsu senču pa­saules uzskata dažādi slāņi. Tāpēc arī šāda veida laika­zīmes var interesēt mūsu laikabiedrus. Un kāpēc gan nepameklēt tajos kādus racionālos kodolus?
 
   Ja, novācot lauku, atstāj kušķīti vai kulīti labī­bas — paliek svētība arī citam gadam
   Ja saimnieks rudenī rijā vai šķūnī pirmo kūli nes ar resgali pa priekšu — nākamais gads būs bagāts
   Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu — nākamajā gadā būs labs birums
   Ja istabā, kur cilvēks mirst, ir kādas sēklas — tās vairs nedīgst
   Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akme­ņus — peles salmus nemaitā
   Ja Miķeļos kaut ko izved uz lauka — labību noēd peles
   Ja Miķeļa rītā maļ — graudus apstāj peles
   Ja Miķeļa dienā ar žagaru vai pīlādža koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robežai, šo žagaru pārmet pāri robežai un nāk mājā, atpakaļ neskatī­damies, — visas peles un žurkas atstāj māju
   Ja labību maļ vecā mēnesī — milti nebojājas
   Ja, nesot klētī pirmo labības maisu, trīsreiz piesit kāju pret grīdu — peles labību neaiztiek
   Ja Vasarsvētku meijas paliek šķūnī zem siena — to peles neaiztiek
   Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi — šo sienu nekapā peles
   Ja Vasarsvētku meijas liek šķūnī zem siena — tas nepelē
   Ja grib, lai peles un žurkas negrauž sienu, labību, linus, kartupeļus — pirmais klēpis, kūlis, grozs -jāliek ziemeļu stūri
   Ja Mazās Māras dienā lini palikuši mārkā — tie tiks saēsti, bet, ja uzliek virsū izkapti vai citu dzelzi, — tie saglabāsies
   Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus — neiemetas kodes
   Ja miltus maļ pavasarī, kamēr ir ledus, — tie labi uzglabājas
 

SAKŅU DĀRZKOPĪBA

Vispārējie sēšanas un stādīšanas laiki:

   Ja ziemā kādā nedēļas dienā uz sniega ir knišļi vai tārpiņi — pavasarī šajā dienā nedrīkst neko sēt vai stādīt, jo kukaiņi visu noēdīs
   Pavasarī jaunā mēnesī jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kam raža ir virs zemes; vecā mēnesī — tos, kam raža zemē Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī — tās izaug stieb­ros, ziedos
   Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī — tās ļoti raženi aug
   Ja dārzeņus sēj vai stāda 6 mēnešus pēc tās dienas, kad bijusi liela sarma,.tie labi izdodas
   Ja pavasarī dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses — tos tārpi neizlodā.
 

Konkrētie sēšanas un stādīšanas laiki:

   Ja bietes sēj ziemeļu vēja laikā — tās aug cietas
   Ja bietes stāda jaunā mēnesī — tās raženi aug, bet iz­iet ziedos; ja stāda vecā mēnesī — tās neizzied
   Ja burkānus iesēj pirmdienā — tie sanāk jau pir­majā nedēļā;
   ja Urbāna dienā — tie aug gari un resni; ja jaunā mēnesī — tie raženi aug, bet iziet ziedos; ja vecā mēnesī — tie neizzied
   Ja gurķus dēsta mierīgā laikā — būs maz vēja ziedu un daudz pašu gurķu
   Ja pīlādzim daudz ziedu — labi padosies gurķi
   Ja gurķus sēj jaunā mēnesī — tie tukši zied vien; ja vecā mēnesī — to ir daudz un tie labi ienākas; ja pilnā mēnesī — tie zied un daudz ienākas; ja tukšā mēnesī — zied līdz rudenim un maz ienākas; ja Urbāna dienā — tiem ir vislabākā raža; ja pirms 7. maija — tie labi padodas
   Ja pavasarī eglēm čiekuri aug pašā galotnē — kartupeļus vajag stādīt pašos augstākajos laukos
   Ja ceļus ziemā izbrauc kā grāvjus — būs sausa vasara un kartupeļi jāstāda zemā vietā
   Ja kartupeļi pagrabā agri saasno — tie arī agri jā­stāda
   ,Ja kartupeļi ļoti sadīgst — nākamajā gadā būs ļoti j laba raža
   Ja kartupeļus stāda ābeļziedu un gubu mākoņu laikā — tie labi padodas
   Ja kartupeļus stāda, kad ievas zied vai ābeles beidz ziedēt, — ir īstākais laiks
   Ja kartupeļu stādāmajā dienā pie debesīm nav neviena mākoņa — rudenī zeme būs bez kartupeļiem;ja ir apmācies, miglains vai mākoņains laiks — būs daudz kartupeļu
   Ja kartupeļus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī uzsaluši pirmie kukuržņi vai uzkritis pirmais sniegs, — tie labi aug;
   ja dienvidu vai vakara vēja laikā — ir bagāta raža; ja ziemeļu vēja laikā — ir vāja raža; ja tādā dienā, kad nav redzams mēness, — tie aug mil­taini;
   ja vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā — tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos; ja pilnā mēnesī — aug daudz un lieli bumbuļi; ja vecā mēnesī — tajos maz nezāļu; ja jaunā mēnesī — tie izaug lakstos, ir ūdeņaini un tos nomāc nezāles; ja Urbāna dienā — tie neaug lieli un tos tārpi saēd; ja Vēža vai Dvīņu dienā — tie labi padodas; ja Skorpiona dienā — metas tārpaini
   Ja vardes kurc — klāt visīstākais kāpostu sējamais laiks
   Ja kāpostus sēj vai stāda tajā nedēļas dienā, kad iepriekšējā rudenī uzkritis pirmais sniegs, parādījies pir­mais ledus vai pavasarī ledi lūzuši, — tie lieliski aug
   Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī sni­dzis pirmais sniegs, — tos neaiztiks spradži
   Ja Ģertrūdes, Benedikta dienā vai tādā nedēļas dienā, kad uz sniega parādījušies kukainīši, stāda kāpostus — tos kukaiņi noēd
   Ja Ģertrūdes dienā stāda vai vāra un ēd kāpostus — vasaru kukaiņi noēd kāpostus
   Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad iekritusi Pelnu diena, — tiem galviņas neriešas
   Ja kāpostus stāda vecā mēnesī — tie vārās mīksti
   Ja kāpostus sēj Māras dienā — tos kukaiņi noēd
   Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī — padodas ļoti laba raža
   Ja kāpostus stāda ziemeļu vēja laikā — aug cietas, bet zilas galviņas;
   Ja kāpostus sēj vai stāda augošā mēness miglainā dienā — tie nekalst; ja Svaru dienā — aug svarīgas, lielas galviņas; ja- Auna dienā — aug cietas un lielas galviņas
   Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī — tie aug lieli, biezi un pilni
   Ja magones sēj pilnā mēnesī — tās zied kupli un ir daudz sēklu
   Ja puķes stāda jaunā mēnesī — tās labi ieaug
   Ja puķes stāda jaunā vai pilnā mēnesī — tās labi aug un kupli zied
   Ja ģeorģīnes stāda Urbāna dienā — tās kupli zied
   Kad vītoliem un kārkliem birst pūpoli — ir visīstākais pupu sējas laiks
   Ja pupas stāda, kad ozoli pumpuros, — tās labi aug; ja dienvidrītu vēja laikā — tās izaug pākšainas un mīkstas;
   ja ziemeļu vēja laikā — aug cietas Ja pupas stāda pirmdienas priekšpusdienā — tās no viena gala līdz otram pieaug ar pākstīm;ja nedēļas beigās, kad vairāk dienu aiztecējis, — pākstīs ir daudz graudu
   Ja pupas stāda, kad debesīs ir balti laivveida mā­koņi, — tās aug lielām pākstīm, pilnas un mīkstas;ja jaunā mēnesī un nedēļas sākumā — tām ir pākstis no viena gala līdz otram un visas pilnas; ja Ģertrūdes dienā — tās noēd kukaiņi; ja Skorpiona dienā — tās labi aug
   Ja rāceņus sēj, kad alkšņiem izplaukuši pumpuri, — tos nemaitā kukaiņi
   Ja kāļus stāda Jāņu vakarā — tie aug mīksti
   Rāceņi jāsēj tajā nedēļas dienā, kad iepriekšējā rudenī ir uzsnidzis pirmais sniegs
   Ja debesis ir gabalainas — jāstāda rāceņi un kāļi
   Ja grib lielus un mīkstus kāļus — tie jāstāda trešdie­nās vai piektdienās, saulei rietot
   Ja kāļus stāda ar aitu mēsliem mēslotā zemē — tie ir tārpaini un nelietojami
   Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī — tie aug labi, lieli un neizzied ziedos
   Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī — tie ir cieti un cīpslaini
   Ja rutkus un mārrutkus sēj ziemeļu vēja laikā — tie aug cieti
   Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta — tie labi aug un neizzied

Sīpoli:

   Ja grib iegūt labus sīpolus — tie jādēsta, kad ābeļu ziedi pumpuros
   Ja Jetes dienā dēsta sīpolus — tie aug lieli un to ir daudz;
   ja 9. maijā un tas iekrīt vecā mēnesī — tie vislabāk aug .
   Ja grib, lai labi padodas sīpoli, lai tie nezied un ir stipri — jāstāda Ijaba dienā
   Ja grib brangus sīpolus — tie jāstāda 31. maijā Ja sīpolus stāda pirmdienas rītā — to maz saaug apakšā
   Ja sīpolus stāda agrā pirmdienas rītā, kamēr vēl visi kustoņi guļ, — tos tārpi neēd
   Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules — tie nāk ārā no zemes;ja vakarā pēc saules — aug zemē iekšā
   Ja sīpolus stāda saules laikā — tie lien ārā no zemes
   Ja sīpolus stāda saulainā laikā — tie dzeltē
   Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī — zied loki un tie ne­nogatavojas līdz pat vēlam rudenim
 
   Ja sīpolus:
    jaunā mēnesī stāda no rīta — tie labi iz­dodas;
   ja vecā mēnesī uz vakaru — arī labi izdodas;
   ja vecā mēnesī — tie nezied;
   ja pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturtdienas vakarā — tie augs lieli;
   ja pilnā mēnesī un piektdienā — tie izaug lieli;
   ja vecā mēnesī, kamēr puiši pirtī, — tie aug lieli kā puišu pauti;
   ja Vēža dienā — būs liela raža;bet tie būs galīgi tārpaini —
 

Ja zirņus sēj :

   ja stāda Skorpiona dienā kad kadiķi put — visīstākais zirņu sējamais laiks
   100. dienā pēc Jaunā gada (10. aprīlī) — tie īpaši labi padodas;
   ja Ģertrūdes dienā — tos noēd kukaiņi;
   ja tādā rītā, kad sliekas zemi saurbušas mazās čupiņās, — tie lieliski aug;
   ja tajā pavasara nedēļas dienā, kad bijusi sarma vai tajā rudens nedēļas dienā, kad uzkritis pirmais sniegs, — tie labi aug un mīksti vārās;
   ja rītā agri vai vēlu vakarā, bez saules un vēl ar cim­diem — tie aug lieli un mīksti un tos tārpi neēd;
   ja nedēļas sākumā — aug mazas un pustukšas pākstis;
   ja nedēļas galā — lielas un pilnas;
   ja dienvidu vēja laikā — tie aug mīksti, bet tārpaini;
   ja ziemeļu vēja laikā — tie aug cieti
   ja zirņu sēšanas laikā uznāk pērkons — tie būs nezāļaini
   Ja zirņus nesēj jaunā mēnesī — tie labi padodas
   Ja grib zirņus
   ziediem vai lopbarībai — tie jāsēj jaunā vai augošā mēnesī;
   ja grib graudiem — vecā vai dilstošā mēnesī
   Ja zirņus sēj jaunā vai augošā mēnesī — tie tikai aug un zied un līdz galam nenogatavojas;
   ja dilstošā vai vecā — tie nav tārpaini, ir ražīgi un labi nogatavojas
   Ja grib veselīgus un lielus zirņus — tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules
   Ja zirņus sēj
   vecā mēnesī — tie ātri nogatavojas;
   ja pilnā mēnesī — aug pilnas pākstis;
   ja pilnā mēnesī pirms saules — tie nav tārpaini un ir ražīgi;
   ja Zivju dienā — tie nav skaraini, bet ar garām pāk­stīm kā zivis;
   ja Skorpiona dienā — tie aug skaraini;
   ja Svaru dienā — tie aug smagi un ražīgi.
 

Augu kopšana un attīstība:

   Ja Jaungada naktī zvaig­žņotas debesis — vispār veidosies bagāta dārzeņu raža
   Ja Pelnu dienā dārzus nokaisa ar pelniem — tajos ne­metīsies kukaiņi un tārpi
   Ja līdz Jēkaba dienai kas neizdīgst — tas līdz rudenim tā arī nenogatavosies
   Ja zirņi sakrīt — nākamā vasara būs neauglīga
   Ja pavasarī daudz pureņu — rudenī būs daudz kartu­peļu
   Ja pavasarī maz pupolu — būs maz kartupeļu
   Ja pīlādžiem pavasarī daudz ziedu — būs labi kartu­peļi
   Ja pavasarī eglem ir daudz čiekuru — rudenī būs daudz kartupeļu
   Ja ozoliem daudz zīļu — nākamgad būs daudz kartu­peļu
   Ja rusa plandas — kartupeļiem ziedi un lapas kļūst brūnas
   Ja ķikuts bieži kliedz — nepadosies kartupeļi
   Ja Jēkaba dienā vai Labrenča dienā iet vilkt vai ravēt kartupeļus — tie kļūst cirmuļaini
   Ja ir labs ābolu gads — būs labs kartupeļu gads Ja lazdām nav riekstu — būs daudz kartupeļu
   Ja pavasarī pirmo reizi cielavu ierauga no galvas pu­ses — augs labi kāposti; ja no astes puses — augs gari lini
   Ja ap Jēkaba dienu kāpostiem vēl nav galviņu — to nebūs vispār
   Ja Jēkaba dienā ķiploku lakstus sasien kūlītī — tie nelien zemē
   Ja vasarā ziedu laikā caur saules stariem lietus līst — veidojas labas pupu ražas
   Ja sīpolus katra veca mēneša pēdējā piektdienā at­rušina — tie labāk aug
   Ja daudz pūpolu — būs brangi zirņi un pupas
   Ja pavasarī daudz varžu — būs laba zirņu raža.
 

Ražas vākšana:

   Ja Miķeļa nedēļā vāc kāpostus — tie ir sūri un cieti
   Ja Annas dienā velk kartupeļus — tie kļūst cirmu­ļaini
   Kad pienāk Mazā Māras diena — var un vajag sākt vākt visus kartupeļus
   Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī — tie nopūst
   Ja saknes nav novāktas līdz Miķeļiem — labums vairs nebūs tik un tā, jo pēc tam tās vairs neaug
   Ja Pētera dienā sīpolus šķin — tie vīst
   Kad pienākusi Labrenča diena — jāņem nost sīpoli
   Ja sīpolus vāc 15. augustā — tie neizaugs lokos
   Ja grib labus sīpolus — tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā
   Ja sīpolus :
   Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī — tie ir visnobriedušākie un vislabāk stāv;
   ja vecā mēnesī — pa ziemu tie neaug un otrā gadā ne­zied;
   ja vecā mēnesī — tie izžūst
 
   Ja zirņus pļauj vecā mēnesī — tie ir mīksti
   Ja zirņu pākstis pirmā rauga sieviete — tie kļūst tār­paini;
   ja rauga vīrietis — tie saglabājas labi, veselīgi
   Ja ar nopļautiem zirņiem brauc pār lināju — tie kļūst cieti.
 

