Vilhelms Bušs
MAKSS UN MORICS
PRIEKŠVĀRDS
Ak, par ļauniem bērniem nākas
Dzirdēt daudz, kad runas sākas!
Tā, lūk, Makss ar Morici
Abi lielie nedarbji.
Mācības lai diez cik labas,
Neatgriež šīs ļaunās dabas.
Tie par tam vel pasmejas,
Paslepeni zobojas.
Bet uz ļaundarībām, jā,
Tur tiem prāts ir diezin kā! —
Lopus mocīt, ļaudis mēdīt,
Ābolus no dārziem blēdīt —
Tas ir tiešām jautrāki
Un turklāt daudz vieglāki
Nekā baznīcā un skolā
Rātni sēdēt savā solā. —
Bet vai! vai! es iesaucos,
Kad uz galu noskatos! —
Ak, tā lieta bija vāja,
Kā tiem abiem galā gāja,
Tādēļ šo te nedarbi
Bildēs, rakstos salikti.
PIRMAIS NEDARBS
Ir jau diezgan jānomokās,
Kamēr vistkopībā sokas;
Bet šīs pūles tomēr nieks.
Vai tad nav par olām prieks?
Arī vistu cepetis
Nav vis peļams brokastīs.
Tāpat mums šo putnu spalvas
Noder spilvenos zem galvas,
Katrs ar tām pēļus pilda,
Kam gan netīk, ka to silda? -
Te, lūk, Boltes madāma,
Kurai ar tas patika.
Viņai vistas trīs bij skaita
Un viens gailis lepnā gaitā. —
Makss un Morics prātoja: —
Te kas būtu jādara. —
Viens un divi viņi lem,
Aši maizes donu ņem,
Nogriež četrus gabalus,
Ne par pirkstu resnākus.
Galā piesien šņorīti,
Kuru pārliek krustiski,
Tad šo ēsmu klusumā
Noliek Boltes pagalmā.
Te jau arī gailis klāt,
Sāk šis vistas aicināt:
Kikeriku! un tek, tek, tek!
Tūdaļ visas viņam sek.
Katra nu ar ēstgribu
Norij savu porciju;
Bet te, kad tas apdomajas,
Nevar projām aizskriet kājas.
Gan tas raustas šurp, gan turp,
Bet vairs netiek it ne kurp.
Tad tās gaisa palecas,
Bet, rau, te — ak, dievs tu pas'!
Tās ar visu savu svaru
Pakaras uz sausu zaru —
Kakli gari izstiepjas,
Žēli viņas nočiepstas.
Katra olu dēt vēl steidzas
Un tad ātrā nāvē beidzas.
Bolte, dusot miegā maiga,
Ieklausās. Kas tur klaigā?
Jau tai sirdi pārņem jausmas,
Viņa iznāk, ak, tās šausmas!
Asaras tai straumēm līst!
«Ak, mans dzīves sapnis šķīst
Visas manas cerības,
Lūk, šai zarā karājas!»
Savā lielā žēlumā
Tā nu nazi pagādā:
Atgriež nost no pazares
Savas dārgās nelaiķes
Un tad noskumusi klusi
Iet ar tām uz māju pusi.
Pirmais nedarbs nu ir beigts,
Bet te otrs tiek jau steigts.
OTRAIS NEDARBS
Pēc šī bēdu notikuma
Bolte tā vairs nenoskuma;
Šurp un turp tā pārlika
Un par labu atrada
Savas no šis pasaules
Aizgājušās nelaiķes
Visā klusumā un godā
Brūni ceptas salikt bļodā.
Skumjas, protams, lielas
Kad tā viņas ieraudzīja
Noplūktas tur pavardē,
Kas reiz jaukā pagātnē
Dārza sētmalā pie mājas
Jautri smiltīs rušinājās. —
Atkal Bolte apraudas,
Taksis līdzi sērojas.
Puikām darbs to saostīt,
Nu tik jumtā kāpt tūlīt!
Skurstenī tie ieskatās,
Ierauga, ka vistiņas,
Kurām galvas trūkst un kājas,
Jautri pannā čurkstinājas. —
Bolte, paņēmusi bļodas,
Pagrabā nupat kā dodas,
Lai tur sevim paņemtu
Labu daļu kāpostu,
Kurus, kad tie sildīti,
Viņa mīl it sevišķi.
Pa tam mūsu puišeļi
Jumtā nav vis snauduši:
Maksim, kas tā neiet bešā,
Sava makšķere ir ķešā.
Šnupdivpud! No apakšas
Viena vista paceļas.
Viņai otra seko drīz;
Šnupdivpud! Nāk numurs trīs;
Šnupdivpud! Nu ceturtais —
Gailis uzbrauc pēdējais. —
Taksis redz gan, kurp tas skrej,
Vau! ravau! viņš žēli rej.
Bet jau zēni nokāpuši
Un — viens, divi! — aizbēguši.
Tagad nu tik sāksies tracis,
Bolte nāk un iepleš acis —
Paliek it kā apstulbusi,
Skatoties uz pannas pusi.
Projām viņas vistiņas!
«Taks' !» tā tūdaļ iesaucas.
«Taksi, ak tu nelieti!
Pag! tu to man matīsi!»
Un tā lielo pavārnīcu
Tūdaļ izlieto kā vicu;
Dikti Taksis nokaucas,
Jo viņš vainīgs nejūtas.
Makss un Morics pa tām lāgām
Krūmos guļ ar pilnām māgām.
Cepets apēsts viss ar kāri,
Lūk, kur kāja vien tik pāri.
Otrais nedarbs nu ir beigts,
Bet ar trešais tiek jau steigts.
TREŠAIS NEDARBS
Katrs pazīst Āzīti,
Ciema lielo skroderi,
Valka drēbes, svētku jakas,
Garas bikses, spicas frakas,
Vestes ērtām kabatām,
Svārkus līdz ar gamašām -
Un, kas vien tik vēl var būt,
Visu Āzītis prot šūt, —
Un, ja kur kas izlāpāms,
Nogriežams vai piešujams,
Bikšu pogas norautas
Vai kas klāt vēl karājas —
Lai tas būtu kur un kā,
Priekšā vai ar pakaļā, —
Visu padarīs viņš jums,
Tas tam dzīves uzdevums.
Tādēļ viņš pie visiem līdz
Sādžā ļoti iecienīts,
Tikai puikas, nelieši,
Kaitināt grib meistari.
