Alu lauva ? .Ron? vec?kais?? gr?mata — ar piln?gi patst?v?gu si?etu — risina t?l?k t? pa?a autora paz?stamo st?stu «C??a par uguni» (izn?cis latvie?u valod? 1965. gad?) un t?lo divu akmens laikmeta aizv?sturisko cilv?ku — Una un Zura piedz?vojumus. Abi jaunek?i devu?ies t?l? ce?ojum? mekl?t savai ciltij jaunus med?bu apgabalus. Ce?? vi?i uzs?k c??u ar zobenzobu t??eri mahairodu un milzu ??audz?j??sku, sadraudz?jas ar me?a ?aud?m un pagl?bj vi?us no kareiv?g?s asinsk?r?s uguns ?au?u cilts, pieradina milz?go alu lauvu, kas savuk?rt ne vienu reizi vien n?k pal?g? jaunek?iem.
?. RON? VEC?KAISC??A PAR UGUNIKr???i ilustr?ta 1965 gad? latviski izdota gr?mata par pirmatn?jo kromanjonas cilv?ku dz?vi, par c???m ar pl?s?giem zv?riem un me?on?gu cil?u cilv?k?d?jiem; par m?lest?bu un naidu; par cilv?c?bas uzvaru.
VAMIREHS ?.Ron?(vec?kais)Eiropas l?dzenumos mamuti jau s?ka izmirt, lielie pl?s?gie zv?ri jau bija aizklejoju?i uz silt?k?m zem?m, bet zieme?briedis — uz saltajiem apgabaliem, me?os un step?s gan?j?s sumbru, pirmv?r?u tauru un lielragu brie?u bari. Bija jau aizrit?ju?i gadu simte?i kop? t? laika, kad izmira milzu l??i, kas mitin?j?s dzi??s al?s.Tajos laikos slaidi, gargalvaini cilv?ki apdz?voja visu Eiropu no Baltijas j?ras l?dz Vidusj?rai un no austrumiem l?dz rietumiem. Vi?i mitin?j?s al?s un klejoja no vienas vietas uz otru. ?ie klejot?ji jau pieprata da?u amatu un tiec?s p?c m?kslas. Ar trauslu akmens asmeni vi?i darin?ja z?m?jumus, kuros bija j?tama tieksme atveidot dabu.