Ražas uzglabāšana:

   Ja kartupeļu apcirknī vai pa­grabā vispirms ieliek vāveriņus (vaivariņus) — tajā pe­les nelien
   Ja kartupeļu apcirkni vispirms apčurā — peles tajā ne­lien
   Ja kartupeļus ber lauka rūsī un katrā stūrī ieliek pa akmenim — šos kartupeļus peles vairs neaiztiek
   Ja pagrabā vai lauka kaudzē pirmo kartupeļu grozu ber pret ziemeļiem — tos peles neaizskar, tie nepūst un nesasalst
   Ja kāpostu mucā ieliek apses pagali — kāposti ne­pelē un nekļūst pārlieku skābi
   Ja, kāpostus skābējot, jautri smejas un bučojas — būs  saldi un labi ieskābuši kāposti
   Ja kāpostus skābē, kad lopi ir mājās vai linus liek mērcēt, — tie maitājas un smird
   Ja kāpostus skābē Miķeļa dienas nedēļā — tie labi stāv, bet ir rūgti
   Ja kāpostus griež un skābē vecā mēnesī — tie mīksti vārās nepūst, ilgi stāv; ja jaunā mēnesī — tie ir cieti
   Ja skābējot pirmo kāpostu sauju pašauj uz ziemeļu pusi — kubls labi stāv, nebojājas
   Ja saknes uzreiz pēc nogriešanas nes pagrabā — tās nedzen atvases
   Ja saknes vāc nedēļā pirms Miķeļiem — tās stāv labi
   Ja ziemas glabāšanai ražu liek Miķeļa dienā — to pe­les apēd
 

AUGĻU DĀRZKOPĪBĀ

   Ja decembrī zari pilni ar biezām sniega pārslām — vasarā tie lūzīs no augļiem
   Ja pirms Ziemsvētkiem kokos sabiruši «ziedi» — sarma vai aukstuma pārslas — būs bagāts augļu gads
   Ja vējaini Ziemsvētki — būs bagāts kokaugļu gads
   Ja ap Ziemsvētkiem logos daudz leduspuķu — būs laba augļu raža
   Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — vasarā būs daudz ogu
   Ja Ziemsvētku vakarā ābeles krata — tās ienes daudz ābolu
   Ja Ziemsvētku vakarā sadanco un sadziedas dārzā — no tā kurmji aiziet
   Ja Jaungadā uz kokiem ir daudz sarmas — vasarā būs daudz ābolu
   Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu — būs bagāts ogu gads
   Ja Jaungadā vējš ābeles purina — būs daudz augļu
   Ja Trijkungu jeb Zvaigznes dienas naktī debesis ar zvaigznēm — būs daudz ogu un ābolu
   Ja janvārī līst lietus — nebūs augļu gads
   Ja janvārī pie debesīm nav mēness — būs tārpu saēsti koki
   Ja Sveču dienā daudz snieg — būs daudz ogu
   Ja Vastlāvī snieg vai līst — būs bagāts ogu gads
   Ja ziemā liela sarma — augļu kokiem būs daudz ziedu un augļu; ja nav sarmas — būs trūcīgi ziedi un augļi
   Ja martā ir pērkons — būs daudz ogu
   Ja ķirši zied pērkona laikā — būs daudz ogu
   Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles — toruden tās dod daudz ābolu
   Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus — mājā visi koki sāk kalst
   Ja augļņ koku ziedēšanas laikā pūš ziemeļvējš — nebūs augļu
   Ja koki pavasari uzzied vēlu — nākamajā gadā būs maz augļu
   Ja augļu koku ziedu laikā noris neparastas debess parādības, parādās komēta vai uznāk Saules vai Mē­ness aptumsums, — būs neauglīgs gads
   Ja vasarā daudz odu — vēlāk būs daudz ogu
   Ja odi vasarā daudz dejo no augšas uz leju — tajā gadā būs slikti augļi
   Ja labi padodas pupas — būs neauglīgs augļu gads
   Ja slapja vasara — būs neveselīgi augļi
   Ja sausa vasara — būs maz, bet veselīgi augļi
   Ja augļu kokos paliek lapas — nākamgad būs maz ābolu
   Ja rudenī un ziemā pūš, austrumu vēji — nāka­majā gadā būs pilni augļu koki
   Ja rudenī daudz sarmu — nākamajā gadā būs daudz augļu
   Ja Mārtiņos kokos ir sarma — nākamgad būs daudz dārza augļu
   Ja mājas tuvumā stāda ievas un ozolus — mājā iesper pērkons un ābelēm nokrīt ziedi
   Ja kokus stāda jaunā mēnesī — tie labi ieaug Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī — tie būs auglīgi
   Ja ogulājus stāda vecā mēnesī — padodas brangas ogas
   Ja augļu kokus vai krūmus apgriež jaunā mēnesī — tie aug kupli
   Ja augļu koki zied vecā mēnesī — nekādu augļu ne­būs
   Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi Ja ābolus novāc pilnā mēnesī — tie labi stāv.
 

LOPKOPĪBĀ

Par govīm:

   Ja martā nav ūdeņu — aprīlī nebūs zāles Ja aprīlī ir daudz ūdens — maijā būs daudz zāles
   Kad ozols velk lapu mēteli — lopi jau var pieēsties zāli
   Ja zāli nogana pirms pilna mēness — tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness — gausi ataug
   Ja Miķeļa naktī govīm dod salmus — tās labprāt tos ēdīs arī ziemā
   Ja Sveču dienā vai Ziemsvētkos noberž govīm muguras ar sniegu — vasarā tās dunduri neaizskar
   Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās — kustoņi pār tām nelec
   Ja starp vairākiem kucēniem grib atrast gudrāko un la­bāko ganu suni, tie jāsaliek augšpēdus: kurš pirmais uzlēks augšā — būs īstais
   Ja starp kucēniem jāatrod labs ganu suns — aiz ādas vajag pacelt to gaisā: kurš nekauc — būs īstais
   Ja suns negrib pie gana turēties, no astes gala tam jānogriež kušķītis vilnas, jāieliek maizē un jādod ap­ēst — tad tas nekur vairs neskries
   Ja pirmās ganu dienas rīksti aizsprauž kūtī aiz sijas vai uzmet uz kūts jumta — govis ir klausīgas, neizklīst, nebizo, vienmēr godīgi nāk mājās un valgos
   Ja govis pirmoreiz ganos dzen ar pīlādža rīksti — tās dos daudz piena
   Ja ganam pazūd rīkste — zudīs govis Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni — gans ganot neiemieg
   Ja Ziemsvētkos uz brīdi uzspīd saule — būs labs piena gads
   Ja vecgada dienā uz brīdi uzspīd saule — govis labi dos pienu
   Ja sniegs kūst putodams — vasarā būs daudz piena
   Ja pavasarī sniegu nodzen lietus — govis dos daudz piena;ja saule un vējš — maz piena
   Ja puteņi piedzen sniegu kūts priekšā — togad govis labi dos pienu
   Ja, pirmo reizi govis ganos laižot, krietni rumulējas — govis daudz piena dod
   Ja, pirmo dienu govis ārā laižot, lietus līst — tajā vasarā būs daudz piena
   Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu noberž mugu­ras — tās nebizo un dod daudz piena
   Ja pirms Zaļās ceturtdienas mežā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm — tās tajā gadā dod daudz piena
   Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules sarauj ziemā palikušās ozola lapas, izvāra tēju un dod to govīm iedzert — govis dod daudz piena
   Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules kuļ sviestu — vasarā būs daudz piena un sviesta
   Ja pavasarī dod govīm pirmās purenes — vasarā tās dos dzeltenu pienu un sviestu
   Ja, pirmoreiz lopus ganos dzenot, zīle pa ceļu lēkā — tovasar būs daudz piena
   Ja saimniece pirmoreiz redz zīli ūdens malā — to­gad govis dos daudz piena
   Ja pirmo reizi ierauga cielavu pie ūdens — va­sarā būs daudz piena; ja sausumā — piena būs maz
   Ja ierauga pirmo vardi sausā zemē — togad govis dos maz piena; ja redz ūdenī, grāvī — būs pienīgas Ja piena traukus mazgā tekošā ūdenī — govs no­rauj pienu
   Ja Zāļu vakarā uz piena traukiem samet smalkas nāt­res — raganas sadzeļas un pienu nebojā
   Ja ūdeni, ar kuru mazgāta slaucene, izlej zemē un to dabū dzert varde — samaitājas piens
   Ja piena slauceni apošņā govs, suns vai kaķis — go­vīm samaitājas piens
   Ja tikko slauktu pienu ļauj skatīt svešiem — govs to norauj
   Ja piens nolīst zemē — nedrīkst to slaucīt vai ar kāju berzēt, citādi govs noraus pienu
   Ja pēc mēslu vešanas mēslus trīs reizes neiesviež atpakaļ kūts kaktos — govs norauj pienu
   Ja vārna vai žagata nometas uz kūts — nobeigsies kāds lops
   Ja stārķi pirmoreiz redz laižamies .— tovasar lopi daudz bizos; ja redz stāvam — mierīgi ganīsies
   Ja Zaļās ceturtdienas rītā ar sniegu vai ledu nobrauka govīm muguras vai trīsreiz uz muguras uzlej aukstu ūdeni — vasarā tās nebizo
   Ja Zāļu vakarā uzmet uz kūts jumta un sliekšņa aso dadzi — raganas saduras un liek govīm mieru
   Ja gana rīkstei lapas un zariņi braucīti no galotnes uz resgali — govis dod maz piena, dzimst nedzīvi te­lēni
   Ja govis sit ar alkšņa rīksti — govs urīns un piens kļūst sārts, ar asinīm
   Ja govij pienā asinis — jāizslauc caur jaunavas gre­dzenu, un tas pāries
   Ja govi skubina ar mizotu rīksti — tās norauj pienu, novājē, saslimst, kļūst negantas, tām noiet vilna, pienam maz krējuma
   Ja govi per ar rīksti, kam zari rauti atpakaļ, — tai pupi sprēgā
   Ja piens ielīst ugunī — vajag uzmest sāli, citādi go­vīm pupi sprēgās
   Ja slaucenē nes zirņus — govīm uz pupiem metas kār­pas
   Ja līdz Vītus dienai zāli nevis ar roku plūc, bet ar iz­kapti pļauj — govīm metas slimības
   Ja lops stipru saēdas un saslimst ar strēlēm jeb piepū­šas — jāizrauj ar saknēm mazs alksnītis un ar to jāper pa ciskām un jātrenkā tikmēr, kamēr paliek vesels
   Ja niknu vērsi ganāmpulkā vajag padarīt rāmu, tam desmit reizes jāuzsit ar sagrieztu dvieli
   Ja govīm dod zirņus — tās nepieņem bulli Ja lopus lecina ziemeļu vēja laikā — nekas labi ne­izdodas
   Ja Ziemsvētku naktī putina — būs slikti ar jaunlo­piem,
   Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete — govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis — vairāk būs vērsīšu
   Ja Ziemsvētku naktī govs guļ uz labajiem sāniem — tai būs gotiņa; ja uz kreisajiem sāniem — būs vērsītis
   Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī — tas vaislošanai ne­der
   Ja telīte piedzimst siltā vasaras vējā — no tās iznāks laba piena govs
   Ja stārķi pirmoreiz redz uz kūts jumta sēdam vai ap kūts jumtu lidojam — labi augs pavasarī dzimušie lopiņi.
 

Par aitām:

   Kad dzērves laižas — var aitas ganos dzīt
   Ja rudenī negribas vairs lopus ganīt — vajag saņemt baltu aunu aiz ragiem un trīsreiz apvest ap bērzu, tad otrā dienā būs sniegs klāt
   Ja kādā novadā zaķi izzūd — tur tai gadā aitas sprāgs
   Ja kāds vardes moka — tam aitas nīkuļo un sprāgst Kad ievas zied — laiks aitas cirpt, un tām augs bieza, balta vilna
   Ja aitas cērp jaunā mēnesi un ievu ziedu laikā — vilna atkal labi ataug
   Ja Miķeļa dienā vērpj — labi nepadodas aitas
   Ja vilnas zeķes dauza gar mūri — aitas nemīl jērus
   Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai šķūnī ieliek sieviete — vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis — vairāk auniņu un bullīšu
   Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — labi pado­sies sīklopi
   Ja Ziemsvētku nakts skaidra — birs jēri kā klimpas
   Ja Ziemsvētku naktī sniegs vizuļo — labi padosies sīk­lopi
   Ja ziemā ap uguni sāk lidot taurenītis — drīz at­skries jēri
   Ja cimdos zirņus nes — aug raibi jēri
   Ja skalus lauž — jēriem kājas lūst
   Ja Vastlāvī vai Meteņos vāra zirņus — būs sprogaini jēri.
 

Par cūkām:

   Ja cūkām dod zirņus — tās nepieņem kuili
   Ja cūku kūtī Ziemsvētkos izkaisa zirņus — rodas daudz sivēnu
   Ja sivēnus sauc par lācīšiem vai ruksīšiem, nevis sivē­niem vai žurkulēniem — tie aug lieli
   Ja, pērkot sivēnus, paņem drusciņ salmus līdz — tie labi ēd un ir mierīgi
   Ja sivēnus aizgaldā liek ar galvu pa priekšu — tie ne­rokas;
   ja ar pakaļkājām pa priekšu — nelec ārā
   Ja sivēnus rūnī jaunā mēnesī — tie labi barojas; ja vecā — nebarojas un paliek tievām pakaļām
   Ja sivēnus un citus kustoņus rāmī jeb kastrē jaunā mēnesī — tiem ilgi nedzīst brūce.
 

Par putniem:

   Ja grib, lai gailis vai vista jaunā vietā labi iedzīvotos, — no vecās vietas paņem līdzi ak­meni, ar to paberzē putnam galvu un to nosviež zemē jaunajā vietā
   Ja grib, lai vista dārzu nekašā, — tā jāņem aiz kreisās kājas un 9 reizes jāgriež riņķī pret sauli
   Ja Māras dienā vistas aiznes uz pļavu — tās nekašā dārzus
   Ja grib, lai vista neklīst no mājas tālu, — tai vajag apmērcēt kājas ūdenī
   Ja grib vanagu atbaidīt no vistām — kārts galā jāuzmauc pudele, caurs pods, veca slota, ar kruķi trīsreiz jāapjāj ap kūtj Ja vista tup tukšā ligzdā — tā drīz nobeidzas
   Ja vistām kļūst sarkanas sekstes un baltas ausis — tās drīz dēs
   Ja vistu barībai piejauc klāt žāvētas kaņepju vaj nātru sēklas — tās dēj bez apstājas ziemā un vasarā
   Ja cāļus kauj Miķeļa dienā — tie turpmāk labi iz­dodas
   Ja Ziemsvētkos vistas baro pirms saules — tās labi dēj
   Ja Metenī vistas baro mucas stīpā — tās dēj vienā perēklī
   Ja nopirkto vistu nes kūtī ar asti pa priekšu — tā labāk dēj
   Ja vistu ķer pie astes — tā dēj mīkstčaules
   Ja grib labu perējumu — jāliek no rīta un pilnā mē­nesī dētas olas; ja grib, lai izšķiļas vienā dienā, — tās jāber, nevis pa vienai jāliek ligzdā; ja grib, lai būtu vairāk vistiņu, — jāliek ar kreiso roku
   Ja vistas liek perēt vējainā laikā, it īpaši ziemeļu vēja laikā — daudzas olas paliek tukšas
   Ja grib dējīgas vistas — tās jāliek perēt sējas laikā vai tad, kad rudzi statos
   Ja vistu liek perēt sestdien — izšķiļas daudz vistiņu
   Ja Māras dienā dētas olas liek perēt — iznāk tikai vanckari un kroplīši
   Ja vistas liek perēt nevis sienā, bet salmos — cāļi iz­auguši ies labībā
   Ja ap Mārtiņiem zosis treknas — nākamajā gadā būs daudz olu.
 

Par zirgiem:

   Ja zirga muguru noglauda ar auzu izēdām — tas labi barojas
   Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar snie­gu — vasaru tos neēd odi
   Ja Miķeļos vilnas cimdā ieliek karstu ķieģeli un ar tņ izberzē jauniem zirgiem zobus — tie aug stipriem zobiem, veselīgi
   Ja zirgus izpeldina pirms dzeguzes kūkošanas — tie labi barojas
   Ja Zaļās ceturtdienas rītā zirgus padzirda ar tekošu ūdeni — tie ir izturīgi, brangi, «labi tek»
   Ja zirgu k a ļ vecā mēnesī — pakavi ilgi turas
   Ja zirgam asti un krēpes griež jaunā mēnesī — tās labi, ātri un kupli ataug
   Ja, izbraukšanai gatavojoties, zirgs turpat pie staļļa durvīm vai jūdzot izkārnās — būs laimīgs brauciens
   Ja jaunus zirgus iebrauc Metenī — tie ir klausīgi
   Ja pavasarī, pirmoreiz ārā ejot, zirgu skubina — viņš vēlāk bieži piekūst
   Ja mājās iebrauktu vezumu nav laika izkraut, tad vismaz jāatlaiž tā virves — citādi zirgs jutīsies tikpat grūti, kā vezumu velkot
   Ja pēc braukšanas neapgāž ragavas — zirgs neatpūšas, visu laiku tas it kā velk
   Ja cilvēks stallī ēd — peles lopiem ēd spalvu nost
   Ja grib, lai zirgi padodas, stallī to galvas jātur ziemeļu vai austrumu virzienā; tiem blakus nedrīkst iiūt cūku kūts; to barībai nedrīkst tuvoties vistas; to sienā vai salmos nedrīkst gulēt kaķi; bet noteikti lai dzīvo zebiekstes
   Ja pirms zirgu staļļa celšanas zemē nomet skaidu, pēc pāris dienām var uzzināt ēkas celšanas vietu;
   ja zem skaidas apmetusies slieka — tur nedrīkst, ja gliemis — tā ir īstā vieta un zirgi augs brangi kā gliemji
   Ja staļļa durvis būs pret ziemeļiem — zirgi saimnie­kam spers un kodīs
   Ja stallim pienaglo nošautu žagatu, pūci vai vanagu — lietuvēns zirgus nenojāj
   Ja grib veselīgus un brangus zirgus — Niklāva dienā pirms saules lēkta jākauj gailis, tā asinis jātecina auzās un šīs auzas jādod zirgiem
   Ja pirmajā Lieldienu dienā pašā rīta agrumā zirgus pilnos aulekšos, atpakaļ neskatīdamies, izpeldina dziļos ūdeņos un tāpat, atpakaļ neskatīdamies, atjāj mājā — tiem dunduri, mušas un odi nekož
   Ja caur zemē noliktām zirga sakām izlec varde — zirgam kakls saslims
   Ja zirgu sien pie ratu riteņa — tas klepo, ātri piekūst, klūp
   Ja ērzeļus rāmi jeb kastrē vecā vai dilstošā mē­nesī — tiem labi dzīst brūce un tie vairs nedauzās
   Ja zirgs tur stingri augšā ausis — tas ir izturīgs; ja nolaidis — tas ir vājš
   Ja zirgam kuplas krēpes un aste — tas ir stiprs; ja garas spalvas pie kājām — tas ir mundrs.
 

Par bitēm:

   Ja Ziemsvētkos ir sniegputenis — nākam­gad būs daudz medus
   Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos dzied — nākamgad tās labi spieto?
   Ja Jaungadā snieg — būs daudz medus
   Ja Sveču dienā spīd saule — bitēm neizdodas bērni; ja apmācies un snieg — būs laba bišu saime
   Ja februāri daņco odi — bitēm gaidāms posts
   Ja Ģertrūdes dienā kāds ieiet bišu dārzā vai aizņemas kādu bitenieka piederumu — pie tā vasarā aiziet visas bites
   Ja Zaļajā ceturtdienā kaut ko dara gar bitēm — tās labi padodas
   Ja mitrs jūnijs — bites sanesīs daudz medus
   Ja rūsa liesmo — viršu ziedos nav medus un bitēm nāk trūcīgs laiks.
 

PAR LAUKU DARBU UN SADZĪVI

   Daudzās laikazīmēs izmantota tāda pazīme kā Zemes dabiskā pavadoņa stāvoklis. To viegli saprast, jo Mēness fāžu stingri regulārā secība deva ļaudīm stabilu laika etalonu, kas apmēram septiņas reizes garāks par dien­nakti. Cilvēki jau sen ievēroja Mēness fāžu sakritību ar dažādām norisēm dabā — ar rasas bagātām un vēsām pilnmēness naktīm, ar dzīvnieku reakcijas, sevišķi dzi- mumaktivitātes un augu augšanas īpatnībām u. tml. Laikam gan Mēness kulta periodu savā vēsturiskajā attīs­tībā ir pārdzīvojis vairums tautu. Šādam kultam rakstu­rīgi dažādi rituāli, uzskati un ticējumi, kuri izpaužas arī laikazīmēs. Sī vecu vecā tradīcija saista jauna mēness parādīšanos ar veiksmi dažādos pasākumos un darījumos, Cik te maldu un cik patiesības? Atbildēt uz šo jautājumu nav nemaz tik vienkārši. Neviena dabas faktora ietekme taču neizpaužas tīrā veidā, tie ir saistīti visai sarežģītā mijiedarbē. Arī dzīvas būtnes reakcija uz viena un tā paša faktora iedarbi mainās atkarībā no tās organisma stāvokļa. Lai pārliecinoši pierādītu Mēness fāžu ietekmi, jāizstrādā atbilstoša metodika, veiksmīgi jāizvēlas pie­mēroti modeļobjekti.
   Vēl pavisam nesen valdīja uzskats, ka Mēness ietekme
   uz Zemi izpaužas vienīgi tādējādi, ka izsauc paisumu un bēgumu jūrās un okeānos, bet jautājumu par Mēness ieteķmi uz dzīvības procesiem Zemes biosfērā, laika apstākļiem un citām parādībām uzskatīja par nenopietnu! Pēdējās pāris desmitgadēs nostāja šajā ziņā ir būtiski mainījusies. Strauji attīstās selenobioloģija, kas pēta Mēness iedarbību uz dzīvo dabu. Šādi pētījumi notiek daudzās valstīs, Šveices Federālajā lauksaimniecības ķimizācijas pētniecības institūtā tiek realizēta desmitgadu programma problēmas «Mēness ietekme uz augiem» risināšanai, Programma vēl nav pabeigta, taču iegūtie rezultāti jau liecina par šādu pētījumu perspektivitāti. Padomju Savienībā pētījumus par Mēness ietekmi uz cilvēka veselību veic Medicīnas zinātņu akadēmijas Vis­pārējās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas institūtā un A, Višņevska Ķirurģijas institūtā. Zinātniskajā litera­tūrā parādās arvien vairāk datu par Mēness ciklu iedar­bību uz augu augšanu, ūdens un sauszemes dzīvnieku (daudzsaru tārpu, Malajas mežažurkas, Indijas bifeļu, putnu) dzimumaktivitāti, kukaiņu dzīves ritmiem.
   Mūsu republikā šādus pētījumus veic pagaidām tikai amatieri vai arī zinātnieki savam vaļaspriekam. Intere­santus datus publicējis Bruno Biedriņš 1983., 1984. un 1985. gada «Dabas un vēstures kalendārā». Viņš vairākus gadus veicis eksperimentus ar auzām un citām lauksaim­niecības kultūrām, sēdams un stādīdams kā vecā, tā jaunā mēnesī, Auzas labāk padevušās, ja sētas jaunā mēnesī, bet lini un zirņi — vecā. Jaunā mēnesī sētiem zirņiem stipri aizkavējusies ziedēšana un augšana. Ja tos novāca jaunā mēnesī, tie slikti žuva un uzglabājot pelēja. Sīpoli krietni labāk padevušies, ja tos stādīja jaunā, bet novāca vecā mēnesī. Turpretim kartupeļu stādī­šanai labāks bija vecs mēnesis. Jaunā mēnesī sētām auzām cerošanas fāze dažkārt pat izpalikusi, sakņu masa bijusi vairākas reizes mazāka nekā vecā mēness sējumā.
   Noskaidrots, ka Mēness stāvoklis ietekmē arī meteoro­loģiskos apstākļus uz Zemes. Mēness gravitācijas spēka iptekmē atmosfērā rodas cikloniskie zema spiediena apga­bali, kuri pārvietojas atkarībā no tā atrašanās vietas ziemeļu vai dienvidu puslodē. Meteoroloģiskie apstākļi mainās atkarībā rio Mēness kustības maiņas attiecībā pret Zemes orbītas plakni. Tieši šādos momentos notiek vislielākās pēkšņās laika apstākļu maiņas — rodas viesuļ­vētras, strauji ceļas vai krītas gaisa temperatūra u. tml,
   Ne velti astronomi sistēmu Zeme—Mēness uzskata par dubultplanētu.
   Mēness ietekme uz meteoroloģiskajiem apstākļiem tiek pētīta arī ilgākam periodam. Astoņdesmito gadu sākumā ASV Kosmisko lidojumu centra zinātniskais līdzstrādnieks R. Karijs (R. Currie) publicēja savūs pētījumus par nokrišņu daudzuma atkarību no Zemes un Mēness sav­starpējā stāvokļa. Viņš konstatējis nokrišņu cikliskumu ar 18,6 gadu ilgu periodu. Kā zināms, tieši tik ilgs laiks paiet, kamēr Mēness ieņem galēji ziemeļu un dienvidu stāvokli pret Zemes ekvatoru. Vēlāk šo pētījumu rezul­tātus, kas iegūti Lielo līdzenumu apgabalā, apstiprināja arī vairāku citu zemju meteorologi un klimatologi. Ķīnas Atmosfēras fizikas institūtā tika izanalizēti meteorolo­ģiskie novērojumi, kas veikti piecsimt gados, un konsta­tēts izteikts nokrišņu cikliskums ar periodu, nedaudz ilgāku par 18 gadiem.
   No ļoti plašā tautas laikazīmju klāsta par jauno un veco mēnesi te apskatīsim raksturīgākās.
 

Jaunā un vecā mēnesī — mežā:

   Ja skuju būvkokus cērt jaunā mēnesī un lapu būvkokus vecā mēnesī — ēkas ir siltas un ķirmji tajās nemetas
   Ja skuju lietaskokus cērt jaunā mēnesī, bet lapu ko­kus — ozolus, ošus, liepas, bērzus, apses — sausās vecā mēneša dienās — tie ilgi stāv-
   Ja cirvja kātu cērt vecā mēnesī — tas ir viegls un nemūk nost;
   ja jaunā mēnesī — tas šļūk ārā un to ķirmji saēd
   Ja krūmus cērt jaunā mēnesī — tie saaug atkal; ja vecā mēnesī — viss paliks tīrs
   Ja sēņot iet jaunā mēnesī — būs daudz labu, tīru sēņu; ja vecā mēnesī — būs daudz vecu, tārpainu sēņu
   Ja būvkokus cērt «miera mēnešos» — novembrī, decembrī, janvārī — un vēl pilnā mēness fāzē — tie labāk žūst tin neplaisā
   Ja lietaskokus cērt februārī — tie iznāk sausi un stipri
   Ja kokus saimniecībai — žogiem, tiltiem, zārdiem, abrām, silēm, baļļām, ratu asīm, ragavām, mucām, kas­tēm, stīpām — cērt janvārī un februārī — tie ilgāk stāv un nebojājas
   Ja grib, lai malkai baltalkšņi labi ataug, — tie jācērt rudeni;
   ja grib, lai grāvmalas atbrīvojas no baltalkšņiem, — tie jācērt nedēļu pirms Jāņu dienas
   Ja skalu malku cērt sveču mēnesī (februārī)' — tā gaiši deg
   Ja slotu griež vai kātā dzen vecā mēnesī — istabā nemetas blusas; ja jaunā mēnesī — metas
   Ja slaukāmās slotas sien, kamēr bērzi nav izplau­kuši, — tās ir izturīgas
   Ja peramās slotas griež no Jāņu dienas līdz Pētera dienai — tās ir īpaši labas.
 

Mājā:

   Ja jumtu jumj jaunā mēnesī — salmu un skaidu gali liecas uz augšu, lūst, šķobās un naglas lien laukā;
   ja vecā mēnesī — jumts apsūno un labi stāv
   Ja vadzi vai ķīli sit jaunā mēnesī — tas nāk laukā; ja vecā mēnesī — turas stingri
   Ja kaņepāju valgus vij vecā mēnesī, bet linu — jaunā — tie ir stipri
   Ja aitas cērp vai matus un bārdu griež dilstošā mēnesī — matojums ataug daudz lēnāk, nekā augošā mēnesī cirpts vai griezts
   Ja kāpostus griež un skābē vecā mēnesī — tie nepūst, ilgi stāv, mīksti vārās; ja jaunā mēnesī — tie ir cieti
   Dārzā: Kad pavasarī iestājas jauns mēness — jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kuriem raža ir virs ze­mes;
   kad iestājas vecs mēness — tos, kuriem raža ir zemē Ja bietes stāda jaunā mēnesī — tās raženi aug, bet iziet ziedos; ja stāda vecā mēnesī — tās neizzied
   Ja burkānus sēj vai stāda jaunā mēnesī — tie raženi aug, bet iziet ziedos; ja sēj vai stāda vecā mēnesī — tie neizzied
 

Ja gurķus

    sēj pilnā mēnesī — tie zied un daudz ienā­kas;
   ja tukšā jaunā mēnesī — zied līdz rudenim un maz ienākas
   Ja gurķus sēj jaunā mēnesī — tie tukši vien zied; ja vecā mēnesī — to ir daudz un tie labi ienākas
 
   Ja sīpolus vāc vecā mēnesī — tie izžūst
   Ja sīpolus jaunā mēnesī stāda no rīta — tie labi izdodas;
   ja vecā mēnesī uz vakaru — arī labi izdodas
   Ja grib veselīgus un lielus zirņus — tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules
   bet vecā mēnesī — no rīta pirms saules un bez virs­biksēm
   Ja zirņus sēj jaunā vai augošā mēnesī — tie tikai aug un zied, bet nenogatavojas;ja dilstošā vai vecā mēnesī — tie nav tārpaini, ir ražīgi un labi nogatavojas
   Ja grib zirņus ziediem vai lopbarībai — tie jāsēj jaunā vai augošā mēnesī; ja grib graudiem — jāsēj vecā vai dilstošā mēnesī.
 

Tīrumā:

   Ja papuvi maisa un plēsumu plēš vecā mē­nesī — zeme labi satrup; ja jaunā mēnesī — netrup un zāles vien griežas
   Ja atmatu ar jaunā mēnesī — tā zaļo; ja vecā mēnesī — labi satrup
   Ja labību sēj pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī — tā sagāžas veldrē
   Ja miežus sēj jaunā mēnesī — neaug melnie graudi; ja vecā mēnesī — tiem neaug akoti, bet lūst vārpas; ja pilnā mēnesī — briest smagi graudi
   Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — tas nepūst; ja vecā mēnesī — tas ātri pūst
   Ja rudzus sēj jaunos mēslos — tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos — 3 dienas pēc pilna mēness
   Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks — jaunā mēnesī būs labs;ja jaunā mēnesī ir sauss laiks — pilnā mēnesī līs lietus.
 

Jaunā mēnesī — mežā:

   Ja būvkokus cērt jaunā mē­nesī — tie nepūst
   Ja peramās slotas griež jaunā mēnesī — aug blusas un niez āda, bet slotām ilgi turas lapas un tās ir mīkstas
   Ja baļķus cērt decembrī jaunā mēnesī un gāž pret ziemeļiem — tie ir varen stipri un neplaisā
   Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī — baļķi neplaisā, ilgi uzglabājas, nepūst
   Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī — tie nepūst un mal­ka ir stiprāka
   Ja skalus un malku cērt jaunā mēnesī līdz pilnam mēnesim — tā labi deg Ja sulas urbj jaunā mēnesī — tās labi tek.
 

Mājā:

   Ja grābekļa zarus liek jaunā mēnesī — tie ātri izbirst
   Ja skursteni slauka jaunā mēnesī — tas drīz aiz­degas
   Ja ēku ceļ jaunā mēnesī — tajā iemetas kukaiņi, pūst koki
   Ja vērpj jaunā mēnesī — veidojas stipri diegi
   Ja zeķes lāpa jaunā mēnesī — tās vairs neplīst
   Ja biezpienu silda jaunā mēnesī — tas nepel
   Ja sviestu taisa jaunā mēnesī — tas nesaraujas
   Ja aitas cērp jaunā mēnesī un ievu ziedu laikā — tās atkal labi ataug
   Ja zirgam asti un krēpes griež jaunā mēnesī — tās labi, ātri un kupli ataug
   Ja vistas perēt liek jaunā mēnesī — cāļi aug brangi un veselīgi.
 

Dārzā:

   Ja kartupeļus stāda jaunā mēnesī — tie izaug lakstos, ir ūdeņaini, tos nomāc nezāles
   Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī — tie kaudzēs nepūst
   Ja kāpostus stāda augošā mēness miglainā dienā — tie nekalst
   Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī — tās izaug stiebros, ziedos
   Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī — zied loki un tie neno­gatavojas līdz pat vēlam rudenim
   Ja pupas stāda jaunā mēnesī un nedēļas sākumā — tām ir pilnas pākstis no viena gala līdz otram
   Ja puķes vai kokus stāda jaunā mēnesī — tie labi ieaug
   Ja augļu kokus vai krūmus apgriež jaunā mēnesī — tie aug kupli.
 

Tīrumā:

   Ja labību sēj jaunā vai pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas un smagi graudi
   Ja lauki sausi — tie jāsēj augošā mēnesī Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst
   Ja labību sēj jaunā mēnesī — graudi rudenī zemē nebirst, kaut arī tā ir nodzeltējusi, stiebri salocījušies, vārpas nolīkušas
   Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tām nelūst salmi, tās nekrīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit
   Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī — tas neizsalst Ja kviešus sēj jaunā mēnesī — tajos nemetas meln- plauka
   Ja rudzus sēj jaunā mēnesī — tie neizsalst un dod lielu ražu
   Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī — labi aug atāls Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī — ziemu būs slikta lopu barība
   Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī — tā dos lielu ražu.
 

Vecā mēnesī

mežā:

   Ja kokus cērt dēļiem — tie jā­cērt dilstošā mēnesī, tad tie iznāk taisni
   Ja skujkokus cērt ziemā pilnā mēnesī — tie neraujas un nemetas, nepārliecas
   Ja ratu kokus cērt pilnā vai vecā mēnesī — rati nečīkst un riteņi nejūk
   Ja ragavu slieču kokus cērt vecā mēnesī — tas izrādās sīksts koks
   Ja malku cērt vecā mēnesī — tā labi izkalst
   Ja pirtsslotas griež dilstošā mēnesī — tās ātri izput, nobirst lapas
   Ja žagarus, krūmus, kokus cērt vecā mēnesī — ne­aug atvases
   Ja žogam žagarus cērt vecā vai dilstošā mēnesī — šie žagari otrreiz vairs nezaļo
   Ja ēku celšanai sūnas vāc vecā mēnesī — tās turas sausas.
 

Mājā:

   Ja ēku ceļ vecā mēnesī — tā būs sausa, silta un izturīga
   Ja kaļķu mūri mūrē vecā mēnesī — tas ir ciets, sauss un izturīgs
   Ja ģ i p s d e ķ i sit vecā mēnesī — tas labi turas
   Ja skalus plēš pilnā mēnesī — tie labi deg un nekūp
   Ja skursteni sāk mūrēt vecā mēnesī — tas ātri izkalst un netek sodrēji
   Ja skursteni slauka vecā mēnesi — tas tik drīz nepiekvēp
   Ja grābekļa zarus liek vecā mēnesī un pēc pusdie­nas — tie nekrīt ārā
   Ja ragavu slieces liek vecā mēnesī — tās neatliecas
   Ja sētas mietus dzen vecā mēnesī un pēc pusdienas — tie nepūst un nelien no zemes laukā
   Ja virves un auklas vij vecā mēnesī — tās nedilst, necērtas un ir mīkstas
   Ja pirtsslotas taisa Jāņos un dilstošā gaismā — tās ir izturīgākas un peroties nemet lapas
   Ja zābakus taisa vecā mēnesī — tiem neirst šuves un nelec zoles vaļā, ir viegli un izturīgi
   Ja putraimus taisa vecā mēnesī — tajos metas kodes
   Ja spilvenos vai pēļos spalvas liek veca mēneša pēdējā piektdienā, īpaši vakarā pēc saules noiešanas, kad putni jau guļ, — spalvas nelien ārā
   Ja veļu mazgā vecā vai dilstošā mēnesī — tā izmaz­gājas ļoti balta
   Ja vilnu mazgā vecā mēnesī — tā neveļas Ja zirgu kaļ vecā mēnesī — pakavi ilgi turas
   Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī — tas vaislošanai neder
   Ja labību maļ vecā mēnesī — milti nebojājas.
 

Dārzā:

   Ja kartupeļus stāda pilnā mēnesī — aug daudz lielu bumbuļu
   Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā — tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos
   Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī — tajos maz nezāļu
   Ja kāpostus stāda vecā mēnesī — tie vārās mīksti
   Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī — padodas ļoti laba raža
   Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī — tie aug lieli, biezi un pilni
   Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī — tās ļoti raženi aug
   Ja cigoriņus sēj vecā mēnesī — tie neaug cauri un neizzied
   Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta — tie labi aug un neizzied
   Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī — tie aug labi, lieli un neizzied ziedos
   Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī — tie ir cieti un cīpslaini
   Ja sīpolus stāda vecā mēnesī — tie neizzied
   Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturt­dienas vakarā — tie aug lieli
   Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī un piektdienā — tie izaug lieli
   Ja sīpolus stāda vecā menesī, kamēr puiši pirtī, — tie aug lieli kā puišu pauti
   Ja sīpolus katra veca mēneša pēdējā piektdienā atru­šina — tie labāk aug
   Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī — tie ir visnobriedušākie un vislabāk stāv
   Ja magones sēj pilnā mēnesī — tās zied kupli un gal­viņās daudz sēklu
   Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī — gaidāma laba šķiedra
   Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī — tiem būs daudz ogu
   Ja ogulājus stāda vecā mēnesī — padodas brangas, lielas ogas
   Ja augļu koki zied vecā mēnesī — nekādu augļu nebūs
   Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi
   Ja ķirši zied vecā mēnesī — tiem nebūs ogu
   Ja ābolus novāc pilnā mēnesī — tie labi stāv.
 

Tīrumā:

   Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad ir dienvidu vai vakara vējš, — tie labi satrūd
   Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī — tā labāk satrūd un nobriest
   Ja āboliņu ar vecā mēnesī — zeme labāk satrūd un nezāles neaug
   Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir pavisam vecs vai tikko jauns, — tā slikti aug
   Ja labā zemē sēj vai stāda dilstošā mēnesī — nebūs ražas
   Ja labību sēj vecā mēnesī — tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut
   Ja labību sēj vecā mēnesī — tā no vārpām birst pat nenobrieduši
   Ja lauki zemi un slapji — tie jāsēj dilstošā mēnesī
   Ja auzas sēj pilnā mēnesī — tās izaug garas
   Ja auzas sēj vecā mēnesī — tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā
   Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī — tad tas jādara tikai agri no rīta
   Ja miežus sēj pilnā mēnesī — tie labi padodas, aug smagi graudi
   Ja rudzus sēj vecā mēnesī — tiem robainas, pustuk­šas vārpas un slikts birums
   Ja rudzi zied Jaunā pilnā mēnesī — būs pilnas vārpas
   Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī — ir daudz graudu
   Ja rudzus pļauj vecā mēnesī —- tie labāk nobriest
   Ja linus sēj vecā mēnesī, īpaši tā galā — aug šķiedraini lini un neaug nezāles
   Ja linus plūc pilnā mēnesī — tie ir šķiedraini
   Ja zirņus sēj pilnā mēnesī — aug pilnas pākstis; ja vecā mēnesī — tie ātri nogatavojas
   Ja zirņus sēj pilnā mēnesī pirms saules — tie nav tārpaini un ir ražīgi
   Ja zirņus sēj dilstošā mēnesī — tie rudenī ļoti labi nogatavojas
   Ja zirņus vāc vecā mēnesī — tie vārās mīksti
   Ja sēklu ņem vecā mēnesī — tā slikti dīgst
   Ja zāli nogana pirms pilna mēness — tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness — tā gausi ataug.
 

LAIKA VĒROJUMI, TICĒJUMI

   Ja ievas kupli zied — būs auglīga vasara.
   Ja ievas zied — mieži un auzas jāsēj.
   Ja daudz pīlādžu ziedu — būs labi mieži.
   Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi aug|i.
   Ja pienenēm dienā aizveras ziedi — būs lietus.
   Ja agri plaukst koki — agri jāsēj agrīnās labības.
   Ja grib izaudzēt labus sīpolus — tie jā­dēsta, kad ābeļu ziedi ir pumpuros.
   Ja pavasarī daudz maijvaboļu — būs kar­sta vasara.
   Ja vakaros knišļi spindz un dzeļ — būs lietus.
   Ja dzeguze vakarā ilgi kūko — būs labs laiks.
   Ja bezdelīgas no rīta izlido vēlu — būs slikts laiks.
   Ja maijā bieži ir pērkons — būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.
 

   LAIKAZĪMES PROGNOZES SCENĀRIJĀ
   Mūsu gadsimta sešdesmitajos gados sākās «prognožu bums». Daudzās valstīs tapa valdības komitejas un komisijas nākotnes problēmu pētīšanai un kompleksu prognožu izstrādāšanai. Radās futurologu biedrības un prognostiskas firmas. Amerikas Savienotajās Valstīs vien triju gadu laikā izveidojās vairāk nekā divi simti šādu firmu. Firmas pelnījās ar ekonomiskajām, politiskajām, inženiertehniskajām prognozēm un citiem privātajiem, kā arī valsts pasūtījumiem. Viens no galvenajiem progno­zēšanas veidiem — nākotnes scenāriju izstrādāšana. Izstrādāja nākotnes ekonomiskās vai ekoloģiskās situā­cijas, arhitektūras vai ģimenes, sagaidāmā kara vai tā saucamās postindustriālās sabiedrības scenārijus. Seš­desmito gadu nogalē Itālijas progresīvais tautsaimnie­cības un sabiedriskais darbinieks Aurēlio Pečei dibināja «Romas klubu» — neoficiālu starptautisku organizāciju pasaules attīstības globālu problēmu pētīšanai. Jau pirmais «Romas kluba» ziņojums — D. Medouza un tā līdzautoru grāmata «Augšanas limiti» satrauca. Sis globālais nākotnes scenārijs uzskatāmi rādīja, ka patērē­tāju sabiedrība ar savu maksimālās peļņas stratēģiju iet pretī katastrofai. Līdz kluba dibinātāja nāvei 1984. gadā publicēti desmit šādi ziņojumi un vēl daudzi citi nākot­nes scenāriji, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu grupas ziņojums «Pasaules ekonomikas nā­kotne», kas krievu valodā publicēts arī mūsu valstī.
   Protams, nākotnes aina būtiski atkarīga ne tikai no scenārija veidotāju metodoloģijas, bet arī no viņu ideolo­ģiskajiem uzskatiem. Tāpēc, kritiski vērtēdami šādus rietumu futurologu radītos nākotnes paternus (kopainu), padomju zinātnieki nenoliedz racionālo kodolu — pašu scenārija, paternanalīzes metodi. Līdzīgus gaidāmās situācijas scenārijus diezgan sen veido meteorologi. Tā ir sinoptiskā metode laika apstākļu prognozēšanai, kad uz vienas kartes attēlo kompleksu meteoroloģisko situā­ciju, visdažādāko meteoroloģisko datu grafisku kopsa­vilkumu. Starp šiem datiem, kurus, savāc pēc meteorolo­ģiskā dienesta standartmetodikas noteikumiem, pagaidām nav laikazīmju, taču tās dažkārt veiksmīgi izmanto meteoroloģiskās situācijas neoficiālajās prognozēs.
   Jau vairākus gadus apgabala laikraksts «Kaļiņingrad- skaja pravda» regulāri publicē Kaļiņingradas universitā­tes Fiziskās ģeogrāfijas katedras docenta A. Kurkova paredzējumus par laika apstākļiem nākamajā mēnesī. So prognožu scenārijos plaši izmantotas laikazīmes. Snie­dzam lasītājam šī zinātnieka prognozi 1982. gada maijam.
   «. ,.Fenoloģiskā skatījumā maijs Kaļiņingradas apga­balā pieder pie gada divām apakšsezonām. Maija pirmā dekāde noslēdz «pavasara plaukumu». Parasti šajā dekādē gaisa vidējā diennakts temperatūra jau stabili turas virs plus desmit grādiem. Pagājušajā — 1981. — gadā šāda pāreja notika 8.-9. maijā. Maija otrā un trešā dekāde jau raksturojama kā «priekšvasara» — apakšsezona ar īsti siltām dienām". Taču maija siltums vēl nav īsti drošs. Diezgan parasta parādība šajā mēnesī ir aukstuma at­griešanās, Gadās arī salnas, Aukstuma atgriešanās visbiežāk sakrīt ar ievas un zirgkastaņas ziedēšanas laiku. Maijā vērojami ari pirmie īstie pavasara negaisi "(3—4 negaisa dienas mēnesī). Tautas kalendārā ir šāda raksturīga laikazīme: «Ja pirmais pērkons dārd no dienvidiem — vasara būs silta, ja no ziemeļiem — auksta, no rietumiem — lietaina.» Parasti šī laikazīme attaisno­jas. Vispār maijs tautas kalendārā ir piesātināts ar prognozējošām dienām. 8. maijā parasti iestājas silts, saulains laiks, atlido kukaiņēdāji putni. Tas izteikts laikazīmēs: «Uz Marka dienu debesis spožas, sievām istabā karsti metas», «Uz Marka dienu atlido putnu bari». Mēneša vidū — Borisa dienā (15. maijā) sākas lakstīgalu svētki. Dabā daudz kas savstarpēji saistīts, sevišķi dzīv­nieku un augu dzīvē. To jau ievērojuši mūsu vectēvi. «Lakstīgala sāk dziedāt, kad var padzert rasu no bērza lapas.» Maija beigās jau visi koki salapojuši, zied pļa­vas, sākas «lielā» piena laiks. Par to minēts laikazīmēs: «Atnāks Fedots (31. maijā) — pēdējo ozola lapu atriti­nās», «Ozols apģērtfjas — lopiņi pieēdas».
   Šogad apgabalā pavasaris sākās agri. Daudzas dabas fenoloģiskās parādības martā noritēja par 10—12 die­nām agrāk nekā parasti. Taču aprīlī atgriezās auk­stums un stingri piebremzēja pavasara procesu attīstību. Siltums pieauga lēnām, augu attīstība pagausinājās. Vēsais laiks ietekmēja arī putnus. Pilsētā, barību meklē­jot, apmetās kaijas. Kāds laiks turpmāk gaidāms maijā? Otrajā datumā sniga. Pirmajā dekādē var būt vēss laiks. Pēdējā salna vidēji vērojama 9. maijā. Taču otrajā un trešajā dekādē pavasaris atgūs savu tiesu.»
   Tāpat šis autors sniedz prognozi 1983. gada decembrim, pamatojoties uz novembra laikazīmēm.
   «…Šogad novembrī nomainījās veseli trīs gadalaiki. Bija gan drūms rudens, gan kailsals un sniegota ziema, gan lietains pavasaris. Pirmajā dekādē valdīja dienvidrie­tumu vēji no Atlantijas, kas atnesa miglu, smalku lietu un 6—10 grādu siltuma. Bet 11. novembrī mūs sasniedza auksti vēji no Arktikas. Uzsniga sniegs (apmēram par dekādi agrāk nekā parasti), cits aiz cita nāca lejā «put­raimu» lādiņi, Tālāk viss noritēja pēc labi zināmām tautas laikazīmēm, «Putraimi nāk — nākamnedēļ gaidi salu.» Tā arī notika. Vidējā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā nokritās par 3—6 grādiem zem vidējās normas. Sniegs bagātīgi, līdz 30 centimetru biezā slānī klāja zemi. Radās iespaids, ka no novembra esam pārcēlušies uz jan­vāri. Taču pirmais sniegs uzkrita uz nesasalušas augsnes, kad ķiršiem vēl nebija nobirušas lapas, turklāt tas uz­sniga dienā. Un atkal attaisnojās laikazīmes: «Dienas sniegs neturas — pirmais noturīgais sniegs uzkrīt naktī», «Kamēf ķiršiem lapas nav nobirušas, lai snigtu cik snig- dams, atkusnis sniegu nodzēsīs». Sniegs kusa, radās atkala, par kuru tautas meteoroloģijā sacīts: «Pēc atkalas gaidi lietu.» Un lietus patiešām nelika sevi gaidīt. Nāka­mais šī ziemas—pavasara—rudens laika apstākļu cikla posms — no 21. līdz 28. novembrim. Tas sākās ar spēcīgu negaisu un noslēdzās ar dziļu atkusni un lietu. Biezā sniega sega nokusa vienā dienā. Temperatūra pacēlās līdz 6, pat 9 grādiem siltuma. Svētdien, 27. novembrī, med­nieki devās pīļu medībās. Makšķernieki lika lietā vasaras makšķeres. Bet uz dambja (ievērojiet — augstā vietā!) parādījās svaigi kurmju rakumi. Tur varēja uzlasīt arī sliekas. Šķita, ka iestājies ilgstošs silta laika periods. Taču naktī uz 29. novembri ziemeļu vēji atnesa aukstumu un sniegu, izraisīja atkalu. Viss atkal sākās no gala.»
   Lai paredzētu laika apstākļus decembrim un visai ziemai, A. Kurkovs savā rakstā plaši izmanto laikazīmes. Atcerēsimies negaisu, viņš saka. Novembrī negaisi — mērenajā joslā tā ir diezgan reta parādība, tāpēc tautas meteoroloģijā šādai parādībai ir svarīga nozīme. «Ne­gaiss novembrī — daudz sniega ziemā, taču noturīga ziema iestāsies ne tik drīz.» Arī laikazīmes no 8. līdz 14. novembrim norādījušas uz sniegotu ziemu, bet ar atkušņiem. Un arī kurmji ne jau velti pārcēlušies uz augstākām vietām — jūt, ka ziemā un pavasarī būs daudz ūdens. Bet kad iestāsies īsta ziema? Arī uz šo jautā­jumu atbildi A. Kurkovs meklē laikazīmēs. Negaiss plosījās naktī uz 21. novembri. Tā ir diena, ar kuru sākas tā saucamie Mihaila atkušņi. Ja šie atkušņi «ragavu ceļu izposta — negaidi to līdz 19. decembrim». Kontrolei autors atgādina, ka vietējos apstākļos atstarpe starp pirmās snigšanas datumu un stabilas sniega segas iestā­šanos vidēji esot 36 dienas. Ja šīs 36 dienas pieskaita 11. novembrim, iznāk 17. decembris. Tātad nestabils laiks (te sniegs, te lietus) turpināsies vismaz līdz 16. decem­brim. Pēc tam, visticamāk, uzfrāks stabils aukstums. Nak­tīs iespējams sals līdz 20 grādiem, bet dienā no 7 līdz 12 grādiem zem nulles. Un vēl divas laikazīmes, Pirmā attiecas uz ūdensputniem — gulbjiem un pīlēm, kuri vēl novembrī nav aizlidojuši uz siltajām zemēm. Tas norāda uz iespējamu siltuma atgriešanos. Ja mežapīle arvien vēl sēž uz ūdens un neaizceļo, pat sniegam krītot, siltais laiks vēl turēsies diezgan ilgi. Otra laikazīme norāda uz nākamā pavasara iestāšanās termiņu. «Ja ru­denī agri uzsnieg — arī pavasaris sāksies agri.» Bet kāds laiks būs uz Jaungadu? Ziemas saulgriežos, vērojot sauli, mūsu senči secinājuši: «Ja saule gaiši staro — Jaungads būs skaidrs, dzestrs; ja apmākusies un uz kokiem sar­ma — silts un mākoņains.»
   «Pirms divpadsmit gadiem,» 1984. gadā laikrakstā «Ļiteraturnaja gazeta» rakstīja Jurijs Rosts, «liels sau­sums nāca pār mūsu zemi. Dega meži, dūmi cēlās 'no gruzdošiem purviem, un smirdīga dūmaka ietērpa pilsē­tas. Tajā 1972. gada vasarā mēs, aizmirsuši, ka laika pa­redzēšanas nozarē darbojas divsimt zinātņu doktoru un pusotra tūkstoša kandidātu, kā arī gandrīz divdesmit tūkstoši citu speciālistu, metāmies uz Temirtau ciematu Altajā pie Anatolija Djakova. Un nebija tanī gadā ne­viena liela periodiska izdevuma, kurā nebūtu pastāstīts par to, ka viņš jau savlaicīgi paredzējis šo sausumu. Taču hidrometeoroloģiskā dienesta ilgtermiņa prognozes tanī gadā neko tādu par vasaru nebija vēstījušas.»
   A. Djakova ilgtermiņa prognozes attiecas ne tikai uz Altaju. Viņš diezgan precīzi paredz laika apstākļus arī citos zemeslodes apvidos. 1978. gada 12. oktobrī Parīzes astrofizikas institūta direktors Z. Pekers saņēmis viņa telegrammu ar brīdinājumu par gaidāmo stipra aukstuma (ap mīnus 20 grādiem) vilni decembra pēdējā dekādē un janvārī. Atbilde — pieklājīgi ironiska. Taču jau 21. de­cembrī laikraksta «Izvestija» korespondents Parīzē ziņoja, ka tur pēkšņi iestājies liels sals, izgājusi no ierindas maģistrālā elektropārvades līnija, daudzi uzņēmumi pār­traukuši darbu, apstājušies elektrovilcieni. Zaudējumus lēsa uz četriem miljardiem franku. 1981. gada 28. jūlijā Djakovs telegrafējis PSRS Jūras flotes ministrijai, ka laikā no 5. līdz 20. augustam Ziemeļatlantijā veidosies ļoti dziļi cikloni, kuri izraisīs viesuļvētras ASV austrumu piekrastē, Kārību jūrā un Meksikas līcī, bet Tālo Aus­trumu jūrās no Filipīnām līdz Japānai — spēcīgus taifū­nus. Jau 8. augustā laikraksti ziņoja, ka taifūns Hokaido salā nodarījis lielus postījumus — pilnīgi sagrautas 70 mājas un vairāk nekā 19 tūkstošu ēku applūdinātas, daudzās vietās bojātas dzelzceļa līnijas un šosejas, esot cilvēku upuri, 10, augustā parādījās ziņas par spēcīgām lietusgāzēm, kas applūdinājušas Ņujorkas štata pilsētu Votertaunu. 16. augustā nepieredzēti spēcīgs taifūns triecās pret Sahalinu… Un tā daudzas Djakova ilgter­miņa prognozes piepildījās ar apbrīnojamu precizitāti. Pa­nākumu cēloņi? Plašas zināšanas, orģināla metode, liela pieredze.
   1935. gadā pēc Odesas un Maskavas universitāšu absol­vēšanas Djakovs ieradies Kuzbasā dzelzceļa trases ierīkošanas darbos. Jaunapgūstamajam akmeņogļu basei­nam bija" nepieciešama droša transporta maģistrāle, bet celtniecībai vajadzēja drošas laika apstākļu prognozes
   Djakovu 1936. gadā ieceļ par Kalnu Sorijas dzelzceļa galveno meteorologu. Jau pirmā viņa izstrādātā prognoze bijusi precīza, arī turpmākās tikpat drošas. Viņa panā­kumu pamatā ir plašās un dziļās zināšanas meteorolo­ģijā, fizikā un astronomijā. Turklāt Djakovs noskaidrojis un prasmīgi izmanto likumsakarības, viņš saista Zemes atmosfēras maiņas ar kosmiskajām parādībām, galveno­kārt ar procesiem, kuri risinās uz Saules, -kosmiskās laikazīmes.
   Minēsim vēl trešo piemēru par laikazīmju prasmīgu izmantošanu kompleksā ar moderno zinātni. Šoreiz Igau­nijas republikas Tartu rajona padomju saimniecībā «Kon- guta». Te dzīvo pensionārs Vadims Zelnins. Divdesmit gadus viņš sekmīgi vadīja kolhozu «Vellavere». Pirms kara Zelnins bija ieguvis augstāko agronomisko izglītību, pēc tam absolvējis Tartu universitātes Bioloģijas fakul­tāti. Specializējies ornitoloģijā. Kopš 1939. gada viņš katru dienu pieraksta visu, kas notiek apkārtējā dabā, bet pirmie novērojumi sākti jau studiju gados — pirms pusgadsimta. Savus novērojumus viņš salīdzina ar tautas laikazīmēm, rūpīgi visu analizē un izvērtē. Kā jau orni­tologs, viņš lielāku uzmanību veltī putniem: migrācijas laikiem .un raksturam, ligzdoša-nas -īpatnībām un citām pazīmēm, pēc kurām var prognozēt laika apstākļus īsā­kam un garākam periodam. Viņa prognozes īsākajam — tuvāko divu nedēļu periodam piepildās vidēji par 83 procentiem. Diezgan precīzas izrādījušās arī Želnina ilgtermiņa prognozes nākamajai sezonai — tuvākajiem trim mēnešiem. Plaši izglītoto un pieredzējušo «laika­zīmju tulku» pazīst ne tikai viņa dzimtās Elvas apkārtnē. Katra mēneša otrajā svētdienā Zelnina prognozes tuvā­kajām divām nedēļām izskan republikas radioraidījumā lauku ļaudīm «Labrīt!». Mācību gada sākumā apkārtējās skolas šo izcilo dabas pazinēju aicina uz tikšanos. Par savu pieredzi viņš stāsta ari Tartu Valsts universitātes studentiem lekcijās — pārrunās.
   Kāds stāvoklis ar plašākā sabiedrībā apzinātiem «laika­zīmju tulkiem» ir mūsu republikā?
   «Dabas un vēstures kalendāra» lasītāji jau ievērojuši Jāņa Jirgensona sastādīto dārzkopja sējas kalendāru Daudzi pārbaudījuši viņa ieteikumus, kas un kādā da­tumā jāsēj un jāstāda. Un pārliecinājušies, ka, ievērojot šīs senās tautas atziņas, «aug labāk nekā kaimiņam, kas sēj un stāda, kā pagadās». Jirgensons ir Latvijas Lopko­pības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūta galvenais agronoms. Savu dārzkopja sējas kalendāru viņš sastāda apmēram divus gadus uz priekšu.
   Laikraksts «Cīņa» 1984. gada 21. janvārī publicēja Jāzepa Orbidāna prognozi par laika apstākļiem no janvāra līdz martam, kuru viņš pirms mēneša bija atsūtījis re­dakcijai. Viņa prognoze piepildījās ar visai lielu preci­zitāti, sevišķi janvārī un februārī. Tikai marta otrajā pusē laika apstākļi bija nedaudz skarbāki nekā paredzētie. Daugavpils rajona Eglaines ciema iedzīvotāji jau dau­dzus gadus pēc kārtas pārliecinājušies par vietējās padomju saimniecības «Cīņa» biškopja J. Orbidāna prasmi paredzēt laika apstākļus nākamajai sezonai. Viņa panākumi balstās uz rūpīgiem vērojumiem par dabas norisēm, augu attīstības un dzīvnieku uzvedības īpatnī­bām. Taču galvenais viņa «informators» ir drava. Bišu dzīves norises un izturēšanās īpatnības, kā arī šo īpat­nību cēloņus viņš iepazinis visos sīkumos. Un bites savu kopēju nepieviļ.
   Daudzi vecāki lauku vīri un lauku sievas zina ne ma­zumu laikazīmju, kā arī šīs zināšanas vairāk vai mazāk izmanto ikdienas darba gaitās. Ne sēj, ne stāda, ko un kad pagadās. Un atī no rīta diezgan droši zina, kāds laiks pieturēsies līdz vakaram, tikai bieži vien neapzinās šo parādību sistēmisko sakarību. Diemžēl reti kura lai­kazīmju pazinēja pieredze apzināta plašākā sabiedrībā. Tas ir neatliekams tuvākās nākotnes uzdevums!
   Laikazīmes signalizē par būtisku pārmaiņu sākurņu dabā. Sie signāli ir ļoti konkrēti, bieži vien šauri lokāli. Ar individuālo konkrētību laikazīmes var veiksmīgi papil­dināt moderno lauksaimniecības un meteoroloģijas zi­nātni. Zinātne pamatojas uz vispārinājumiem, uz vispā­rējām likumsakarībām, Zināt šīs vispārējās likumsakarības ir ļoti svarīgi. Taču augkopim un lopkopim jāņem vērā tieši šī gada un šīs vietas apstākļi, lai sētu un stādītu konkrētā pavasara optimālos termiņos — ne agrāk un ne vēlāk. Te nepieciešama ne tikai laikazīmju zināšana, bet arī ilggadēja pieredze, kas uzkrāta, vērojot un anali­zējot dzīvās dabas attīstības īpatnības kopsakarībā ar nedzīvās dabas procesu gaitu tieši savā novadā.
   Taču, kā jau lasījām iepriekšējā nodaļā, naivi būtu domāt, ka visas laikazīmes viennozīmīgi utilitāri kalpo tikai laika apstākļu paredzēšanai, praktiskās darbības labāko termiņu izraudzīšanai. Laikazīmes ir tautas gara­mantas veids, specifisks folkloras žanrs, kas pauž mūsu senču dabas izpratni, pasaules uzskatu un redzējumu, arī estētiskos un ētiskos priekšstatus. Kā rakstnieks Jānis Peters tieši atzīst:
   «Man personiski patiesi lielu estētisko baudījumu sa­gādā tautas ticējumu poētiskā, līdz apbrīnai dzidrā, lakoniskā frāze, kas no gadsimtu dzelmēm nes līdzi ne tikai racionālo gudrību un pareģonību, bet rada kādu vārdos nenoformulējamu dvēseles noreibumu un vēlreiz liek ar cieņu uzlūkot savas dzimtenes bagāto augu un dzīvnieku valsti, iepriekšējo paaudžu prāta asumu, kos­misko ritumu, ko folkloras laikmeta cilvēks intuitīvi un poētiski precīzi uztvēris. Arī kosmosa apguves laikmeta cilvēkam, lasot tos, tāpat kā lasot tautas dziesmas, top skaidrāks cilvēka nākums, ritējums no aizlaikiem līdz šodienai, viņš asāk sevi sajūt par dabas sastāvdaļu, kam dota apziņa un iespēja aizsargāt šo pasauli, novērtēt tos sociālpolitiskos faktorus, kuri spējīgi nodrošināt pa­saules krāšņuma nenonāvēšanu.
   Praktiskās atziņas, ko satur tautas meteoroloģija, savā izpildījumā robežo ar mākslu. Un otrādi — tautas dainas, ko mēs uzskatām par tautas dzeju — tātad par mutvārdu mākslu, patiesībā bieži vien ir praktiskas dabas, brīžiem tās ir pat pamācības — kad jāsēj, kad jāar, no kāda koka laiva taisāma, kā jāsvin svētki un vispār — kā jādzīvo, vismaz, kā būtu jādzīvo. Vulgāri un absolūti racionāli pieejot tautas ticējumiem, šinī gadījumā arī meteoroloģiskajiem novērojumiem, ātri var nokļūt «kul­tūras revolucionāru» pozīcijās un uz kādu laiku nozūmēt savai tautai bagātu, ētiski estētisku materiālu.»
 

   LAIKAZĪMES UN LAIKA ZĪMES
   «Literatūras un Mākslas» 1984. gada 31. augusta nu­murā- Armīns Lejiņš rakstīja par kinodiktoru Borisu Podnieku, ka viņa «kinobalss attīstība ir daļa no mūsu kinožurnālistikas vēstures… Balss jau ieguvusi laika zīmes vērtību, tā personificē laiku»; Te runa ir ne par tām laikazīmēm, kuras apskatījām iepriekšējās nodaļās. Tai parādību kopai, kuru latviešu valodā apzīmē ar vienu vārdu «laiks», daudzās citās valodās ir divi vārdi, pie­mēram, krievu valodā: epeMH un nozoda\ vācu: Zeit un Weiten, angļu: time un vueather; igauņu: aeg un ilm u. tml. Kāpēc gan mēs, latvieši, tik atšķirīgas parādības saucam vienā vārdā?
   Atbilde uz šo jautājumu jāmeklē analogos cilvēces kultūras krātuvē. Senās Mezopotāmijas pētnieks Igors Kločkovs grāmatā «Babilonijas garīgā kultūra: cilvēks, liktenis, laiks» diezgan sīki apskata laika izpratni šajā senās kultūras zemē pirms divarpus līdz četriem gadu tūkstošiem. No šī vēsturiskā perioda saglabājies daudz māla tāfelīšu ar ķīļrakstu tekstiem. No atšifrētajiem tek­stiem izriet, ka senie babilonieši laiku izpratuši kā noti­kumu plūsmu. Mūsdienās izplatīto vispārināto priekšstatu par laiku kā ilgumu' babilonieši nav pazinuši. Laiks viņu izpratnē bijis konkrēts, ļoti atkarīgs no tā, kas to pie­pilda. Acīmredzot līdzīgi laiku izpratuši ari mūsu senči. Ja attiecīgajā dienā vai nedēļā bija vēlamie meteoroloģis­kie apstākļi, tad visi atzina, ka ir «labs laiks», ja nevēla­mie — tad sacīja, ka ir «slikts laiks». Priekšstats par laiku kā ilgumu radās vēlāk, attīstoties eksaktajām zināt­nēm (matemātikai, fizikai, astronomijai). Tāpēc senajās valodās (sanskrita, senslāvu u. c.) šie priekšstati nav šķirti. Sāds arhaisma elements saglabājies ne tikai lat­viešu, bet arī bulgāru, serbu-horvātu, ungāru un dažās citās valodās. Pārejas formu redzam grieķu valodā, kur abstrakto laiku apzīmē ar vārdu hronos, bet konkrēto (individuālo) — kairos (piemēram, teikumā: «Man nav laika»). Taču vārdu kairos lieto ari laika apzīmēšanai meteoroloģisko apstākļu izpratnē.
   Lai labāk atšķirtu (arī salīdzināšanai) šos jēdzienus, turpmāk to, kas attiecas uz meteoroloģiskajiem apstāk­ļiem, rakstīsim ar mazo burtu — laiks, bet ilgumu ap­zīmējošo vārdu rakstīsim ar lielo burtu — Laiks. Tā­tad — laikazīmes un Laika zīmes. Kā jau teikts, mūsu senči šos jēdzienus nešķīra.
   Tomēr arī mūsdienās Laika izpratne nebūt nav vien­nozīmīga. Laiks un telpa — materiālās eksistences pamatformas. Taču, kā pirms vairāk nekā pusotra gad­simta atzīmēja filozofs Hēgelis, ir zinātne par telpu — ģeometrija, bet nav zinātnes par Laiku. Starptautiskās Laika pētīšanas biedrības dibinātājs Dž. Freizers 1968. gadā ieteica zinātnei par Laiku dot nosaukumu «hronosofija», taču šādas zinātnes arvien vēl nav. Grūti iedomāties kaut ko vienkāršāku un reizē sarežģītāku par Laika jēdzienu, rakstīja ievērojamais padomju zinātnieks akadēmiķis Aleksandrs Fersmanis. Un pirms vairāk nekā pusotra gadu "tūkstoša Aurēlijs Augustīns: «Mēs pastā­vīgi atkārtojam vārdus: laiks un laiks, laiki un laiki…
   Izsakām un dzirdam tos, un mūs saprot, un mēs sapro­tam. Nav vārdu skaidrāku un biežāk lietotu un reizē tieši pretēji — ar tik apslēptu būtību, kas prasa izskaidro­jumu.»
   Padomju filozofs Jurijs Molčanovs grāmatā «Četras laika koncepcijas filozofijā un fizikā» apskata dažādus mūsdienu priekšstatus par Laiku. Sos priekšstatus viņš vispirms iedala substancionālajās un relacionālajās koncepcijās. Substancionālā Laiku uzskata par substanci Tāda no matērijas neatkarīga substance ir absolūtais Laiks Izaka Ņūtona teorijā: «Absolūtais, patiesais, matemātiskais laiks pats par sevi uh pēc savas būtības, bez kāda sakara ar kaut ko ārēju tek vienmērīgi un ci­tiem vārdiem tiek saukts par ilgumu. Visas kustības vai paātrināties vai palēnināties, bet absolūtā laika tecējums nevar mainīties… Relatīvais, šķietamais jeb sadzīves laiks ir vai nu precīzs, vai arī mainīgs, uztverams ar jutekļiem, ārējs, ar kādu kustību radīts ilguma mērs, ko parastajā dzīvē lieto patiesā matemātiskā laika vietā: stunda, diena, mēnesis, gads.» Ir arī citādi substancionā- lie priekšstati. Padomju astronoms Nikolajs Kozirevs Laiku uzskata par fiziski aktīvu substanci, kas mijiedar bojas ar vielu un enerģiju un ir katras tapšanas pamatfaktors.
   Oponēdams Ņūtonam, Gotfrīds Leibnics apgalvoja, ka nekāda absolūtā Laika nav, ka šis jēdziens atbilst noti­kumu un parādību secības kārtībai. Mainās notikumu un parādību secības kārtība — mainās arī" Laika gaita. Tur, kur nekas nenotiek, nav arī Laika. Einšteina relativitātes teorijā katras sistēmas Laiks atkarīgs no kustības 'āt­ruma: jo ātrāk tā kustas, jo relatīvi lēnāk (attiecībā pret novērotāju) rit šīs sistēmas Laiks. Ja sistēmas ātrums tuvojas gaismas ātrumam, tās individuālais -Laiks (paš- laiks) tuvojas nullei… Atgriezies no šāda superātra lidojuma, kas pēc kosmiskā kuģa pulksteņa būs turpinā­jies, teiksim, gadu, kosmonauts konstatēs, ka uz Zemes pagājuši gadu tūkstoši… Tamlīdzīgas Laika koncepcijas sauc par relacionālām. Tās skata Laiku nevis kā patstā­vīgu substanci, bet kā attiecības starp esamības objek­tiem, precīzāk — kā šo attiecību vispārinājumu. Arī kā pārmaiņu mēru.
   Laika relacionālās koncepcijas ietvaros attīstās priekš­stati par specifiskajiem Laikiem. Bioloģiskais, ģeoloģis­kais, sociālais, psiholoģiskais Laiks. Principā Laiku var taču mērīt ne tikai pēc Zemes apgriešanās ap savu asi un ap Sauli (diennaktīs, mēnešos, gados), bet ari pēc jebkura cita cikliska procesa, kura raksturīgie stāvokļi periodiski atkārtojas, piemēram, ar pulsu, organisma aug­šanas gaitu, vielmaiņas reakcijām, auga dzinuma posma izaugšanu no vienas lapas (vai lapu mietura) līdz otrai.
   «No kā atkarīgs Laika intervāla minimums, īsāku par kuru mēs vairs nespējam uztvert?» jautāja pasaulslave­nais dabaszinātnieks Kārlis Bērs savā ievadrunā pirmajā Krievijas entomologu kongresā 1860. gadā. Un pats at­bildēja: šī acumirkļa (reizi pamirkšķināt aci!) ilgums tieši atkarīgs no mūsu organisma dzīvības norišu ātruma. Iztēlosimies domājošu būtni, kas dzīvo tūkstošreiz ātrāk nekā mēs, teica Bērs. Visi dzīvības procesi (sirdsdarbība, asinsrite, elpošana, vielmaiņa) tādas būtnes organismā norit tikpat reižu ātrāk. Kamēr mēs pamirkšķināsim vien­reiz, šī būtne to paspēs izdarīt tūkstoš reižu. Visi ārējie notikumi tās uztverē ritēs attiecīgi (tūkstoškārt) lēnāk nekā cilvēkam: vasaras diena kā divi gadi. Bet tagad sa­līdzinājumam iztēlosimies, turpināja Bērs, saprātīgu būtni, kas dzīvo tūkstošreiz lēnāk nekā mēs. Vienam šīs būtnes dzīves acumirklim atbilst tūkstotis mūsējo. Tādas būtnes uztverē ārējo notikumu temps būtu tūkstoškārt pa­ātrināts: diennakts viņas uztverē līdzinātos pusotrai mūsu minūtei. Apmēram tāpat kā Mazajam princim Antuāna de Sent-Ekziperī stāstā, kad dienā cilvēks pagūst tikai pateikt «Labdien!» un vēl kādu teikumu, kam seko «Ar- labunakti!». Tā arī cilvēka mūžā, secināja Bērs, mainās Laika gaitas uztvere. Bērnībā, kad organisms Strauji aug un attīstās, ārējo notikumu Laiks rit lēnāk, jaunībā tā ri­tums paātrinās, bet vecumā tas jau joņo kā ar vēja spār­niem. Te vērojama individuālā bioloģiskā Laika dilatācija kā Einšteina relativitātes teorijā: jo ātrāka ķermeņa kus­tība, jo relatīvi lēnāk rit tā pašlaiks. Tikai te mehāniskās kustības (telpiskās pārvietošanās) vietā ir bioloģiskie procesi organismā. Filozofi ideālisti (piemēram, A. Sopenhauers) saskatīja šajā apstāklī tikai subjektīvās Laika uztveres maiņu, cilvēka dzīves pieredzei uzkrājo­ties. Kārlis Bērs parādīja, ka subjektīvā uztvere pamato­jas uz paša organisma Laika gaitas objektīvu maiņu. Katrs taču atšķirs gadu vecu bērnu no trīsgadīga. Bet pamēģiniet tikpat droši pateikt, kuram no diviem pa­dzīvojušiem cilvēkiem ir sešdesmit viens un kuram seš­desmit trīs gadi! Bēra ideju pēc septiņdesmit gadiem iz­mantoja Lekonts di Nojuī, pētot organisma bioloģiskā Laika gaitu. Grāmatā «Bioloģiskais Laiks», kas iznākusi 1936. gadā Londonā, viņš mēra organisma specifiskā Laika gaitu ar brūces dzīšanas ātrumu. Līdz ar vecuma palielināšanos brūce dzīst arvien lēnāk un lēnāk.
   Organisma individuālā Laika — bioloģiskā Laika ri­tums mūža gaitā palēninās un ārējo notikumu tempi šķiet arvien ātrāki. Taču cilvēks nav bioloģiska būtne vien Cilvēkam ir apziņa, saprāts (kā nekā Humo sapieris!), un viņš ir sociālas kopas (kolektīva) loceklis. Viņš reizē dzīvo bioloģiskajā, psiholoģiskajā un sociālajā Laikā. Tā daudzi psihologi uzskata, ka pēc personības orientācijas Laikā cilvēkus var iedalīt tādos, kas. dzīvo pagātnē, tagadnē vai nākotnē. Pirmie esot emocionāli, depresīvi, otrie — impulsīvi, asi uztveroši, bet trešie — iniciatīvi, mazāk pieķeroties citiem cilvēkiem. Taču, kā atzīmē psihologs V. Kovaļovs, cilvēkam ļoti nepieciešams aplūkot savu pašreizējo dzīvi no dažādiem laika viedokļiem. Prasi redzēt tagadni gan no pagātnes — kā nākotni, gan arī no nākotnes — kā pagātni. Šādas manipulācijas ar savu psiholoģisko Laiku koncentrē aktuālajā tagadnē cilvēka potenciālo enerģiju, dod viņam jaunus spēkus vitāli sva­rīgu, ļoti grūtu uzdevumu veikšanai.
   Bet kā ir ar mūsu senču prasmi (un arī praksi) raudzī­ties no pagātnes uz tagadni? Mūsdienās tāds varens līdzeklis ir rakstītā vēsture. Iepazīstot vēsturi, mēs spē­jam skatīt savu tagadni kā atsevišķu posmu garajā sa­biedrības attīstības ķēdē, spējam labāk izprast un novēr­tēt tagadnes notikumu jēgu. Senatnē šim nolūkam kal­poja tradīcijas, paražas, rituāli, kuru uzturēšanā liela no­zīme bija svētkiem, sevišķi kalendārajiem svētkiem. Taču svētku nozīme ir daudzšķautņaina. Svētki tieši ietekmē sociālpsiholoģisko Laiku. Svētkos vairs nav ikdienišķā Laika rituma. Te, kā raksta I. Kločkovs, ienāca mitoloģis­kais Laiks. Svētki ar saviem rituāliem, spēlēm, ķekatām, mielastiem un citām izdarībām radikāli atšķīrās no ik­dienas, mainīja sociālpsiholoģiskā Laika kvalitāti. Spēle pārtrauc_ telpas un Laika vienveidību un atdala spēles dalībniekus no ikdienišķās dzīves, radīdama savu pasauli, raksta holandiešu zinātnieks Johans Heizingers grāmatā «Homo ludens» («Spēļu cilvēks»). Pārtraucot monotoni vienmuļo, lineāro Laika gaitu, svētku izdarības ievirzīja to spirālē: katra sezona bija it kā tāda pati kā iepriekšējā gadā, taču jau mazliet savādāka.
   Kādā no iepriekšējām nodaļām mēs stāstījām, ka kalendārie svētki kalpoja ari parmarķierdienām, iezīmējot Laika plūsmu, palīdzēja to mērīt un konstatēt tā virzību. Svētkos mūsu senči it kā slēdza līgumu ar dabas spēkiem uz kosmiskās vienotības pamata. Sīs cilvēka un dabas kosmiskās vienotības ideja izpaužas daudzās laikazīmēs, sevišķi tajās, kuras norāda uz labvēlīgām un nelabvēlī­gām dienām. Pēc kristietisma ieviešanas baznīca daudzas no šīm rituāldienām saistījusi ar savu kalendāru. Rituālajās dienās, sevišķi tādās, kad notiek būtiskas kos­miskas pārmaiņas, piemēram, ziemas un vasaras saul­griežos, it kā sajaucas nākotne ar pagātni. Tad šķiet se­višķas izredzes ieskatīties nākotnē, uzzināt arī savu lik­teni. Tieši šādos lūzuma momentos notika nākotnes zīlē­šana, dažādas izdarības savas un mājdzīvnieku veselības, lauku ražības nodrošināšanai. Laikazīmēs te pārsedzās ar Laika zīmēm.
   Rituālo pasākumu cikliskais izvietojums pa gada sezo­nām pamatojas ne tikai uz mūsu senču tieksmi dzīvot sa­skaņā ar dabu un kosmosu, bet arī uz apbrīnojami dzi­ļām zināšanām un lielu praktiskās darbības pieredzi. Sa­cītā ilustrēšanai vēlreiz pakavēsimies pie IV gadsimta pa­vasara un vasaras sezonas rituālā kalendāra. Kā jau pa­stāstījām nodaļā «Tālāku laiku prognozējošās situācijas un dienas», šis seno poļanu kalendārs ornamenta veidā attēlots uz rituāltrauka. Ornamenta zīmes uz trauka vir­smas izvietotas divās joslās. Platākajā— augšējā joslā ar kvadrātiņiem attēloto dienu grupas pārtrauc lietus strūklu un koka, pērkona un zibens, kā arī citas zīmes. Lietus strūklu zīmes atbilst šādiem periodiem: no 20. līdz 30. maijam, no 11. līdz 20. jūnijam, no 4. līdz 6. jūlijam un no 15. līdz 18. jūlijam. Lietus periodu norādēm ir no­teikta nozīme. Sājos laikos vasarājiem sevišķi nepiecie­šams lietus. Cerņigovas apgabala (kur atrasts šis senais kalendārs) klimatiskajos apstākļos pirmais periods sa­krīt ar vasarāju stiebrošanu, otrais — ar vārpošanu, tre­šais — ar graudu piengatavību un ceturtais — ar graudu vaskgatavību. Minētajos periodos augi patērē ļoti daudz ūdens, tāpēc nepieciešams lietus. Taču Ukrainā šajos periodos lietus bieži nelīst — un tādēļ graudu raža krasi samazinās. Otrais periods kalendārā attēlots ar trijstūri, kuram sānu virsotne izbeidzas 20. jūnijā. Ar to ir izteikta ļoti svarīga agrotehniska prasība, jo jūnija pēdējā dekādē sāk ziedēt vasarāji. Tad lietus būtiski traucē ziedu ap- puteksnēšanos un apaugļošanos. Pēdējo (ceturtoj periodu attēlo lietus strūklas, kas no augšējās joslas turpinās horizontāli apakšējā joslā, proti, «aiziet zemē». Tā ir ļoti gudra seno zemkopju atziņa: pēc 20. jūlija lietus nav vajadzīgs (labība sakritīs veldrē, pērkona negaisā var aizdegties druva, vārpas var nopostīt krusa), kaut gan augsnei nepieciešama valgme.
   Visas šajā IV gadsimta kalendārā norādītās svinamās dienas ir cieši saistītas ar seno zemkopju rūpēm par nākamās ražas likteni, ar graudaugu attīstības svarīgā­kajām fāzēm, ar nepieciešamību nodrošināt druvām pie­tiekami daudz saules siltuma, mitrumu vajadzīgajā brīdī, novērst dabas stihiju postījumus. Kalendārā norādītas konkrētas dienas, kad tā vai citādi jāietekmē dabas spēki. Interesanti atzīmēt, ka šeit minētie datumi ir arī tā saucamās prognozējošās dienas, kurās pēc laikazīmēm ir cerība aptuveni paredzēt meteoroloģiskos apstākļus uz priekšdienām. Tātad šādu rituāla dienu izvēle pamatojas uz ilgstošiem vērojumiem ne tikai par labības augu at­tīstības gaitu, bet arī par laika apstākļu dažādām sav­starpējām'sakarībām.
   Varbūt mēs pārāk augstu novērtējam to cilvēku inte­lektu, kuri dzīvojuši pirms diviem trim gadu tūkstošiem? Ieskatīsimies padomju arheologa Borisa Frolova populār­zinātniskajā darbā «Par ko pavēstīja Sibīrijas madonna». Viņam — slavenā arheologa akadēmiķa Alekseja Oklad- ņikova skolniekam — izdevies atšifrēt ornamenta rakstus uz divām senā akmenslaikmeta kaula rokassprādzēm, ku­ras izraktas Mezinas apmetnē Sibīrijā. Izrādījās, ka te meandru (līčloču) un zigzagveida rakstos attēloti Saules un Mēness kalendāri. Mezinas rokassprādzes meandru un zigzagvēida ornamentā, secina Boriss Frolovs, izteikta Laika skaitīšanas prakse pēc Saules gada un Mēness cik­liem, kas izveidojusies pirms vismaz divdesmit (!) gadu tūkstošiem, kā arī Saules un Mēness kalendāru noteiktas saskaņošanas pieredze.
   Laikazīmes nes sevī Laika zīmes arī tādā nozīmē, ka tās atspoguļo laikmetu, kurā radušās. Tādas laikazīmes, kas izšķir gadā tikai divas sezonas (silto un auksto), ir krietni vecākas par tām, kurās figurē četri gadalaiki. Ķeltu vēstures pētnieki noskaidrojuši, ka šīs ciltis dalīju­šas gadu divos periodos: siltajā, kas sācies ar mājlopu izdzīšanu ganos un turpinājies līdz to atgriešanās laikam ziemas mītnēs, un aukstajā. Senajiem ģermāņiem gada iedalījums divās sezonās pastāvējis līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Dažu laikazīmju vecumu iespē­jams noteikt vēl precīzāk, piemēram, tās, kurās norādīts konkrēts datums kopā ar vasaras vai ziemas saulgriežiem (visgarākā un visīsākā diena), arī pavasara un rudens ekvinokciju, kad diena līdzinās naktij. Kalendārā varam izlasīt, ka vasaras saulgrieži ir 22. jūnijā un ziemas — 22. decembrī, bet pavasara un rudens ekvinokcija — 21. martā un 23. septembrī. Taču, kā zināms no astrono­mijas, debess ekvatora un ekliptikas stāvokļi savstarpēji mainās apmēram par 50,3 leņķa sekundēm gadā. Par tādu pašu lielumu pretim Saules redzamajai kustībai pār­vietojas ari pavasara un rudens, vasaras un ziemas raksturīgie punkti. Tāpēc visi šie kalendāra datumi — vasaras un ziemas saulgrieži, pavasara un rudens ekvi­nokcija — nobīdās par vienu diennakti apmēram 130 ga­dos. Ņemsim, piemēram, šādu laikazīmi: «No Manuila dienas saule — uz ziemu, bet vasara — uz svelmi.» Manuila diena ir 30. jūnijā. Laikazīme šo dienu saista ar vasaras saulgriežiem (tagad 22. jūnijs). Tātad starpība starp datumiem 30—22 = 8 dienas. So dienu skaitu reizi­not ar 130, iznāk apmēram tūkstotis. Pēc iegūtā rezultāta varam secināt, ka minētā laikazīme radusies pirms tūk­stoš gadiem, respektīvi, X gadsimtā.
   Laiks spēj arī pēc būtības koriģēt laikazīmēs. Klimats Laika gaitā mainās. Padomju zinātnieks A. Sņitņikovs ilgstošu pētījumu rezultātā secinājis, ka Zemes klimata pārmaiņām ir ritmisks raksturs. Viņš konstatējis, ka kli­mata ritmikas periods vidēji ilgst 1850 gadus. Viena perioda laikā mitru un vēsu klimatu nomaina ievērojami sausāks un siltāks. Tāpēc dažas laikazīmēs, kas radušās klimata perioda sākumā, var izrādīties neatbilstošas perioda beigu posma apstākļiem. Cilvēka darbība pa­ātrina dabas procesu gaitas pārmaiņas. Dažādi antropo- gēnie (cilvēka izraisītie) faktori izmaina dzīvnieku uz­vedību un augu reakciju, ietekmē atmosfēras cirkulāciju. Līdz ar to mainās sakarības un ritmi dabā. Tāpēc an- tropogēno faktoru augošā ietekme var kļūt par cēloni daudzu laikazīmju neatbilstībai. Bet varbūt arī šādos gadījumos, kā saka, nav ļaunuma bez labuma? Novēro­jumi par šādām neatbilstībām un to cēloņu izpēte taču spēj dot vērtīgus datus modernajai ekoloģijai. Pirmkārt, te varētu gūt papildu informāciju par apkārtējās vides ritmikas maiņām, par to, kā mainās dzīvnieku un augu reakcija uz vides faktoriem. Otrkārt, seno laikazīmju no­virzes varbūt paver mums savdabīgu «ekoloģiskās arheo­loģijas» nogabalu. Šādas novirzes var dot vērtīgu liecību par sava tapšanas Laika ekoloģisko situāciju.
   Katrai cilvēka darinātai lietai vai viņa darbībai, raksta A. Baiburins grāmatā «Mājoklis austrumslāvu rituālos un priekšstatos», ir kā utilitāra, tā simboliska nozīme — semiotiskais statuss. Rituāls izsaka šo semiotisko jēgu, jo pats ir pasaules uzskata, pasaules ainas kopējās shēmas elements. Sāda^ pasaules kopainas shēma bija vitāli ne­pieciešama mūsu senčiem (tāpat kā mums!), lai izveidotu savas uzvedības un orientācijas stratēģiju un taktiku ap­kārtējās dabas un kultūras vides procesos un parādībās. Pārliecība par savas orientācijas pareizību cilvēkam tik­pat nepieciešama kā pārtika un miegs. Mūsu senčiem tā bija arī savas dzīves telpas un Laika apgūšana. Ne velti tik daudzās laikazīmēs runāts par debespusēm, sevišķi ziemeļiem un austrumiem. Slavenais franču arheologs un etnogrāfs A. Leruā-Gurāns secina, ka telpas un Laika ap­gūšanai (domesticēšanai) bijusi ne mazāk būtiska no­zīme cilvēka intelekta veidošanas procesā kā darba rīku izgatavošanai. Telpas un Laika apgūšanas zemākās formas piemīt arī dzīvniekiem (ligzdu vīšana, alu rak­šana), bet augstākā, konceptuālā forma ir tikai cilvēkam kā augsti attīstītu smadzeņu darbības rezultāts. Šāda specifiski cilvēciska telpas un Laika apgūšana, secina A. Leruā-Gurāns, iespējama tikai tad, ja izveidots attiecī­gais priekšstatu modelis un jēdzieniskā «vārdnīca», at­bilstošs pasaules uzskats, kuru ķatra paaudze pārmanto no iepriekšējās.
   Mūsu senču pasaules uzskatu glabāja kolektīvā atmiņa dažādu kultūras fenomenu veidā. Tās bija teikas, tautas­dziesmas, paražas, rituāli u. c. Starp šiem senās kultūras fenomeniem nozīmīga vieta ir laikazīmēm- Sevišķi labi to redzam tajās laikazīmēs, kuras saista cilvēka dzīvi ar da­bas ritmiem un kosmisko harmoniju. Cilvēka radītās kul­tūras telplaiks tā vai citādi atspoguļo, modelē Visuma telplaiku.
   Laikazīmēs var sameklēt ne mazumu racionālu atziņu laika apstākļu paredzēšanai un praktiskai darbībai lauk­saimniecībā un dabsaimniecībā. Tajās iespējams rast arī ierosmi vēl neizpētītu likumsakarību atklāšanai. Laikazī­mes ir nenoliedzami vērtīgs materiāls mūsu senču pasau­les uzskata, pasaules kopainas shēmas un vērtību sistē­mas dažādu slāņu pētīšanai. Tās nes sevī mūsu senču mentalitātes atspulgu. Taču varbūt ne mazāka vērtība ir ierosmei, ko iespējams smelties no šī tautas garamantas veida, lai mūsdienu ārkārtīgi sarežģītajā situācijā prastu optimāli domesticēt telpu un Laiku, kas paātrināti komplicējas, lai strauji mainīgajā pasaulē veiksmīgi harmonizētu savas ikdienas steigas laiku ar lielo Visuma Laiku.
 

   IEZĪMDIENAS (MARĶIERDIENAS)
   Jaungads                                                       --- 1. janvāri
   Trijkungu jeb Zvaigznes diena                          — 6. janvāri
   Teņa diena                                                    — 17. janvārī
   Sveču diena                                                    — 2. februāri
   Dārtas diena                                                   — 6. februāri
   Vastlāvji                                                        — lai uzzinātu precīzu Vastlāvja dienu,jāizdara īpašs aprēķins: vispirms pēc pavasara  astronomiskā sākuma jāatrod pirmā pilnmēness svētdiena un tad no tās atpakaļ jāmeklē septītā otrdiena. Tā arī būs Vastlāvja diena.
   Meteņi jeb Pelnu diena                                    — par meteni tas pats aprēķins, tikai jāmeklē septītā trešdiena.
   Matīsa diena                                                   — 25. februāri
   Jevdokijas diena                                            — 14. martā
   Ģertrūdes diena                                             — 17. martā
   Jāzepa diena                                                 — 19. martā
   Benedikta diena                                             — 21. martā
   Māras diena                                                   — 25. martā
   Alekseja diena                                               — 30. martā
   Izidora diena                                                   --4. aprīlī
   Jurģa diena                                                   — 23. aprīlī
   Jegora diena                                                   — 6. maijā
   Jetes diena                                                     — 7. maijā
   Staņislava diena                                              — 8. maijā
   Jeremijas diena                                            — 14. maijā
   Mokeja diena                                                — 23. maijā
   Urbāna diena                                                — 25. maijā
   Sidora diena                                                 — 27. maijā
   Pahoma diena                                              — 28. maijā
   Medarda diena                                               — 8. jūnijā
   Vītus diena                                                 ----15. jūnijā
   Jāņu diena                                                -----24. jūnijā
   Septiņu gulētāju diena                               -----27. jūnijā
   Pētera diena                                               — 29. jūnijā
   Septiņu brāļu diena                                      — 10. jūlijā
   Jēkaba diena                                               — 25. jūlijā
   Annas diena                                                 — 26. jūlijā
   Labrenča diena                                            — 10. augustā
   Lielās Māras diena                                        — 15. augustā
   Bērtuļa diena                                              ---24, augustā
   Egidija diena                                               ----1. septembrī
   Mazās Māras diena                                        ----8. septembrī
   Miķeļa diena                                                ---29. septembri
   Mārtiņa diena                                             ----10. novembrī
   Niklāva diena                                              -----6. decembri
   Ziemsvētki                                                 ----25. decembrī

   LITERATŪRA DZIĻĀKAM UN PLAŠĀKAM IESKATAM
   1. Dabas un vēstures kalendārs. R.: Zinātne, 1982, 1983, 1984.
   2. Līdeks 0. Latviešu svētki. R.: 1940
   3. Mauriņš A. Kurp ej, daba? R.: Liesma, 1979.
   4. Meža gadagrāmata. R.: Avots, 1985.
   5. Rablnovičs I. No laika rēķinu vēstures. R.: Zinātne, 1967,
   6. Sudmalis /. Latvju raksti. III sēj. R.: 1931.
   7. Smits P. Latviešu tautas ticējumi. I—IV sēj. R.i 1940.—1941.
   8. Zirnītis A. Laiks un tā paredzēšana. R.: LVI, 1957.
   9. Zirnītis A. Meteoroloģija. R.: Zvaigzne, 1968.
   10. Агринский К. Народные приметы и их значение в практической метеорологии и сельском хозяйстве. Саратов: 1899.
   11. Астапенко П. Д. Вопросы о погоде. Л.: Гидрометеоиздат, 1982.
   12. Афанасьев А. Поэтические воззрения славян на природу. I—III. М.: 1865-1869.
   13. Байбурин А. К. Жилище в обрядах и представлениях восточных славян. Л.: Наука, 1983. -
   14. Биология охраны природы. Перевод с англ. Под ред. М. Сулея, Б. Уилкокса. М.: 1983.
   15. Вайсберг Док. Погода на Земле. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1980.
   16. Гальцов А. П. Погода и ее предсказание. М.: Госкультпросвет-издат, 1947.
   17. Гире А. А. Макроциркулярный метод долгосрочных метеорологических прогнозов. Л., Гидрометеоиздат, 1974.
   18. Детари Л., Каргаци В. Биоритмы. Перевод с венгерского. М.: Мир, 1984. .
   19. Жарков С. Н. Народные приметы и предсказание погоды. М.: Учпедгиз, 1954.
   20. Зверев М. Как животные предсказывают погоду. Алма-Ата: Кайнар, 1964.
   21. Иванов В. В., Торопов В. Н. Исследования в области славянских древностей. М.: Наука, 1974.
   22. Календарные обычаи и обряды в странах зарубежной Европы. Исторические корни и развитие обычаев. М.: Наука, 1983.
   23. Клике Ф. Пробуждающееся мышление. У истоков человеческого интеллекта. Перевод с немецкого. М.: Прогресс, 1983.
   24. Клочков И. С. Духовная культура Вавилонии: человек, судьба, время. М.: Наука, 1983.
   25. Леви-Брюль Л. Первобытное мышление. М.: 1930.
   26. Литинецкий И. Барометры природы. М.: Детская лит., 1982.
   27. Ломоносов М. В. Полное собрание сочинений, т. II. Л.; Наука, 1983.
   28. Мидлтон У. История теории дождя и других форм осадков. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1969.
   29. Молчанов 10. Б. Четыре концепции времени в философий и физике. М.: Наука, 1977.
   30. Полочанин Н. Времена года в.народных пословицах, поговорках и приметах. Санктпетербург: 1911.
   31. Пропп В. Я. Русские аграрные праздники. Л.: Изд-во Ленингр. ун-та, 1963.
   32. Рощин А. И. Сам себе синоптик. 2-е изд. Киев: Радянська школа, 1983.
   33. Селешников С. И. История календаря и хронология, 2-е изд. М.: Наука, 1972.
   34. Стрижев А. Н. Календарь русской природы. М.: Моск. рабочий, 1973, 1981.
   35. Форрестор Ф. Тысяча и один вопрос о погоде. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1968.
   36. Фрезер Дж. Дж. Золотая ветвь. Перевод с англ. М.: Политиздат, 1980.
   37. Хромов С. П. Основы синоптической метеорологии. Л.; Гидрометеоиздат, 1948.
   38. Шепфер 3. Какая будет погода. Перевод с немецкого. Л.; Гидрометеоиздат, 1963.
   39. Цибульский В. В. Календари и хронология стран мира. М.: Про. свещение, 1982.
 

   SATURS
   A. Puškins. Laikazīmes . …………………………………………….. , 5
   Mūžīgi jaunas vecās patiesības ............................... 7
   Tautas meteoroloģiskās gudrības………………………………………. 11
   Par vēju (12), mākoņiem (12), debesīm un mākoņiem '(18); par sauli, tai lecot (17), sauli dienā (18), sauli rietot (18); par mēness izskatu — ragiem, dārzu, krāsu (19), pilnu un jaunu mēnesi (20); par zvaigznēm (20); par gaisa sil­tumu (21), gaisa skanīgumu (22); par rasu, miglu, sarmu, lietu, sniegu, krusu (22), pērkonu, zibeni, rūsu (24), vara­vīksni (25), salnu, atkalu, puteni (26); par uguni, to dedzot un kurinot (27); par miklumu un sarmu uz priekšme­tiem (28); par ūdeņiem (29). Skrienošie «barometri» 32
   Par tuvāko dienu laika priekšvēstnešiem savvaļas put­niem (36), savvaļas zīdītājiem (41), abiniekiem un čūs­kām (42), kukaiņiem un tārpiem (43), ūdens iemītniekiem (46); par mājputniem (46), mājlopiem (48), kaķiem un suņiem (49); par cilvēka fizioloģiskām izjūtām (51),
   «Raudošie» pareģoņi……………………………………………………………… 52
   Par tuvāko dienu laika priekšvēstnešiem kokiem, puķēm un citiem augiem (53). Tālāku laiku prognozējošie dzīvie sinoptiķi …. 55 Pēc ziemas — par to pašu ziemu (56), pēc ziemas — par pavasari (56), pēc ziemas — par-vasaru (57); pēc pava­sara — par to pašu pavasari (57), pēc pavasara — par vasaru (58), pēc pavasara — par rudeni (60), pēc pava­sara —> par ziemu un vēl tālāku laiku (60); pēc vasaras -r par to pašu vasaru (60), pēc vasaras — par rudeni (61), pēc vasaras — par ziemu (62), pēc vasaras — par pavasari un vēl tālāku laiku (62); pēc rudens — par to pašu rudeni (62), pēc rudens — par ziemu (63), pēc rudens — par pavasari (65), pēc rudens — par vasaru (65). Tālāku laiku prognozējošās meteoroloģiskās norises . . 66 Pēc ziemas — par to pašu ziemu (67), pēc ziemas — par pavasari (67), pēc ziemas — par vasaru (67); pēc pava­sara — par to pašu pavasari (68), pēc pavasara — par vasaru (69), pēc pavasara — par rudeni (70), pēc vasa­ras — par to pašu vasaru (70)-, pēc vasaras — par ziemu (70); pēc rudens — par to pašu rudeni (71), pēc rudens — par ziemu (71), pēc rudens -— par pavasari (71), pēc rudens — par vasaru (72). Tālāku laiku prognozējošās situācijas un dienas … 73 Pēc ziemas — par ziemu (73), pēc ziemas — par pavasari (74), pēc ziemas — par vasaru (75); pēc pavasara — par to pašu pavasari (76), pēc pavasara — par vasaru (77), pēc pavasara — par rudeni (78); pēc vasaras — par to pašu vasaru (79), pēc vasaras — par rudeni (79), pēc vasaras — par ziemu (79); pēc rudens — par to pašu rudeni (80), pēc rudens — par ziemu (80), pēc rudens — par pavasari (81), pēc rudens — par vasaru (81).
   Kur te racionālais kodols …………………………………………………. 88
   Priekšvēstneši un liecības — dzīvniekus vērojot (89), mežā ejot (90), mājā darbojoties (92); dažādas izdarības — lai laime pievēršas (93), lai laiks mainās (93), lai kukaiņi bēg (93), par ēdieniem un ēšanu (94), par debespusēm (94). Atsevišķas ticējumu ligzdas: norobežošanās no nevēlamā (95); nevēlamā atvairīšana (95); svētības, auglības pievēr­šana (96). Auglības veicināšana ar līdzībām — par ražas pārpilnību (97). par līdzību mākoņiem (98), par vārpu un graudu lielumu (98), par garu linu sējumiem (99), par kup­liem sējumiem (99), par raženiem stādījumiem (i00), par matu griešanu (100), par ēšanu (100), auglības veicinā­tājs — vīrietis vai sieviete (100), par pīlādža ietekmi (101), par saules ietekmi (102), par ziemeļu puses ietekmi (103), par "ziemeļu vēja ietekmi (104).
   Kad sēt, stādīt un ganos laist'……………………………………… 109
   Laukkopībā — Augsnes sagatavošana (110), vispārējie sējas laiki (111), konkrētie sējas laiki (114), augu attīstība un kopšana (116), vispārējās ražības iepriekšējie liecinieki (118), konkrētās ražības priekšvēstneši (123), ražas vākšana (124), ražas uzglabāšana (126); sakņu dārzkopībā — vispārējie sēšanas un stādīšanas laiki (127), konkrētie sēšanas un stādīšanas laiki (127), augu kopšana un attīstība (132), ' ražas vākšana (132), ražas uzglabāšana (133); augļu dārz­kopībā (134); lopkopībā — par govīm (135), par aitām (138), par cūkām (139), par putniem (139), par zirgiem (140), par bitēm (142); par lauku darbu un sadzīvi: jaunā un vecā mēnesī — mežā (144), mājā (145), dārzā (145), tīrumā (146), jaunā mēnesi — mežā (146), mājā (147), dārzā (147), tīrumā (147), vecā mēnesī — mežā (148), mājā (148), dārzā (149), tīrumā (150). Laikazīmēs prognozes scenārijā , , . . , . , 152
   Laikazīmēs un Laika zīmes , …. . , . 160
   Iezīmdienas ………… 170
 
    Оскарс Гертс, Артурс Мауриньш ПРИМЕТЫ ПОГОДЫ
   Рига «Лиесма» 1986. На латышском языке Серия «Рассказы о природе» Рецензенты: Майя Литера, Арвидс Пасторс, Янис Петерс, Лэо Вайдерс Художник Язепс Пигознис
   ИБ № 4228
   O. Gerts, A. Mauriņš
   LAIKAZĪMES
   Redaktore J. Roze
   Mākslinieciskā redaktore M. Dragūne Tehniskā redaktore I.. Soide Korektore S. Liniņa
   Parakstīta iespiešanai no matricēm 06.0&.88. JT 21830. Formāts 84x108/32. Tipogrāfijas papīrs Na 3. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 6,24 uzsk, iespiedi.; 10,08 uzsk. krāsu nov.i 10,14 izdevn. 1. Papildmetiens 50 000 eks. Pašūt. N» 497. Cena 80 kap. Izdevniecība «Liesma», 226047 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nu 255/32201/J-2857. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas . un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Ciņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa iela 38/40. Vaks iespiests Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Rīgā, Vienības gatvē 11.
   Gerts O., Mauriņš A.
   Ge 818 Laikazīmes: Ieskats tautas vērojumos un ticējumos / II. J. Pīgoznis. — R.: Liesma, 1986. — 175 Ipp., il. — (Stāsti par dabu).
   Grāmatā izklāstīti tautas vērojumi par dzīvās un nedzīvas dabas parādībām meteoroloģisko laika apstākļu paredzēšanai tuvākajam un tālākajam periodam, piemērotāko sēšaтas un stādīšanas, kā ari ar lopkopību saistīto darbu termiņu izvēlei. Laikazīmes-(tautas vērojumi) apskatītas modernās zinātnes atziņu gaismā. Tās parādītas kā sava laikmeta kultūras fenomens, kam ir noteikta vērtība ari mūsdienās, Jo laikazīmēs koncentrēta daudzu paaudžu praktiskā pieredze.
    4702340200—255

   Sērijā «Stāsti par dabu» iznākuši šādi darbi
   V. Arseņjevs. Tikšanās taigā
   J. Vanags. Meža dziesma
   M. Jemcevs. Jaunu cerību lauks
   I. Radunska. Kad paradoksi grūst
   Dž. Oarels. Bafutas pēddziņi
   Musatovs. Ozollapas
   A. Mauriņš. Kurp ej, daba!
   V. Arseņjevs. Dersu Uzala
   0. Āboltiņš, G. Eniņš. Gaujas senieleja
   Dž. Darels. Apskurbušais mežs. Noslēpumaino trokšņu zeme
   1. Akimuškins. No vakara līdz rītam
   R. Kiplings. Džungļu grāmata
   Dž. O. Kervuds. Kalnu karalis. Kazans
   V. Ananjans. Mednieka stāsti
   Dž. Darels. Trīs biļetes līdz Edvenčerai. Ķengurēna ceļš
   G. Eniņš. Tepat Latvijā
   B. Gržimeks. Pērtiķa mīlestība
 
   Cena
   80 kap.